Aptauja: Latvijā iecienītākie ārstniecības augi – piparmētra, kumelītes un liepziedi

Ārstniecības augus ikdienā lieto 71% Latvijas iedzīvotāju, bet trešdaļa tos ievāc paši. Savukārt populārākās ārstniecības augu sugas ir piparmētras, kumelītes un liepziedi, liecina Vides risinājumu institūta rīkotā aptauja.

Lūgti nosaukt iecienītākās drogas tējas pagatavošanai, respondenti visbiežāk minēja piparmētru (23%), kumelīti (10%) un liepziedus (7%).

Pārējās sugas nosauca neliels skaits aptaujāto.

Vides risinājumu institūtā, komentējot aptaujas datus, skaidroja, ka iemesli, kādēļ ļaudis izvēlas lietot ārstniecības augus, ir dažādi. Teju pusei jeb 44% Latvijas iedzīvotāju ārstniecības augi ir ikdienas labsajūtas garants. Tikpat daudziem ārstniecības augi nāk talkā saslimšanas gadījumā, bet trešā daļa aptaujāto augus lieto slimību profilaksei. Tikmēr 15% aptaujāto bez ārstniecības augu pielietošanas nespēj iedomāties pirts rituālu, bet seši procenti respondentu tos lieto visos minētajos gadījumos.

36% visu aptaujāto un puse no tiem, kuri ikdienā izmanto ārstniecības augus, šos augus vāc savvaļā.

Augus veselības uzlabošanas nolūkos izmanto 86% sieviešu un puse aptaujāto vīriešu.

Rīdzinieki ārstniecības augus izmanto kūtrāk nekā reģionu iedzīvotāji.

Ārstniecības augus ikdienā lieto 59% rīdzinieku un vairāk nekā 71% citu reģionu iedzīvotāju.

Tāpat ārstniecības augus vairāk iecienījuši ciematos un laukos dzīvojošie. Starp šiem iedzīvotājiem dabas veltes veselībai lieto 81% iedzīvotāju, bet pilsētnieku vidū – 72%. No tiem respondentiem, kuri ģimenē runā latviešu valodā, 78% izmanto ārstniecības augus, savukārt krieviski runājošo vidū augus lieto puse aptaujāto.

Vides risinājumu institūts pēc aptaujas datiem secinājis, ka nodarbošanās un izglītība būtiski neietekmē ārstniecības augu lietošanas paradumus. Tajā, vai cilvēks izmanto vai neizmanto ārstniecības augus, lielāka nozīme ir tieši dzīves videi. Dzīve mazāk urbanizētās teritorijās veicina ārstniecības augu izmantošanu. Lielākais ārstniecības augu lietotāju īpatsvars, proti, 88%, bija to cilvēku vidū, kuri ir uzauguši viensētās un kuri pašlaik dzīvo viensētās.

Vides risinājumu institūta pētniece Rūta Abaja atzina, ka savvaļas augu vākšana ir viena tām Latvijas iedzīvotāju īstenotajām tradicionālajām praksēm, kas saglabājas cauri gadiem un, kā redzams, nebūt nav izzūdoša arī mūsdienu patēriņa pasaules apstākļos. "Ārstniecības augu vākšana gan sekmē cilvēku saikni ar dabu, gan arī palīdz veicināt dabisko pļavu saglabāšanu, jo piešķir tām lielāku vērtību," viņa skaidroja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt