Ievākšanai liepziedi ir gatavi tad, kad pumpurs ir atvēries un zieds izpletis savas skariņas. Par gatavību vēstī arī reibinošā smarža. Ziedēšanas un attiecīgi arī tējas ievākšanas laiks ilgst dažas dienas.
Tautas medicīnā liepziedi ir pazīstami ar pretiekaisuma un nomierinošajām īpašībām. Taču liepziedu tēja ar tai piemītošo medaino garšu, kas atgādina par vasaras pilnbriedu, ir iecienīts dzēriens arī ikdienā – ne tikai brīžos, kad piezagusies saaukstēšanās.
Lai arī šī tēja ir ļoti iecienīta, no vākšanas viedokļa liepziedi ir diezgan cimperlīgi, norādīja tēju audzētājs Lignickis: "Liepziedi atkarībā no siltuma zied trīs četras dienas, un pēc tam tie ir noziedējuši. Visi liepziedi gan nezied reizē – ir ātrākas un vēlākas šķirnes". Savā saimniecībā Lignicku ģimene izaudzē salīdzinoši nelielu daudzumu liepziedu, lielākā daļa tējām nepieciešamo tiek iepirkta no citiem audzētājiem, taču ražu nekad nevarot paredzēt.
Lai ievāktie ziedi nesāktu pelēt un uzglabātos ilgi, tējām tie jāvāc tikai sausā laikā.
Vaicāts, vai liepziedu vākšanai piemērotāks laiks būtu rīts vai vakars, Lignickis atbildēja, ka jāvadās pēc lietus: "Ja šogad grib salasīt, tad tagad jāķer mirkļi starp lietiem".
Ja ziedi nav ievākti, bet tuvojas lietus un kokam ir kāds traucējošs zars, no kā derētu atbrīvoties, tad to aši var nozāģēt, novietot zem kādas pajumtes, kur lietus netiks klāt, ieteica tēju audzētājs. Kamēr līs, no nozāģētajiem zariem varēs lasīt liepziedus. "Bet koki pirms tam nedrīkst būt salijuši, zariem jābūt sausiem," piekodināja Lignickis.
Salasītos ziedus var žāvēt uz papīra, kas noteikti jānovieto augstāk par zemi. "Pat ja apakšā būs paklāts papīrs, uz zemes liepziedi var sākt pelēt. Papīrs jāpaceļ augstāk, kur cirkulē gaiss," skaidroja "Rūķīšu tējas" saimnieks. Tāpat tēja jāžāvē vietā, kuru neapspīd tieši saules stari.
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2020. gada 1. jūlijā.
