"Investēšana ir domāta tikai turīgiem cilvēkiem, kam ir daudz naudas. Veiksmīgi ar investēšanu var nodarboties tikai eksakti cilvēki, kam labi padodas skaitļi" – šie ir ļoti populāri mīti, ko nereti ikdienā nākas dzirdēt, runājot ar cilvēkiem par potenciālu iespēju uzsākt investēt finanšu tirgū, atzina Vestmanis, taču tā nevajadzētu būt.
Viņaprāt, vairumam cilvēku radies nepareizs priekšstats par to, kas ir investēšana. Tipiski prātā nāk skats ar četriem monitoriem, kas pilni ar tirgus līknēm, uzņēmumu tehniskās analīzes, urbšanās finanšu pārskatos, taču tā ir tikai daļa no bildes, kas cilvēku var atbaidīt.
Saprātīga ilgtermiņa ieguldīšana vairāk līdzinās braukšanai ar auto – ir nedaudz sarežģīti iemācīties pamatus un uzsākt braukšanu, bet, kad to apgūsti, saproti, ka tas ir ļoti vienkārši.
Tas nenozīmē, ka nav nekādu risku, bet, ja apzinies, ko dari, tad var tikt pie ieguvumiem.
"Es tiešām ticu, ka ikviens spēj būt investors. Man šķiet, ka ikvienam vajadzētu būt tādam saprātīgam ilgtermiņa investoram. Es ticu, ka tas ir kaut kas, ko ikviens var darīt un kas var ilgtermiņā uzlabot dzīvi," pauda Vestmanis.
Finanšu analītiķis norādīja, ka ir trīs veidi, kā skatīties uz investēšanu akciju tirgū:
- tā saucamā treidošana [tirgošanās],
- value investing [investēšana uzņēmumā],
- ieguldīšana fondos.
"Treidošana ir tas, ko mēs visbiežāk redzam, – tie ir tie četri ekrāni, bet pēc būtības tas nozīmē, ka tu gribi nopelnīt uz kādām īstermiņa svārstībām akciju tirgū. Tas nozīmē, ka tu mēģināsi analizēt akciju cenu kustības grafikus un vairumā gadījumu turēsi vienu akciju varbūt dažas dienas, varbūt dažas stundas, – mēģināsi to ātri pārdot cerībā, ka ātri nopelnīsi. Īsumā runājot, tas ir sava veida kazino, kurā tu vienreiz vinnē, bet parasti 80% vai vairāk gadījumu zaudē," skaidroja Vestmanis.
Value investing savukārt nozīmē atrast uzņēmumus, kuriem ir potenciāls, un kuri nākotnē, iespējams, būs ļoti vērtīgi, bet šobrīd kaut kādu iemeslu dēļ ir novērtēti pārāk zemu. Šādai nodarbei vajag prasmes analizēt finanšu datus un aprēķināt uzņēmuma cenu pret patieso tā vērtību. Lai to darītu veiksmīgi, ir jāiegulda milzīgs darbs, jo tas ir sarežģīti un laikietilpīgi. Ja tas nav pilna laika darbs, nopelnīt ar to izredzes ir mazas.
"Trešā lieta ir tas, ko es saucu par saprātīgu ilgtermiņa ieguldīšanu – tā ir ieguldīšana ieguldījumu vai indeksu fondos. Ar fondiem ir tā, ka tev nav jāmēģina uzminēt īstie brīži, kuros tos pirkt un pārdot. Nav jālasa uzņēmumu finanšu pārskati, nav jāseko ziņām vai grafikiem.
Tas ir vienkāršākais veids, kā parastam ikdienas cilvēkam ieguldīt, ja tu gribi vienkārši likt naudiņu kaut kur katru mēnesi ar domu, ka 10, 15, 20, 30 gadu griezumā tu varēsi to vēlāk kaut kur izmantot," skaidroja Vestmanis.
Ir divi veidi, kā var šādus fondus izmantot. Viens ir uzticēties profesionālim, otrs ir ieguldīt pašam.
"Uzticēties profesionālim nozīmē, ka ir visādi robo advisors [programmatūras jeb robotizēti konsultanti], trešais pensiju līmenis, ir vienkārši finanšu iestādes, kas piedāvā fondus, kaut vai tās pašas vietējās bankas. Pluss ir tāds, ka tas ir ātri, ērti, vienkārši un pašam gandrīz nekas nav jāsaprot, bet ir arī pāris mīnusu. Tev tāpat ir jāsaprot, ko tu dari, – kuru pensiju līmeni pirkt, kuru fondu pirkt, jāsaprot, cik tas maksā. Ir jāsaprot, kā tie fondi strādā ilgtermiņā, citādi tas vienkārši var radīt lieku stresu," analizēja Vestmanis.
Iemācīties ieguldīt pašam ir nedaudz sarežģītāk, – ir jāiemācās, kā uztaisīt savu portfeli, atvērt brokera kontu, kā pašam ievadīt darījumus. Tāpat ik pa laikam tam jāseko līdzi, lai pareizi deklarētu nodokļus, bet ir cilvēki, kas par noteiktu samaksu ar to var palīdzēt.
Vislabāk ir apvienot abus šos veidus, iemācoties un saprotot, kā strādā investīciju fondi, un tad izvēlēties sev piemērotāko ieguldīšanas rīku, ko piedāvā vietējās finanšu iestādes, vērtēja finanšu analītiķis.
