ĪSUMĀ:
- Atsevišķiem augiem var paildzināt dzīvi, pārstādot tos lielākā podiņā vai ataudzēt saknes, ieliekot ūdenī.
- Var izaudzēt stādus arī no sēklām, kas ir veikalā pirktajos dārzeņos.
- Vienkāršāk gan izaudzēt no veikalā un tirgū pieejamām sēklām nekā, piemēram, nodrošināt labvēlīgus apstākļus veikalā pirktiem salātiem.
Dot augam jaunu dzīvi
Viens no veidiem, kā piekopt "zaļo dzīvesveidu", ir padomāt, ko no mājās esošajiem produktiem var izmantot vēlreiz, lai nebūtu jāpērk citi. Izrādās ir arī augi, no kuriem var atkārtoti audzēt to pašu vai kādu tā daļu. Izņēmums ir dilles un pētersīļi. "Agrimatco Latvia" agronome un mikrobioloģe, bloga "Dārzniece" veidotāja Jūlija Vilcāne norāda, ka šajā gadījumā jāskatās, vai ir jēga konkrēto augu ataudzēt – visus mēs uzturā nelietojam:
Līdzīgu jautājumu uzdevusi arī "Instagram" konta "@uz palodzes" īpašniece Ieva Reinholde saviem sekotājiem "Instagram". Ieteikumu gan nebija daudz: burkāna lakstus var likt uz desmaizēm un kokteiļos, no tiem var pagatavot pesto vai izmantot Lieldienu olu krāsošanai.
Veikalu plauktos arī atrodami skaisti sarindoti salātu podiņi, kas pēc izlietošanas lielākoties nonāk atkritumos. Tiem var paildzināt dzīvi, pārstādot lielākā podā – mazajā podā saknēm nav vietas. Tas gan ir iespējams tikai daudzgadīgajiem augiem, piemēram, piparmētrai, rozmarīnam. Rozmarīnu, timiānu un baziliku var pavairot no podiem, savukārt piparmētru no ūdenī ieliktiem spraudeņiem. Vilcāne norāda, ka efektīvāk garšaugus būtu pavairot ar sēklām, taču jāņem vērā, ka atsevišķu garšaugu, kāpostveidīgo un sinepju sēklas satur lielu ēterisko eļļu daudzumu, tāpēc daudz ātrāk zaudē dīgtspēju nekā sēklas, kas nav tik aromātiskas.
Audzēt no sēklām, kas ir veikalā pirktajos dārzeņos
Var izaudzēt arī ražīgus, ēdamus stādus no veikalā pirktiem dārzeņiem, to sēklām. To visbiežāk mēģina darīt ar tomātiem, papriku, gurķiem un čili. Tomēr, lai arī ar tomātu audzēšanu cilvēkiem bieži vien ir pozitīva pieredze, ekspertu viedokļi dalās par tās nepieciešamību no augu veselības un sanitārā viedokļa.
"Tehniski no veikalā pirktu tomāta vai paprikas sēklām var izaudzēt ēdamu ražu, bet es gribu brīdināt audzētājus, lai tā nedara. Šādā veidā var ievazāt infekciju, kas atrodas šo dārzeņu sēklās – tomātu augļu krunkaino brūnplankumainību. Izturīgo šķirņu šobrīd nav, un, ja mēs vieglprātīgi ņemsim sēklas no veikalā pirktiem tomātiem un paprikām, tad pēc diviem trim gadiem pienāks brīdis, kad savā zemē nevarēs neko izaudzēt. Brīdī, kad būs jānovāc raža – vismaz puse "aizies plankumos" un būs zudusi. Veikala tomāts ir paredzēts ēšanai, nevis sēklu ieguvei," skaidroja agronome un dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte.
Agronome un mikrobioloģe Jūlija Vilcāne pauda, ka dārzeņu šķirnes, kas tiek audzētas un pārdotas veikalos, ir ļoti izturīgas, bet ar sliktākām garšas īpatnībām. Viņa nesaskata nekādu pamatu uztraukumam, taču atzīst, ka gala rezultāts nav paredzams, – vienreiz var izdoties, bet otrreiz ne:
"Tas ir atkarīgs no šķirnes, kādu izmantojis audzētājs. Tas ir atkarīgs no tā, vai ir pietiekami nobriedušas sēklas un vai dārzeņi ir uzglabāti tā, lai sēklas var izmantot.
Veikalā pirkto dārzeņu kvalitāte ir neprognozējama – nevar paredzēt, vai sadīgs vai nesadīgs un kas galu galā no tā izaugs.
Sēklām paciņās ir zināma, pārbaudīta dīgtspēja, bet, ja nav, tad tās pārdot nevar."
Lielākoties veikalā atrodamie dārzeņi ir hibrīdi – divas šķirnes, kas sakrustotas kopā, radot augli, kam ir noteiktas īpašības. Piemēram, tie var būt izturīgāki pret slimībām, garšīgāki, ar stingrāku miziņu u.tml. Pirmajā gadā šīs īpašības saglabājas, bet otrajā, trešajā tās šķeļas, kļūst neprognozējamas. Tātad nav garantijas, ka nākamās šo augļu paaudzes saglabās jau esošās labvēlīgās īpašības.
Jānodrošina atbilstoši audzēšanas apstākļi
Nevar nodalīt labas un sliktas metodes, kā pavairot un izaudzēt ražu, taču dārzkopības speciāliste Gailīte norāda, ka dārzeņus ir vienkāršāk izaudzēt no veikalā un tirgū pirktām sēklām nekā, piemēram, pārstādīt nopirktos salātus: "Viņš dikti un ilgi mocīsies, kamēr ieaugsies, un no tā, kā viņš tur ieaugsies, kļūs sīvāks. Ja gribas blēņoties, tad var arī vienkārši tomātu šķēlīti iesēt, bet tad viss saplūdīs un būs kupli, nevis atdalīti stādiņi."
Līdzīgās domās par to ir arī Vilcāne. Viņa skaidro, ka no veikalā pirktiem dārzeņiem var iegūt tikai vienas šķirnes sēklas, bet, pērkot specializētās sēklas – dažādas, un parasti jau cilvēkiem gribas dažādību. Nereti augļi, ko mēs pērkam lielveikalā, ir audzēti siltumnīcā un nav piemēroti Latvijas klimatam audzēšanai ārā. Piemēram, tomāti visbiežāk būs liela auguma augi – audzēšanai profesionālajās siltumnīcās neizmanto maza auguma šķirnes, kas piemērotas podiem vai balkona kastēm. Attiecīgi tiem ir jānodrošina atbilstoši apstākļi – gaisma, mitrums un temperatūra – siltumnīcā, dārzā, uz balkona vai palodzes. Uz palodzes iesētās sēklas ieteicams turēt zem plēves (sēkliņas var ietīt arī mitrā salvetē, kuru ieliek aiztaisāmā uzglabāšanas maisiņā) radiatoru tuvumā, tādējādi nodrošinot gan mitrumu, gan aptuveni +24 vai +26 grādu temperatūru, un, kad tās sadīgst – pārlikt gaismā. Tāpat audzētie stādi ir jātur tīrā, sakoptā vidē, – piemēram, telpā atrodamais pelējums vai atkritumu kalns var bojāt augu. Tad no sēkliņām jānoskalo liekais šķidrums, jāapkaltē, un tās var sēt substrātā. Bet ir jāatceras, ka ir kaut kāds procents no sēklām, kuras nav dīgtspējīgas.
