LDF botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova vērtēja: "Latvijas dabiskās pļavas ir viens no mūsu izzūdošajiem dabas, kultūrvēstures un ainavas dārgumiem. Kā parādīja Dabas skaitīšanas rezultāti, tās saglabājušās vien 0,9% Latvijas teritorijas, bet pirms 100 gadiem tie bija 30%. Līdz ar pļavām zūd mūsu augu daudzveidība un arī ļoti nozīmīgie ekosistēmu pakalpojumi, ko sniedz dabiskā pļava, – apputeksnētāju uzturēšana, plūdu regulēšana, CO2 piesaiste un citi."
LDF informēja, ka pirmais solis akcijā "Darām pļavu kopā!" ir pieteikšanās sēklu vākšanas komandā, aizpildot anketu Latvijas Dabas fonda mājaslapā. Visiem, kuri šādi apliecinās vēlēšanos vākt sēklas, tiks sniegtas jau precīzākas instrukcijas un konsultācijas.
Lai arī sēklu vākšana varēs sākties jūnija beigās un jūlijā, jau šobrīd ir svarīgi doties dabā, atrast un iezīmēt vietas, kurās aug pļavas augi.
Jūnija vidū, jūlijā – pļavas augu ziedēšanas laikā – akcijas dalībniekiem būs jāizpēta tuvākās apkārtnes ceļmalas, grāvmalas, ūdeņu krastmalas un mežmalas, pašu vai tuvinieku īpašumā esošie zālāji un atmatas un jāizvēlas, kuru augu sēklas vēlāk ievāks. Jūlijā, augustā un septembrī, sekojot sēklu vākšanas instrukcijai jāveic iepriekš izvēlēto augu sēklu vākšana un žāvēšana, kā arī nogādāšana Latvijas Dabas fondā. Sēklu vācēji ir aicināti daļu sēklu iesēt savā apkaimē, veidojot pļavas augu saliņas.
Latvijas Dabas fonds ir sagatavojis šovasar vācamo augu sēklu sarakstu, kas arī pieejams fonda mājaslapā. Tajā ir tādi augi kā ārstniecības ancītis, rasaskrēsliņš, dzeltenā ilzīte, kamolainā pulkstenīte, pļavas dzelzene un daudzi citi.
Ar šiem augiem var iepazīties LDF pļavas puķu video noteicējā vai ilustrētajā noteicējā "Kas aug dabiskās pļavās?" (pieejams elektroniski bez maksas vai grāmatnīcās). Jāievēro, ka nedrīkst vākt savvaļas orhideju (tostarp naktsvijoles un dzegužpirkstītes), jumstiņu gladiolu, saulpureņu un citu reto augu sēklas.
