ĪSUMĀ:
- Logi rada 20–30% siltuma zuduma ēkās.
- Daudzus pakešu logus var iestatīt vasaras vai ziemas režīmā.
- Ziemā pa dienu aizkari jātur plaši atvērti, bet uz nakti jāver ciet.
- Starp radiatoriem un tiem tuvumā esošām mēbelēm jāatstāj vismaz 10 cm liela sprauga.
Nupat vasarīgo laiku nomainījis drēgns rudens, un arī ziema vairs nav aiz kalniem. Gozēšanos pludmalē nu aizstāj sildīšanās pie krāsns vai radiatoriem. Siltumu telpā rada arī dažādi ārējie apstākļi – gaisma, tajā sakarsušās virsmas un gaiss. Taču gada aukstajos mēnešos, kad saule vairs nav tik spoža, bet aiz logiem bieži vien zēģelē auksts ziemelis, par galveno uzdevumu kļūst tas, kā nosargāt to patīkamo temperatūru, kas mājoklī jau ir.
Un pirmais, kam jāpievērš uzmanību ir durvis un logi, stāstīja Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters: "Šis ir nozīmīgi, jo logu un durvju konstrukcijas un to nepilnības ir tas, kas veicina gaisa masu apmaiņu starp iekštelpu un ārtelpu, kas pirmajā brīdī var izklausīties pozitīvi, bet, ja tas notiek pārāk lielā apmērā, tad telpā var nevēlami palielināties mitrums vai aukstā laikā pastiprināti aizplūst prom siltums."
Logi rada aptuveni 20–30% siltuma zuduma ēkās, viņa teikto papildināja asociētā profesore Ieva Pakere, RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece un sertificēta energoauditore.
Logus uz ziemu aizlīmēt nedrīkst
Mājsaimniecībās, kurās ir veci, biežāk koka logi, tos ziemā parasti aizlīmē. Taču tas nav pareizākais risinājums, skaidroja Pakere.
"Ja logi ir veci, to blīvēšana ar blīvgumijām samazinās siltuma zudumus. Noteikti jātceras par ēku vēdināšanas nepieciešamību, tāpēc vienkārši aizlīmēt logus nevajadzētu."
Pētniece norādīja, ka ir svarīgi telpu vēdināt vienu vai divas reizes dienā, plaši atverot logus uz pavisam neilgu brīdi, vien pāris minūtēm – tā telpā ienāk svaigs gaiss, taču telpas, sienas un mēbeles nepagūst atdzist.
Uzmanība jāpievērš arī tā dēvētajiem pakešu logiem. Pakere mudināja pārliecināties, vai to montāžas materiāli vēl aizvien ir hermētiski, savukārt Zuters ieteica pārbaudīt, kādā režīmā tie ir iestatīti: "Bieži vien cilvēki nezina, ka šiem logiem var būt gan vasaras, gan ziemas režīms. Vasarā tas nav tik cieši aizvērts, notiek gaisa apmaiņa un ienāk svaigs gaiss. Bet ziemā, kad mums svarīgāk ir saglabāt silto gaisu, tad, pielāgojot logu, tas grūtāk aizveras, bet noblīvējas labāk."
Parasti informāciju par režīma maiņu var atrast konkrētā loga lietošanas instrukcijā vai arī paveroties logu aizvērtnē – ja tur ir ovāla vai sešstūrveida atslēgai piemērota atvere, tad šiem logiem ir iespēja nomainīt režīmus.
Logiem jāizvēlas pareizi aizkari un pa nakti tie jātur ciet
Daudzi, iespējams, ir dzirdējuši, ka vasarā pa dienu aizkari jātur ciet, bet pa nakti jāatver. Tikmēr ziemā, kā izrādās, arī jārīkojas pretēji.
"Tad, kad mēs atveram aizkarus, – siltums caur siltumstarojumu var ienākt telpā. Un tad uz nakti mēs negribam, lai tas iet projām, un mēs aizveram aizkarus ciet," skaidroja fizikas pasniedzējs.
Pa dienu atvērti aizkari ļauj arī brīvāk cirkulēt gaisam ap radiatoriem, viņa teikto papildināja RTU pētniece:
"Attiecīgi iespējams samazināt apkures izmaksas. Savukārt, pa nakti aizkarus aizverot, varam samazināt siltuma zudumus caur logiem."
Tad, kad aizkari ir ciet, starp tiem un logu veidojas neliels atstatums – telpa, kurā atrodas teju nekustīgs gaiss. Un tas ziemā ir kā papildu siltumizolācijas slānis. Tiesa, tad aizkariem logi jāaizklāj maksimāli un jābūt pēc iespējas biezākiem:
"Ja grib efektīvāku izolāciju, tad ir jāņem aizkari, kas ir no ciešāk sapīta auduma. Tādi ir, piemēram, samts, zamšāda vai biezs zīds. Tie noturēs vairāk siltuma. Vieglie audumi, kas siltumu tik labi neaizturēs, ir kokvilna, mežģīnes vai lins," fizikas skolotājs.
Paklāji dzīvokli siltāku nepadara
Drēgnajos mēnešos, ja vien mājās nav apsildāmu grīdu, par gana praktisku dizaina elementu kļūst arī paklājs. Dažās mājsaimniecībās to kar arī pie sienas. Telpu siltāku tas gan nepadara.
"Paklājs darbojas kā izolācijas slānis," stāstīja fizikas pasniedzējs Valdis Zuters. "Ja grīda ir auksta un ir paklājs, tad, uzkāpjot uz aukstās grīdas vai uz paklāja, mums liksies, ka ir siltāks, kaut gan patiesībā tā ir tikai sajūtu apmānīšana."
Realitātē kā grīdas, tā arī paklāja temperatūra ir vienāda. Pasniedzējs šo gadījumu salīdzināja ar aukstu telpu, kurā ilgāku laiku stāvējis, piemēram, kāds dzelzs gabals un grāmata: "Pieliekot roku klāt dzelzs gabalam, mēs uzreiz jutīsim, ka tas ir vēsāks, aukstāks par grāmatu, lai gan abi ir vienā temperatūrā. Tā kā dzelzs labi aizvada siltumu, mums ir sajūta, ka tas ir vēsāks. Grāmata siltumu tik labi nevada, tāpēc tā liekas siltāka. Un tas pats ir ar paklāju uz grīdas – ja mēs uzkāpjam virsū, rodas sajūta, ka tas ir siltāks, bet patiesībā tā nav."
Pirms aukstajiem mēnešiem kārtīgi jāparūpējas par radiatoriem
Pirms apkures sezonas kārtīgi jāparūpējas arī par radiatoriem. Tie ir kārtīgi jānoslauka no putekļiem, jo tīri radiatori siltumu izstaro labāk un attiecīgi arī telpās būs siltāks, klāstīja Pakere.
"Tāpat arī jāatceras par radiatoru atgaisošanu un, ja nepieciešams, arī skalošanu, lai tie būtu maksimāli efektīvi. Ja radiatori ir netīri, aizsērējuši, siltums no ēkas siltummezgla vai siltuma avota nevar pienācīgi nonākt telpās un nodrošināt nepieciešamo telpu temperatūru," piebilda eksperte.
Vēl ir jāpārliecinās, ka radiatori nav aizkrauti ar dažādām mantām un arī mēbelēm, jo tad siltais gaiss nevarēs pienācīgi ieplūst telpā.
"Ir jāietur šis attālums starp mēbelēm un radiatoru vismaz kādi padsmit centimetri, lai ir sprauga, kur gaiss var apmainīties. Aizkrāmējot radiatoru, mēs noteikti panākam to, ka siltums pie mums nenonāk tā, kā mēs vēlētos," teica Zuters.
Ziemā gaiss telpās bieži vien ir arī sauss, kas var ietekmēt ne tikai pašsajūtu, bet arī to, kā mēs jūtam siltumu.
"Gaisu var pamitrināt, jo tad sajūtu ziņā mums kļūst patīkamāk, it kā siltāks. Tas ir kā sausajā pirtī, kur siltums no ķermeņa var vieglāk aizplūst prom caur svīšanas procesu, tāpēc cilvēks var izturēt ievērojami augstākas temperatūras nekā mitrā pirtī, kurā šis mitrums kavē svīšanas procesu," skaidroja Zuters.
