Vēl 2. jūnija vakarā tika sasniegts aukstuma rekords, raisot bažas par gaidāmo ražu. Kā dārzus nosargāt, un vai gurķi šogad būs?
Rīgas Centrāltirgū sastaptā tirgotāja Silva norādīja, ka daudz ražas laikapstākļu dēļ aizgājis postā. "Būs ļoti, ļoti grūti. Mums būs grūta ziema šogad," sacīja Silva, piebilstot, ka no salnām cietuši augļi, ogas, arī kartupeļi.
Tikmēr tirgotāja Līga pastāstīja, ka salnās nosaluši gurķu un tomātu stādi, īpaši tie, kas auguši uz lauka, tāpēc dārzkopji steidz iegādāties jaunus stādus. "Bet nu tās salnas šogad jūnijā kurš gaidīja? Dienas karstas, naktis aukstas, augiem nepatīk," sprieda Līga.
Pircēja Dzintra, kura Centrāltirgū iegādājās gurķu stādus, norādīja, ka viņa stādu iegādē vadījusies pēc pieredzes. "Tāpēc es tik vēlu arī pērku, jo agrāk nevarēja pirkt. Man bija pieredze tāda, ka citos gados nosalst, un līdz ar to es pērku vēlāk. Jebkurā gadījumā viņi ļoti ātri aug," sacīja Dzintra.
Savukārt tirgotāja Anastasija pastāstīja, ka saimniecībā no salnām lielākoties cietušas puķes un citi ziedošie augi. Arī baziliks, tomāti un gurķi nosaluši. "Arī tie augi, kurus mēs atstājām šeit [Centrāltirgū] uz nakti, diemžēl bija jāved mājās, jo bija jāved svaigi ziediņi. Viņi bija vienkārši nosaluši tajās naktīs," atminējās Anastastija.
Tirgotāja Inese atklāja, ka viņas dārzos apsalis pat nesen iestādītais koks un krūmāji. Gurķi siltumnīcā izdzīvojuši, bet uz lauka tiks stādīti no jauna. Viņa prognozēja, ka dārzeņu cenas šogad tirgū sakarā ar nelabvēlīgajiem laikapstākļiem varētu augt.
Aicina atbalstīt vietējos zemniekus
Latvijas Agronomu biedrības valdes priekšsēdētājs Ringolds Arnītis norādīja, ka par gaidāmo ražu nobažījušies arī agronomi. "Salnas bija ļoti spēcīgas, kauliņkoki ir ļoti cietuši, tas ir – ķirši, plūmes, un ļoti apsalušas ir arī avenes. Arī jūnija salnas mums ir nodarījušas lielu postu. Es domāju, ka tās gan bija tādas negaidītākas, jo daļa domāja, ka varbūt viss jau ir cauri, ka nebūs," sacīja Arnītis.
Arī viņš pats savā siltumnīcā dedzinājis sveces un laistījis augus, lai temperatūru nenolaistu zem nulles.
Tomēr būtiskāk, viņaprāt, ražu ietekmēs sausums. Arnītis pauda, ka sausums varētu nest pat miljoniem eiro lielus zaudējumus.
"Ziemāji neattīstās, tātad graudaugu raža būs krietni vien mazāka, vasarāji knapi sadīguši," norādīja agronoms.
Viņš aicināja Latvijas iedzīvotājus atbalstīt vietējos zemniekus, iegādājoties pašmāju produkciju. "Bez ražas mēs Latvijā nepaliksim, tā būs mazāka, bet bez gurķiem mēs nepaliksim," pauda Arnītis.
Ieguvēji tie, kuri pirms salnām augus aplaistīja
Salnas ir nodarījušas kaitējumu ne vien dārzeņiem un augļiem, bet arī dekoratīvajiem augiem. Stādaudzētavas "Dārzs zem saules" saimniece Antra Batraka uzsvēra, ka svarīgākais ir dārzus laistīt, jo ūdens var augus pasargāt arī no salnām.
Batraka norādīja, ka gaidāms ļoti smags un karsts mēnesis, un tie, kuri pietiekoši daudz nelaistīs dārzu, var pazaudēt pat pusi iespējamās ražas.
"Kāda būs šī vasara?
Visiem šiem cietušajiem augiem noteikti būs kādas cita veida problēmas, noteikti vairāk būs kukainīšu, jo uz vājiem augiem tie uzreiz nāk virsū kā hiēnas.
Būs noteikti sēņu slimības, un tās mums vajadzētu savlaicīgi pamanīt," norādīja Batraka.
Stādaudzētāja pauda, ka ieguvēji ir tie, kuri paklausīja padomam pirms salnām augus kārtīgi aplaistīt. "Lapas noklājās ar ledu, ziedi noklājās ar ledu, peoniju pumpuri klājās ar ledu, jo sals izžāvē, savukārt šī ledus kārtiņa palīdzēja nosargāt izžūšanu," skaidroja Batraka.
Antra šķietami nosalušos augus iesaka uzreiz nemest laukā, bet nogaidīt, jo, iespējams, pēc laika tie sāks dzīt jaunas lapiņas.
