"Ar pastkastītēm ir tā, ka ir klientiem, kas ieklausās, ir jaunas kastītes. Un ir, kas mūsos neieklausās," stāsta pastniece Iveta Silkalna.
To, kuri neieklausās, ir gana daudz. "Latvijas pasta" reģistrā šobrīd fiksētas aptuveni viens miljons pastkastīšu. No tām 78 000 nav uzskatāmās par drošām – pastkastītes ir vai nu bojātas, vai nav pastniekam sasniedzamas. Ir arī ēkas, kurām vispār nav pastkastīšu.
"Paņemsim 10.dzīvokli. Tur nāk gan avīzes, gan žurnāli. Tu iemet kastītē un mēģini. Bet ko tu vari mēģināt. Salauzts. Bet tu iemet. Ar pirmo reizi varbūt pastnieciņam noveicas, jo ir saņēmuši," atzīst pastniece.
Viņa norāda: ja tomēr kāds cits garāmgājējs no šādas pastkastītes žurnālu vai avīzi izvilks ārā, būs pasūtītāja sūdzība un pastniekam būšot jānopērk jauns eksemplārs. Un šādas mājas gan Rīgā, gan visā Latvijā ir daudz.
"Latvijas pasts" apkopojis fotogrāfijas ar savdabīgākajām pastkastītēm, kas sastopamas Latvijas teritorijā.
Citas ir pašu darinātas, cits izdomā pastkastītes vietā pie vārtiem izlikt plēves mapīti, citas uzstādītas tik augstu, ka pastnieki tām netiek klāt.
Šogad arī reģistrēti 13 suņu uzbrukumi pastniekiem.
"Ja pastnieks konstatē, ka ir problēma ar pastkastītes neatbilstību, pastniekam ir tiesības sūtījumu nogādāt atpakaļ pasta nodaļā, un klients to var saņemt pēc pieprasījuma.
Ja pastkastīte ir bojāta, tad pastnieks ievieto tajā aicinājumu pēc sūtījuma vērsties pasta nodaļā," norāda "Latvijas pasta" pārstāve Vineta Danielsone.
To, kādām jābūt pastkastītēm, regulē Ministru kabineta noteikumi. Tie nosaka – pastkastītes augšējā mala nedrīkst būt augstāk par 1,65 metriem no zemes, tajā jāvar ievietot vēstules A4 formātā, jābūt aizsargātai no nokrišņu iekļūšanas. Uz pastkastītes jābūt norādītam dzīvokļa vai mājas numuram vai nosaukumam, vai juridiskās personas nosaukumam. Laukos pastkastītei jābūt novietotai ne tālāk kā 10 metrus no tuvākā valsts vai pašvaldības autoceļa. Likums arī nosaka, ka cilvēkam ir jābūt sasniedzamam savā deklarētajā dzīvesvietā. Ja pastkastītes nav, tas nozīmē, ka cilvēks nav sasniedzams.
"Deklarēšanās ir obligāts pienākums Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, personām, kurām ir uzturēšanās atļaujas vai reģistrācijas apliecības. Deklarēšanās ļauj veidot tiesiskās attiecības ar valsti, pašvaldību," uzsver Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Ģirts Pommers.
