Zaļa oāze pilsētniekam - izredzes tikt pie mazdārziņa lielajās pilsētās

Urbānā dārzkopība pasaulē kļūst arvien populārāka, bet Latvijas lielākajās pilsētās iespējas tikt pie mazdārziņa ir samērā ierobežotas. Dažās no lielākajām Latvijas pilsētām brīvi pieejamas ir tikai uz vienas vai divu roku pirkstiem saskaitāmas platības. Dažviet nav pat neviena brīva zemes pleķīša, kur pilsētniekam rosīties, audzēt dārzeņus un ziedus.

Lielākas izvēles iespējas ir Rīgā un Daugavpilī. Pašvaldību pārstāvji atzīst, ka pieprasījums pēdējos gados nav ievērojami pieaudzis. Tie, kuri vēlējušies tikt pie dārza, to ir izdarījuši. No otras puses, niecīgo pieprasījumu var izskaidrot ar piedāvājuma trūkumu.

Arī noteikumi katrā pašvaldībā atšķiras – vienā mazdārziņa nomas līgumu slēdz uz gadu un tad ik gadus to ir iespējams pagarināt, citā pašvaldībā uzreiz ir iespējams parakstīt līgumu par zemes pleķīša kopšanas tiesībām uz desmit gadiem.

Rīgā interese ir gan veciem, gan jauniem

Rīgā Ziemeļu izpilddirekcijas teritorijā patlaban brīvi ir tikai trīs mazdārziņi. Divi atrodas Jaunciema gatvē pie Juglas ezera un viens – pie Inčukalna ielas. Dārziņu platības ir no 200 – 450 m2. Savukārt Rīgas Austrumu izpilddirekcijas administratīvajā rajonā pašreiz brīvas nomājamās platības sakņu dārziem ir Šķirotavas apkaimē jeb Granīta un Šķembu ielu rajonā (apmēram 42 dārziņi). Atšķirībā no citām izpilddirekcijām Austrumu izpilddirekcija slēdz līgumus ar sakņu dārzu biedrībām, kuras pārvalda dārziņu teritorijas. Pavisam noslēgti ir 10 līgumi, bet brīvie sakņu dārzi ir 3 biedrībās.

Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā šajā sezonā brīva mazdārziņiem nomājamā kopējā platība ir 61 987 m2 – kopumā 285 dārziņi. Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Aira Šmelde stāsta, ka parasti sakņu dārzs tiek iznomāts uz vienu gadu un teritorijas lietošanai ir vairāki noteikumi. Būtiskākie no tiem ir  nepieļaut auglīgās augsnes virskārtas iznīcināšanu vai tās kvalitātes pasliktināšanos. Tāpat uz iznomātās zemes nedrīkst veikt kapitālo vai pagaidu apbūvi un īslaicīgajam zemes apsaimniekotājam jeb dārzniekam jāgādā, lai zeme neaplūstu ar notekūdeņiem, tā nepārpurvotos, netiktu piesārņota.

“Parasti līgumu par dārziņa izmantošanu pagarina gadu no gada. Ir tādi nomnieki, kuriem dārziņš ir jau desmitiem gadu. Protams, gadās arī tādi, kuri izmanto dārzu tikai vienu sezonu. Ir iespējams vienu un to pašu dārzu iznomāt vairākus gadus, kas tā arī notiek,” skaidro Šmelde. Attiecībā uz pieprasījumu, viņa teic, ka

katru gadu interese parādās tieši pavasarī. Pēdējā laikā arvien biežāk interesi izrāda jauni cilvēki un jaunas ģimenes, kas vēlas pavadīt brīvo laiku pie dabas.

“Iedzīvotājiem ir interese par tādiem sakņu dārziem, kas atrodas pievilcīgās vietās ar iedzīvotājiem labvēlīgu infrastruktūru, piemēram, pie Daugavas. Piemēram, Latgales priekšpilsētā brīvie sakņu dārziņi nav izvietoti īpaši pievilcīgās apkaimēs, līdz ar to arī pieprasījums nemainās. Savukārt Pārdaugavā pieprasījums pēc ģimenes dārziņiem pieaug. Iemesli ir dažādi. Joprojām īrnieki, kas jau ilgstoši nomājuši dārziņu, tajā audzē ikdienai nepieciešamo, lai kaut nedaudz atvieglotu izdevumus. Tie parasti ir gados vecāki ļaudis,” viņa stāsta.

Daudzas ģimenes ir vēlējušās iekopt vietu, kur atbraukt vakaros pēc darba ar bērniem un atpūsties. Šmelde akcentēja, ka pēdējā laikā iekopt dārziņu vēlas arī jaunieši, bet visvairāk dārziņos saimnieko vecāka gadagājuma ļaudis. “Veciem cilvēkiem tas ir iztikšanas jautājums un sava veida pieradums pie mazdārziņa. Jauniem cilvēkiem tā vairāk ir brīvā laika pavadīšanas iespēja svaigā gaisā. Pilsētniekiem nereti ģimenes dārziņš ir kā glābiņš izrauties no dzīvokļa četrām sienām, būt kustībā svaigā gaisā, kā arī gūt kādu labumu un atspaidu ģimenes budžetā,” viņa klāsta.

Ir arī biedrības, kas nomā dārziņu, lai varētu domubiedrus aicināt, piemēram, uz jogas nodarbībām brīvdabā, nelieliem koncertiem, izzinošām lekcijām un tamlīdzīgi.

Šādām aktivitātēm īpaši piemērota vieta ir Lucavsala, kur ir sakārtotā vide, peldvieta, bērnu rotaļu laukums un citas šajā vietā notiekošas aktivitātes.

Nomas cena katrā izpilddirekcijā atšķiras. Piemēram, Ziemeļu izpilddirekcijā pēdējos gados sakņu dārza zemes nomas vidējā cena gadā ir 0,036 eiro/m2, kas pēdējos gadus nav mainījusies. Nomniekam papildus jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis un jāsedz atkritumu izvešanas izmaksas. Savukārt Rīgas Austrumu izpilddirekcijai pamatā ir līgumi ar sakņu dārzu kooperatīvām sabiedrībām (biedrībām), kuras jau tālāk slēdz sakņu dārzu lietošanas līgumus ar konkrēto tā lietotāju. Biedrībās sakņu dārza nomas maksa ir no 9 līdz 60 eiro par gadu, atkarībā no atrašanās vietas, dārza platības. Viens sakņu dārzs aizņem aptuveni 300 m2. Pēdējos gados nomas maksa būtiski nav mainījusies. Arī Pārdaugavas izpilddirekcijā norāda, ka zemesgabalu kadastrālās vērtības ir atšķirīgas un nomas maksa līdz ar to arī ir atšķirīga. Piemēram 200 kvadrātmetru dārziņa aptuvenās izmaksas, ieskaitot atkritumu izvešanu, Lucavsalā ir 20 eiro gadā. Rīgā mazdārziņa teritorijas ir iespējams tikai un vienīgi nomāt. Iegādāties tās nevar.

Ventspilī tikai četri brīvi dārziņi

Piejūras pilsētā Ventspilī brīvi ir tikai četri zemes gabali mazdārziņa ierīkošanai. Tie atrodas dārzkopības sabiedrības “Ķīmiķis” apsaimniekotajā teritorijā (Kraujas ielā, Packules ielā un Vidusceļš). “Pieprasījums pēc mazdārziņiem pieaug. Iedzīvotāji, kuru dzīvesvieta ir daudzdzīvokļu mājā, vēlas paši nodarboties ar dārzkopību, puķu audzēšanu, vēlas vietu, kur atpūsties un svinēt ģimenes svētkus,” stāsta pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš. Maksimālais nomas termiņš ir 30 gadi. Viņš novērojis, ka nomas līgumus par zemesgabalu lietošanu lietotāji cenšas noslēgt uz maksimāli iespējamo laiku, bet praksē tiek slēgti uz desmit gadu termiņu ar iespēju pagarināt. Visi četri brīvie mazdārziņi atrodas Dārzkopības sabiedrības teritorijās un tie ir zemes gabali, kuru atļautais izmantošanas veids ir sezonāla rakstura dārza māju apbūve, kas nav paredzēta pastāvīgai dzīvošanai. Dārza nomas cena ir aptuveni 28 eiro gadā, kas nav mainījusies.

Daugavpilī dārziņi pat aizaug

Samērā plaša iespēja tikt pie mazdārziņa ir Daugavpilī, kur 20 lielākās dārziņu teritorijas aizņem aptuveni 202 555 m2 no pilsētās kopējās platības, kas ir 7248 ha.

“Sakņu dārzu un dārziņu lietotāju skaits Daugavpils pilsētā pēdējos gados samazinās, un bijušās dārziņu teritorijas aizvien vairāk aizaug.

Samazināšanas tendencei ir vairāki faktori - gados jaunu cilvēku izceļošana uz ārzemēm, sakņu dārzu lietotāju novecošanas faktors, jo lielākais vairums lietotāju ir vecāka gadagājuma cilvēki. Daudzi no tiem, kuriem sakņu dārzi lietošanai bija piešķirti 1990. gados, jau ir miruši, bet jaunākie ģimenes locekļi ne vienmēr ir vēlējušies turpināt nomāt sakņu dārzus. Pilsētas iedzīvotājiem ir vērojama lielāka tendence izmantot dārzkopības kooperatīvu teritorijas, kur var uzbūvēt arī dārza mājiņas un vasarnīcas. Šādi dārzkopības kooperatīvi ir gan pilsētas teritorijā, gan pie pilsētas - Daugavpils novada teritorijā,” stāsta Daugavpils domes Īpašuma pārvaldīšanas departamenta zemes lietu vecākā speciāliste Vineta Velika.

Daugavpilī dārziņa nomas noteikumi ir šādi: zemesgabalu iedala īstermiņa nomā uz vienu gadu, bet ir tiesības nomas termiņu pagarināt. Velika novērojusi, ka visbiežāk iedzīvotāji noslēdz nomas līgumu uz vienu gadu, bet tad, uzrakstot iesniegumu un parakstot vienošanos pie līguma, regulāri pagarina vēl uz gadu. Ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuri sakņu dārzu vienā un tajā pašā vietā un platībā lieto jau no 1992. gada. Citi ar laiku platību lūdz vairāk vai mazāk samazināt, jo nespēj vairs visu apstrādāt vai arī ģimene vairs nav tik kupla, kā bija sakņu dārza iedalīšanas laikā. Vēl citi, tiekot pie iekārotās vasarnīcas ar mājiņu, mauriņu un dārza pleķīti, no sakņu dārza atsakās, jo tas vairs nav nepieciešams.

“Liels sakņu dārzu mīnuss ir tas, ka uz zemesgabaliem, kas iznomāti sakņu dārziem, ir aizliegta ilggadīgo augu stādīšana, ēku un būvju būvniecība, tāpēc konkurences cīņā ar vasarnīcām tie zaudē. Šie nosacījumi ir ieviesti, jo sakņu dārzi tiek iznomāti īstermiņa nomā un tos nav iespējams iegādāties, izpirkt,” skaidroja Velika. Daugavpils pilsētā sakņu dārziem iedalītie zemesgabali faktiski ir domāti ''sakņu'' stādīšanai uz vienu sezonu – pavasarī iestādot un rudenī novācot, tāpēc tos sauc par “sakņu dārziem”, nevis mazdārziņiem vai ģimenes dārziņiem.

Vidēji sakņu dārzu platība ir no 100mlīdz 500m2. “Nomas maksas aprēķinam par piemēru ņemsim 100m2, par kuriem nomas maksa gadā ir 1,02 eiro. 0,84 eiro (noma par sakņu dārzu) + 0.18 eiro (PVN) = 1,02 eiro/ m2. Taču jāņem vērā, ka, nomājot sakņu dārzu, ir jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Minimālais NĪN ir 7 eiro. Ja nomniekam Daugavpils administratīvajā teritorijā ir cits nekustamais īpašums, tad NĪN tiks aprēķināts, vadoties no tā, un summa būs niecīga. Pēdējos gados nomas maksa par sakņu dārzu izmantošanu nav mainījusies, lai gan vairākkārt ir bijušas diskusijas par šo jautājumu. Reālā situācija ir tāda, ka nomas maksas paaugstināšana Daugavpils pilsētas pašvaldības sakņu dārzu lietotājiem būtu “nepaceļams slogs”, jo tie pamatā ir pensionāri ar ļoti maziem ienākumiem, kuriem jau NĪN 7 eiro apmērā liekas nesamērīgi dārgs,” stāstīja Velika.

Daugavpils pilsētas pašvaldība norādīja, ka sakņu dārzu iznomāšana nav ienesīgākā joma, taču tādējādi tā atbalsta sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, jo saprot, ka gan vecāka gadagājuma, gan vienkārši vientuļiem cilvēkiem tā ir vienīgā iespēja socializēties, fiziski pastrādāt, izkustēties.

“Rosīšanās dārzā, it īpaši pensionāriem, ir kas vairāk par sakņu audzēšanu. Cilvēki gūst prieku un gandarījumu par padarīto, ievācot ražu dārzeņu un ogu veidā, priecājoties par skaistajiem ziediem dobēs un pārrunājot veikumu, sēklu šķirnes vai konservēšanas receptes ar citiem domubiedriem.

Taču tie, kam spēks izsīkst vai raža ik pa reizei tiek nozagta vai izpostīta, dažreiz smagu sirdi izlemj atteikties no sakņu dārza lietošanas, bet jaunā paaudze vietā nenāk, jo mūsdienās iecienītāka ir izbraukšana zaļumos, lai vienkārši ceptu gaļu un atpūstos, nevis nomocītos, strādājot sakņu dārzā,” secina Velika.

Jūrmalā piedāvājums niecīgs

Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā nav brīvu zemesgabalu, kas paredzēti mazdārziņu izveidošanai un iznomāšanai privātpersonām. Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo mazdārziņu uzturēšanai ir iznomāti divi zemesgabali Dzintaros mazdārziņu apsaimniekotāju izveidotiem kooperatīviem.

“Zemes nomas līgumi par zemesgabalu Dzintaros nomu ir noslēgti uz pieciem gadiem, un tos nav plānots nodot atsavināšanai. Savukārt zemesgabali Slokā un Kūdrā ir mazdārziņu kooperatīvu īpašumā,” norādīja Jūrmalas pilsētas domes Pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Sandra Brauere. Jūrmalā mazdārziņiem domātā zemesgabala nomas maksa gadā ir 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā 28 eiro gadā.

Liepājā interese par dārziņiem nesarūk

Liepājas pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteikti seši zemesgabali, kuros iedzīvotāji var veidot mazdārziņus. Šajās teritorijās zeme tiek iznomāta biedrībām ilgtermiņā (uz laiku līdz desmit gadiem). Zemesgabalus, kuros pēc teritorijas plānojuma nav paredzēti mazdārziņi, taču tie ir jau vēsturiski ierīkoti, pašvaldība gatava iznomāt īstermiņā – uz laiku līdz trim gadiem. Proti, līgums tiek noslēgts uz laiku, līdz zemesgabals būs nepieciešams apbūvei, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem. “Ja pēc trim gadiem  zemesgabalos apbūve nesāksies, līgums tiks pagarināts.

Pēc teritorijas plānojuma uz iznomātā zemesgabala atļauts novietot dārza mājiņu, kuras platība nepārsniedz 25m², kā arī siltumnīcas. Mazdārziņā ir aizliegta kapitālu ēku būvniecība. Tāpat iznomātā teritorija ir jāuztur kārtībā, jāpļauj zāle, jānovērš dabas radīti postījumi.

Pieprasījums pēc mazdārziņiem ir, to var spriest pēc telefona zvaniem, kā arī cilvēki interesējas par šīm teritorijām rakstot e-pastus,” skaidroja Liepājas pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele. Liepājā mazdārziņu nomas maksa nav mainījušās no līgumu noslēgšanas brīža. To sastāda 1,5% no kadastrālās vērtības (jeb 0,43 eiro par 1 m2) un nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% no kadastrālās vērtības. Mazdārziņa teritoriju iegādāties nevar.

Jēkabpilī un Valmierā brīvu vietu nav

Jēkabpilī vispār pilsētā nav paredzētas zonas mazdārziņu ierīkošanai. Tāpat Valmieras pilsētas pašvaldības īpašumā nav brīvas nomājamas platības mazdārziņa ierīkošanai – mazdārziņi ir tikai vienā zemesgabalā "Gaides - 2", un šeit esošie visi dārziņi šobrīd ir iznomāti. Pārējie pilsētā esošie mazdārziņi ir uz zemesgabaliem, kuru īpašnieks nav Valmieras pilsētas pašvaldība. Nomas līgums tiek slēgts īstermiņā uz trim gadiem, skaidroja Valmieras pilsētas pašvaldības speciāliste zemes nomas jautājumos Anda Saliņa. Šajā teritorijā atļauts ierīkot sakņu dārzus, bet nav ļauts veikt ilgtermiņa ieguldījumus un stādījumus. Nomas maksa saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem gadā ir 1,7% no kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā 0,05 eiro/m2 plus pievienotās vērtības nodoklis. Iegādāties mazdārziņiem paredzēto zemesgabalu nav iespējams.

“Pēdējos gados pieaug iedzīvotāju interese par iespēju rosīties mazdārziņā. Tā kā Valmierā brīvu vietu nav, tad iesakām painteresēties apkārtējos pagastos, kur jau vēsturiski ir izveidojušies dažādi dārzkopības kooperatīvi un biedrības.

 

Tur ir pieejami daudzi brīvi, neapstrādāti dārzi. Pilsētā ierobežotā teritorija prioritāri nav paredzēta sakņu dārzu izveidei,” atzina Saliņa.

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dārzs un mājas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti