Tēvs nogalina meitu un izdara pašnāvību – elle, kas nebeidzas. Mātes stāsts par dzīvi pirms un pēc traģēdijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Rubrikā par vardarbību ģimenē Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" stāstīja par traģēdiju Krāslavā. Lai atriebtos sievai, kura pameta vīru varmāku, vīrs nogalināja viņu abu kopīgo meitu, nodedzināja īpašumu un pats pakārās. Tas notika pērn, pirmās ārkārtējās situācijas laikā. Tagad, nepilnu gadu pēc traģēdijas, sieviete notikušo salīdzina ar baisu elli, kas joprojām nav beigusies.

Velns slēpjas sīkumos, detaļās, niansēs, piebildēs un rīcībā, kā vīrs izturas pret sievu. To nedrīkst ignorēt – tagad secina Tatsiana. Dienu pēc dienas viņa pārcilā atmiņas un analizē ik mirkli, domājot, vai traģēdiju būtu varējusi novērst kāda viņas rīcība senāk pagātnē. Tatsiana bieži kavējas arī liktenīgā 3. aprīļa notikumos pagājušajā gadā, kad viņas un vīra kopīgā jau pilngadīgā meita pēc vairākkārtējiem tēva lūgumiem no Rīgas devās ciemos uz bērnības mājām Krāslavā.

"Mēs viņu pavadījām pie tēva, pie tēta. Vakarā mēs no viņas neatvadījāmies. Neviens to nezināja, negaidīja," stāstīja Tatsiana.

Tatsianu vīrs bija vairākkārt piekāvis, viņa ar jaunāko bērnu – pusaudzi, bēgot no varmākas, patvērās Rīgā, pilsētā, kur dzīvoja jau pieaugusī meita ar vīru. Vairākas dienas pirms traģēdijas viņa meitai vairākkārt lūgusi pie tēva nebraukt. Taču tēvs bija uzstājīgs un lūdzies. Teicis, ka grib meitai ko uzdāvināt. Taču patiesībā plāns meitu noslepkavot, lai atriebtos sievai, bija tapis krietni iepriekš. Un to apstiprina ar kriminālprocesa materiāli, kuros tēvs atzīts par vainīgu tīšā meitas slepkavībā.

"Tas, kas notika, ir šausmīgi. Viņš viņu tajā mājā nožņaudza, paslēpa dīvānā un pats pakārās šķūnī. Tas ir zaudējums, ko nevar ne ar ko salīdzināt. Tu zaudē zemi zem kājām, dzīves jēgu, kad mazuli audzini, visu dzīvi viņam atdod. Kāpēc tāda uzvedība, kāpēc tāda dzīve, liktenis? Iznīcināja man visu. Īpašums ir īpašums. Ja vien būtu dzīvs bērns... Bet pārvēršot dzīvi pilnīgā ellē. Atņemot īpašumu, ir viens, bet, atņemot dzīvību visdārgākajam cilvēkam, tas ir šausmīgi. Vēl jo vairāk, kad tā ir paša meita. Nav saprotams, par ko viņš domāja," teica Tatsiana.

LTV ar Tatsianu tiekas Krāslavā, pagalmā pie mājas, ko cēlusi kopā ar vīru, vīrs viņai to uzdāvinājis. Nams ir smagi cietis ugunsgrēkā un nav apdzīvojams. Pirms nāves vīrs sadedzināja gan sievas mašīnu, gan māju. Kriminālprocesa materiālos rakstīts, ka slepkavības dienā vīrietis ar sievas mašīnu braucis uz benzīntanku nopirkt degvielu mājas aizdedzināšanai. Vismaz daļu kannas satura viņš izlēja bērnistabā, kur auguši abu kopīgie bērni.

"Tā vardarbība, ko viņa izcieta pēdējās minūtēs, tas principā ir tas pats, ko es cietu pēdējos gadus. Kad viņš mani sita, kad braucām no Rīgas viņš gribēja mani nožņaugt," atzina sieviete.

Tatsiana stāstīja, ka pirmo reizi emocionālu vardarbību piedzīvoja aptuveni pirms 10 gadiem. Toreiz ar abiem kopīgajiem bērniem aizbrauca uz dzimteni – Baltkrieviju. Taču vīrs atbrauca, nožēloja izdarīto. Viņa piedeva un atgriezās.

Viņa stāstīja, ka vīrs nav pieņēmis to, ka sievai var būt atšķirīgs viedoklis. Bijis tikai paša pareizais.

"Tas ir, kad cilvēkam nepārtraukti dod iespēju un pats tam tici, ka būs labi. Patiesībā pēc kaut kā viņš arī izturējās labi gan pret bērniem, gan mani. Pēc tam kaut kas atkal notika un viss atkal sākās. Pats briesmīgākais tas, ko tagad saprotu, sievietes kā personības noniecināšana," teica sieviete.

Tatsiana stāstīja – iepriekš atgriezusies arī bērna dēļ. Viņš noticējis tētim, ka viss būs labi.

"Tādā situācijā, kad bērns saka – mammu, es viņam noticēju. Tētis saka: "braucam, tur ir draugi, tur ir tava skola". Es saprotu, ka es bērnu nevaru atstāt tādā situācijā, es nevaru viņam atņemt tēvu. Toreiz arī bija krimināllieta. Mēs uzrakstījām, ka esam gatavi izlīgumam. Un vienalga pēc gada notika šis," stāstīja Tatsiana.

Traģēdija, kas notika ar Tatsianu, pērn vasarā plaši analizēta gan raidījumā LTV "Panorāma", gan pētnieciskās žurnālistikas centra "Re: Baltica" rakstos, un tieši pēc šiem materiāliem, kas balstīti ģimenes traģēdijā, Saeima pieņēma izmaiņas likumā, lai cietušie no vardarbības ģimenē varētu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs un lūgt aizsardzību tajā vietā, uz kurieni aizbēguši no varmākas, nevis tikai tajā novadā, kur notikusi vardarbība.

Tagad, kad kopš meitas slepkavības un vīra pašnāvības pagājis gandrīz gads, Tatsiana stāstīja, ka viņas dzīve joprojām līdzinās ellei. Pirms nāves vīrs visus sievas īpašumus iznīcināja, kopīgos uzkrājumus izdalīja radiniekiem, kā arī testamentā abiem piederošo māju, kas necieta ugunsgrēkā, novēlēja tuviniekiem. Un tagad vēl pirms tiesas vīra radinieki sūta pieprasījumus, lai sieviete ar dēlu atbrīvo māju, kurā dzīvo.

"Lai normāli dzīvotu, lai bērns redzētu mierīgu, normālu mammu, tagad jānodarbojas ar visām šīm tiesām, jāatbild uz viņu prasībām, uz to, ka viņi grib mani izlikt uz ielas. Tas ir psiholoģiski ļoti grūti. Tas ir neizturami. To var pateikt, ziniet kā – viņš to izdarīja, uzrakstīja testamentu un viņi turpina. Dzīvot šajā murgā ir vienkārši neizturami... Kad gribas normāli dzīvot... dēla dēļ," teica Tatsiana.

Tatsianas advokāts uzskata, ka sievietei ar dēlu ir visas tiesības uz laulības laikā kopīgi iegūto īpašumu. "Prasīt visiem ir tiesības, bet, manuprāt, šie prasījumi ir nepamatoti un prettiesiski. Gala vārdu mums pateiks tiesa."

Krāslavas bāriņtiesa notikušo nekomentē, vien mutiski atzīst, ka pagaidām nesaskata apdraudējumu bērna interesēm. Ja tāds radīšoties, tad viņi iesaistīšoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti