Neērtā situācijā bija nonākusi Dzintra no Babītes. Viņas īpašumā ilgāku laiku kaudzē tika krāti zari – paši attīrījuši savus mežus un grāvmales, un uz kaudzi savu artavu nesuši arī kaimiņi. Tomēr šie zari nepatikuši pašvaldības policistiem, kuri pat izrakstījuši soda kvīti, līdz uzradies kāds uzņēmējs, kurš kundzes zaru kaudzei vēlējies pievienot arī savu artavu, lai tā būtu interesanta šķeldošanas kompānijai un abi galu galā saņemtu atlīdzību.
Mutiskā vienošanās gan rezultējusies ar to, ka Dzintra vērsusies policijā, jo jutusies apkrāpta. Likumsargi viņai palīdzību atteikuši.
Kā ziņoja raidījums "4. studija", viss sācies ar kādiem ceļa būvētājiem, ar kuriem Dzintra vienojusies, ka viņi darbu rezultātā palikušos zarus atstās uz seniores privātās zemes, pēc kā Dzintra tos varēs pārvērst šķeldā un par to saņemtos līdzekļus paturēt sev. "Viņi apsolīja, ka man būs liela kaudze," norādīja sieviete.
Tomēr solītais makā nekrita. Gaidītās lielās zaru kaudzes vietā Dzintras īpašumā bijusi sīka čupiņa, kuru šķeldot neesot bijis izdevīgi.
Tā kā pie Babītes viadukta Dzintrai pieder zeme, uz kuras ir mežs, liepu alejas un arī grāvmales, viņas ģimene nolēmusi tos kārtīgi iztīrīt, lai kaudze būtu pietiekami liela un interesanta kādai no kompānijām, kas nodarbojas ar zaru savākšanu un šķeldošanu.
Pēc kāda laika Dzintras zaru kaudzi ievērojis uzņēmums, kas atbrīvoja no zariem elektrības līniju. "Protams, ka tāda maza kaudzīte, viņam nav kur likt, un viņš mēģināja pieslēgties manai kaudzei. Es ievēroju, ka viņš ved [zarus] ar maziem, slēgtiem busiņiem un te noliek," pastāstīja Dzintra, kura vēlāk uzzinājusi, ka norādi atstāt savus zarus viņas īpašumā darbiniekiem izteicis kāds Artjoms.
Dzintra vienojusies ar Artjomu, ka puse no zariem, ko viņš atvedīs, pienāksies viņai, bet puse – uzņēmumam. Tomēr Dzintra uzskata, ka uzņēmējs zaru kaudzei pievienojis gaužām maz koksnes. Kundze sūkstās, ka viņu par zaru kaudzi īpašumā sodījuši pat pašvaldības policisti, tomēr ģimene, cerot uz peļņu, turpinājusi tīrīt sev piederošo mežu.
Darbi vēl neesot bijuši galā, kad pēkšņi īpašumā ieradusies strādnieku brigāde – atbraukuši pārstrādāt zarus šķeldā.
Kā izrādījās, uzņēmējs, Dzintrai nezinot, izsaucis šķeldotājus. Uzņēmējs, kura brigāde tīrījusi elektrolīnijas, vien priecīgi paziņojis, ka naudu par šķeldu ir saņēmis un tūlīt pat kundzei ir gatavs pārskaitīt daļu no saņemtās summas. Runa bija par 750 eiro, kas nu jāsadala uz pusēm. Ar to Dzintra nebija mierā, turklāt Dzintra nebija pārliecināta, ka par zariem samaksāta tieši tāda summa.
"Viņam nebija, kur likt to mazo kaudzīti. Es viņam biju vajadzīga, nevis viņš man bija vajadzīgs. Mēs jau [paši] lielu kaudzi bijām izveidojuši," norādīja Dzintra, kura, uzskatot, ka ir piekrāpta, vērsusies Valsts policijā (VP), bet likumsargi palīdzību atteikuši.
Iepazīstoties ar VP lēmumu šajā lietā, raidījums "4. studija" secināja, ka zarus vest uz Dzintras īpašumu piedāvājies kāds Artjoms Loginovs, kurš pārstāv SIA "LA93".
VP Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kārtības policijas nodaļas lēmumā teikts, ka starp Artjomu Loginovu un Dzintru Suharzevsku nav noticis noziedzīgs nodarījums, bet gan izveidojies civiltiesiska rakstura strīds, kas risināms tikai un vienīgi civiltiesiskā kārtībā, atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām. Šī civiltiesiskā strīda izskatīšanai nav nepieciešamas kriminālprocesuālās metodes un līdzekļi, turklāt Valsts policijas kompetencē neietilpst civiltiesisku strīdu izskatīšana. Pie šādiem apstākļiem kriminālprocesu uzsākt nav pamata.
Tikmēr AS "Sadales tīkls" norādīja, ka nav veicis trašu tīrīšanas darbus konkrētās iedzīvotājas zemē un pretenzijā minētais komersants nav "Sadales tīkla" līgumpartneris.
Turklāt uzņēmumā norāda, ka AS "Sadales tīkls" uzdevumā apzāģētie koku zari vai krūmi parasti tiek atstāti iztīrītās elektrolīnijas trases pēdējā metrā. Savukārt, ja darbi notikuši apdzīvotā vietā vai ceļu aizsargjoslās, darbu veicējam ir pienākums tos utilizēt. Izņēmumi pieļaujami, ja zemes īpašnieks ir informējis darbu veicēju, ka vēlas krūmus vai zarus saglabāt īpašumā un izmantot savām vajadzībām. Šoreiz tā nenotika, un Dzintras kundze vēlas saņemt godīgu atlīdzību par šķeldu.
Pats uzņēmējs Artjoms Loginovs ar raidījumu plašās sarunās neielaidās, bet uzņēmumā SIA "Vīgranti", kurā strādājošie sašķeldoja zarus Dzintras īpašumā, pastāstīja, ka uzņēmuma darbinieki, uzticoties sadarbības partnerim, nebija noskaidrojuši īpašuma tiesības, kam pieder zeme un līdz ar to arī zaru kaudze uz tās.
Pēc situācijas izskaidrošanas SIA "Vīgranti" valdes priekšsēdētājs Aivars Bunkšis norādīja, ka sazināsies ar Dzintru un vienosies ar viņu par godīgu samaksu, liekot Loginovam saņemto summu par nodoto koksni atskaitīt atpakaļ. Raidījumam "4. studija" tapis zināms, ka Dzintra īsi pēc raidījuma filmēšanas saņēmusi visu atlīdzību par šķeldu.
