Eksperments – šķietami netīrākā nauda nemaz nav tik netīra
Zinātniskā institūta “Bior” mikrobioloģe Olga Valciņa stāstīja, ka pasaules pētījumi rāda, ka “uz naudas banknotēm mēdz atrast gan patogēnos mikroorganismus, mēdz atrast parazītu oliņas, visbiežāk atrod dažādu narkotiku un medikamentu pēdas, jo tie ieēdas papīrā un kādu ilgāku laiku uzturas”.
Uz banknotēm atrodamas dažādas saslimšanas izraisošās baktērijas. Laboratorijas vecākā mikrobioloģijas eksperte Jekaterina Mogiļuka stāstīja, ka saslimšanas gadījumi, protams, ir atkarīgi no cilvēku imunitātes, cik laba viņam ir imunitāte tajā momentā, kad viņš darbojas vai ir lietojis to naudiņu. Ja cilvēkam ir normāla imunitāte, tad tā iespēja tiek novesta līdz minimumam.
“4.studija” veica eksperimentu un laboratorijā nodeva divas 5 eiro banknotes – no kurām viena ir šķietami tīra, otra ne tik ļoti; tāpat Ēģiptes mārciņas, kas jau pēc taustes ir jūtamas kā ka netīras, un Malaizijas ringitu, kas, šķiet, vispār izgatavots no plastmasas.
“Mēs visām banknotēm pārbaudījām, vai tās nesatur zarnu nūjiņu grupas baktērijas, tātad, vai nav nesens fekālais piesārņojums, novērtējām, cik kopā ir vispār baktēriju uz banknošu virsmas, pārbaudījām, vai nav raugi un pelējumi, kas varētu būt izturīgāki pret apkārtējo vidi, un novērtējām, vai nav citi patogēnie mikroorganismi, piemēram, stafilokoki,” stāstīja Valciņa.
Runājot par mikroorganismu daudzumu uz naudas banknotēm, liela nozīme ir arī tam, kāds materiāls izmantots naudas izgatavošanā. Atsevišķās valstīs nauda tiek izgatavota arī no plastikāta, un eksperti norāda, ka uz mākslīgiem materiāliem dzīve baktērijām ir nelabvēlīgāka.
Parasti nauda tiek izgatavota no īpaša kokvilnas materiāla, kas ir ļoti izturīgs un nav labvēlīgs mikrobiem, bet, protams, ka uz naudaszīmēm ir mikrobi, tāpēc, lietojot naudas zīmes, jāievēro tie paši higiēnas noteikumi, kā jebkuros gadījumos.
Bet eksperimentā noskaidrots, ka, piemēram, baktēriju skaita atšķirība starp šķietami tīrāko un netīrāko eiro banknoti ir nebūtiska – daži desmiti bija tomēr vairāk uz tās banknotes, kura izskatījās kā netīra.
Tās baktērijas, kuras mikrobiologi identificēja, bija vai nu no cilvēku rokām normālas baktērijas, kas pilnīgi visiem cilvēkiem uz rokām ir, vai no gaisa, vai citām dabiskām virsmām.
Ārzemju banknotes abas bija ļoti tīras, baktēriju skaits nepārsniedza simts uz šo banknošu virsmas, bet, visticamāk, šīs banknotes nav bijušas apgrozībā vakar vai pirms piecām minūtēm, banknote sausā veidā ir glabājusies naudas makā vai kaut kur citur, un baktērijas nav mūžīgas, lielākajai daļai ir kaut kāds dzīves limits – tām vajag ēdienu vai mitrumu, un uz sausas banknotes virsmas neviena baktērija ilgi nedzīvos, skaidroja laboratorijā.
Eksperti norāda, ka uz naudaszīmēm atrodamās baktērijas tāpat dzīvo arī uz durvju rokturiem, mobilajiem telefoniem un visur citur. Tādēļ, ja jums rodas sajūta, ka nauda tomēr ir netīra, pēc tās lietošanas nomazgājiet rokas. Un nevis pašu naudu. Bet īpaši skriet mazgāt rokas pēc katras saskares ar naudu nav vajadzīgs pilnīgi nevienam.
Naudas kvalitāti uzrauga Latvijas Banka
Par naudas laišanu apgrozībā atbildīga ir Latvijas Banka, kas arī izvērtē to, kādas nomināla vērtības nepieciešams izdot un kad pienācis laiks banknotes nomainīt uz jaunām.
Latvijas Banka laiž apgrozībā tādu naudu, kādu pieprasa iedzīvotāji un uzņēmēji, un šī nauda pēc tam, kad jau ir izceļojusies pa veikaliem, bankomātiem, cilvēku maciņiem, atgriežas centrālajā bankā atkal caur komercbankām un inkasācijas uzņēmumiem.
Tā kā eiro valūta tiek lietota ļoti daudzās valstīs, pieejama vien aptuvena informācija par to, cik daudz eiro banknošu šobrīd apgrozās pasaules tirgū.
Centrālajā bankā šī nauda tiek apstrādāta, tā tiek izlaista caur speciālām iekārtām, kas pārbauda, vai šīs banknotes ir tīras, kvalitatīvas, lietošanai derīgas, un, ja viņas tādas ir, tad nauda tiek safasēta un atgriežas atkal atpakaļ tautsaimniecībā, bet, ja banknotes ir nolietotas vai nekvalitatīvas, saplēstas, tad tās tiek iznīcinātas.
Līdzīgi notiek arī ar monētām, taču atšķirībā no banknotēm, kuru dzīves cikls ir vidēji seši gadi, monētu izmantošanas ilgums parasti ir būtiski ilgāks, jo tās tik viegli nav iespējams sabojāt.
Naudas iznīcināšana ir automātisks process, un gada laikā viena banknote tiek pārbaudīta aptuveni 3,4 reizes.
Iekārtām ir ar speciāli detektori, kas pārbauda, cik šī banknote ir nolietojusies, vai viņa nav apķēpāta, savukārt tīrību nepārbauda, stāstīja Latvijas Bankā.
Centrālās bankas ieteikums ir tāds, ka naudu nevajadzētu mazgāt - ne pārnestā, ne tiešā nozīmē, bet gan pēc banknošu lietošanas un pirms ēdienreizēm mazgāt rokas.
