Gaisma, temperatūra un mitrums – trīs lietas, par kurām īpaši jāpiedomā, kopjot telpaugus ziemas mēnešos, uzsvēra speciālistes.
"Ziemā ir maz gaismas, tāpēc jāizvēlas gaišākā palodze, jānovieto augi tuvāk logam. Otrs ir temperatūra – bieži vien ir silts un no radiatoriem nāk sauss gaiss, kas veicina augu augšanu, bet tumsā viņi izstīdz šādos apstākļos," norādīja Gudrupa.
"Vēl viens variants ir arī, ka mēs laistām nepareizi. Rudenī ir periods, kad telpas ir vēsas, tad ziemā uzreiz siltas, un bieži vien notiek augu pārlaistīšana. Tas arī visbiežāk ziemā tos augus nobeidz," viņa piebilda.
Augi ir jālaista tad, kad sākt apžūt augsnes virskārta, bet jāņem vērā, ka lielākajai daļai augu nepatīk, ja zem auga šķīvītī stāv ūdens – sevišķi vēsākās telpās liekais ūdens daudzums veicina sakņu pūšanu un augs vīst, sāk mest lapas.
Runājot par gaismas daudzumu, jāizvērtē, pie kuriem logiem novietot augus.
Ja vasarā no dienvidu puses logiem nāk karsta saule, kas augu apdedzina, ziemā šie dienvidu logi ir ļoti noderīgi, tur būs visvairāk gaismas.
Jāņem vērā, ka zaļiem augiem, piemēram, dažādiem sukulentiem, ziemā vajag mazāk gaismas, tie var palikt arī uz ziemeļu puses palodzēm, bet ziedošos augus gan ieteicams pārvietot uz austrumu vai dienvidu puses palodzēm.
Tāpat jāizvērtē arī temperatūra. Piemēram, ziemā iecienītām podu puķēm ciklamenām jeb alpu vijolītēm vajag ne tik daudz gaišu, cik vēsu telpu. Vēsums ir pat svarīgāks par gaismu, jo pārāk siltā telpā tās var sākt pūt. Arī acāliju, lauru koku, mirti, mājas svētību var novietot vēsākā telpā.
Putniņa aicināja cilvēkus saprast, kāds ir augs un kāda ir telpa, – ir tropu augi, kuriem patīk siltums, un tādi augi, kuriem arī ziemā vajag vēsāku temperatūru. Labāk izvēlies telpai piemērotu augu.
"Ja jums ir tipiski silta telpa, tad to augu, kuram vajag vēsumu, jūs nevarat audzēt, jums jāizvēlas tropu augi," uzsvēra Putniņa.
"Ja apzināti ejam uz veikalu izvēlēties augu, mums iepriekš par to vajag palasīt, uzzināt, kas un kā, un tikai tad to izvēlēties. Bet, protams, aizejot uz veikalu, vispirms mūs uzrunā skaisti ziedi un raibas lapas, kam nevar pretoties. Tad nopērkam un sākam interesēties par augu tikai tad, kad tas sāk nīkuļot – bet tad jau ir pa vēlu," piekrita Gudrupa.
Ziemas periodā siltajās telpās sasparojas arī kaitēkļi. Pelargonijas, piemēram, visai bieži nomāc laputis. Ņemot vērā, ka ķīmiskos līdzekļus iekštelpās lietot pašu veselības labad nav ieteicams, telpaugu speciālistes ieteica pret laputīm un citiem kaitēkļiem cīnīties, augus saudzīgi nomazgājot un tad apstrādājot ar zaļajām ziepēm vai šņabi.
Vienlaikus dārznieces uzsvēra, ka grūtākais laiks iekštelpu augiem jau ir garām. Kolīdz ikdienā ienāk vairāk gaismas, arī augi sasparojas.
"Tagad jau drīz būs saule un visi augi atsāks sparīgi augt. Visgrūtākie mēneši ir oktobris, novembris, decembris. Ja tiekam tiem mēnešiem pāri, tad var teikt, ka esam sagaidījuši pavasari," uzmundrināja Gudrupa.
