Kā labāk dzīvot

Ambulatorie medicīnas pakalpojumi ir pieejami arī pašizolācijas laikā

Kā labāk dzīvot

Iespējas parūpēties par kuņģa – zarnu trakta veselību, lai nodrošinātu imunitāti

Kā rīkoties, ja ģimenes bibliotēka kļūst par apgrūtinājumu?

Mājas bibliotēkas revīzija. Ko iesākt ar liekajām grāmatām?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Daudziem pieder apjomīgas privātās bibliotēkas, kuras veido simtiem vai pat tūkstošiem grāmatu. Ja ir vēlme no grāmatām atbrīvoties, ir vairāki varianti, kā tām piešķirt otru dzīvi, – dāvināt bibliotēkai, atstāt apmaiņas punktā, pārdot vai atdot, kā arī, ja tā nolietojusies, nodot makulatūrā.  Grāmatas vērtību nosaka cilvēku pieprasījums, tirāžas lielums, saturs, mākslinieciskais noformējums, kam tā piederējusi un kas tajā veicis ierakstus, piezīmes vai atstājis autogrāfu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Krājuma attīstības vadītāja Aivija Everte-Pole.

Nozaru literatūru aktīvi vēlas iegādāties studenti

Neskatoties uz to, ka grāmatas iespējams lasīt elektroniski vai paņemt no bibliotēkas, dažādu iemeslu dēļ cilvēkiem joprojām ir interese tās iegādāties, stāstīja antikvariāta "Gunas Grāmatas" īpašniece Guna Zelmene. Studenti labprāt savā īpašumā iegūst mācībām nepieciešamo literatūru, kura saistīta ar attiecīgo specialitāti. Tāpat ir cilvēki, kuri joprojām vēlas ieguldīt līdzekļus un veidot bibliotēkas. Seni izdevumi interesē kolekcionārus, taču to nav daudz, atklāja Zelmene.

Lai atbrīvotos no grāmatām, kuras vēl ir labā stāvoklī, Everte-Pole iesaka izmantot digitālo tehnoloģiju priekšrocības. Internetā ir dažādas vietnes, kur iespējams gan pārdot, gan atdot grāmatas.

Cik atnes, tik aiznes – apmaiņas punkts

Latvijā daudzviet izveidoti grāmatu apmaiņas punkti, kur jebkurš var atstāt sev nevajadzīgās grāmatas un paņemt to, kas interesē, tostarp Siguldas novadā – gan bibliotēkās, gan dzelzceļa stacijā, tāpat arī dažās novada skolās.

“Pēdējos gados parādījusies arī tāda tendence, ka cilvēki ir nedaudz jāierobežo, jo sāk iztīrīt savus grāmatu plauktus, un bibliotēkās “lasītājs lasītājam” plaukti sāk kļūt jau par tādu noliktavu, tāpēc draudzīgs aicinājums ir – tik, cik atnes, tik arī aiznest,”

cilvēku iesaisti vērtēja Siguldas pagasta kultūras nama grāmatu apmaiņas punkta pārstāve Jolanta Borīte.

2019. gadā organizētajā makulatūras vākšanas akcijā atkritumu apsaimniekotāji pamanīja, ka iedzīvotāji izmanto šo iespēju, lai atbrīvotos no nevajadzīgām grāmatām, ar novērojumiem dalījās Ventspils grāmatu apmaiņas punkta pārstāve Inese Mičule. 

“Ja grāmata tiešām ir nolietota, bojāta, saplēsta, fiziski ļoti sliktā stāvoklī, un mēs nerunājam par kādu 19. gadsimta vai vēl vecāku izdevumu, tad pilnīgi droši var to atdot otrai dzīvei,” sacīja Everte-Pole.

Bibliotēkas krājuma papildināšana

Grāmatu krājuma veidošanas principi LNB, augstskolu un publiskajās bibliotēkās atšķiras. Publiskās bibliotēkas pārsvarā orientējas uz aktuāliem krājumiem, kuri nav vecāki par divdesmit gadiem. Everte-Pole atklāja, ka izņēmums ir literatūra, kura saistīta ar novadpētniecību vai kādu ievērojamu personību, kas nāk no konkrētās vietas. Augstskolu bibliotēku krājumi sastāv no nozaru literatūras. Pēc kāda principa veido krājumu, var uzzināt katras bibliotēkas mājaslapā.

LNB lielākoties interesē grāmatas, kuras senākas par 1850. gadu un ir labi saglabājušās.

“Protams, ja tie arī ir 19. gadsimta vai 20. gadsimta sākuma izdevumi un tie patiešām ir labi saglabājušies, tie ir oriģinālajos vākos, nav pārsieti izdevumi vai tas, ko bibliotēkā sauc par bibliotekāro iesējumu, tad ir vērts piedāvāt Nacionālajai bibliotēkai,” norādīja Everte-Pole.

Krājuma attīstības vadītāja iesaka sākt ar personīgās vai mantotās bibliotēkas izvērtēšanu un izveidot sarakstu vai grāmatas nofotografēt. Vairāk informācijas var atrast LNB mājaslapā.

Lielākoties mājas bibliotēkas veidojušās padomju laikā, kad bija izteikts grāmatu kults,  sacīja Aivija Everte-Pole: “Jāatzīst godīgi, ka par šī perioda grāmatām mums ir vismazākā interese. Viens no iemesliem, kāpēc tas ir tā, ir arī tādēļ, ka šajā laikā grāmatām bija neiedomājami lielas tirāžas, mūsdienās tādas sen vairs nav iedomājamas.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti