Panorāma

NMPD ik dienu par 100 izsaukumiem mazāk

Panorāma

B. Džonsons atsāk darbu pēc Covid-19

Covid-19 uzliesmojuma laikā dzīvo skolā Japānā

Skolniece no Latvijas Kristīne Covid-19 uzliesmojuma laikā dzīvo skolā Japānā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 uzliesmojuma laikā ne visi Latvijas iedzīvotāji atgriezušies mājās. Kāds krīzes laiku pārlaiž tepat, Eiropā, bet kāds atrodas pavisam tālu no mājām, citā kontinentā. Skolniece Kristīne Pētersone, kura Japānā mācās starptautiskā koledžā, šo laiku pavada noslēgtā skolas teritorijā ar citiem jauniešiem, kuriem nebija iespējas atgriezties mājās.   

Kristīne ir no Rēzeknes, bet nu jau divus gadus dzīvo Karuizavā - pilsētā Japānas vidienē. Tur viņa kopā ar jauniešiem no vēl 82 valstīm mācās starptautiskā internātskolā, pēc kuras absolvēšanas iegūs starptautiskā bakalaurāta diplomu. Japānā meitene nokļuva pēc pieteikšanās konkursam.

Studiju mērķis ir pieredzes un kultūru apmaiņa. “UWC ISAK Japan”  ir pirmsuniversitātes starptautiskā internātskola.

“Latvijā jau biju pabeigusi 11. klasi, bet, tā kā skolu uzsāku, kad man bija seši gadi, es tomēr vēl varēju pieteikties 11. klasi atkārtot šeit un pabeigt vidusskolu šeit,” stāstīja Kristīne.

Skola, kurā Kristīne mācās, atrodas salīdzinoši nomaļā vietā, lai jaunieši pēc iespējas vairāk pavadītu laiku kopā, nevis, piemēram, dotos uz pilsētu vai meklētu citas izklaides.

Kopš vīrusa uzliesmojuma sākuma daudzi devušies mājās, bet aptuveni 50 no 200 skolēniem, ieskaitot Kristīni, palikuši ar nosacījumu, ka ievēros īpašus noteikumus.

“Tiem cilvēkiem, kam tā iespēja bija grūtāka vai problemātiskāka, viņiem deva iespēju palikt šeit, skolā. Ar tādu nosacījumu, ka neviens nedrīkst iziet ārā, un neviens arī nedrīkst no ārpuses ienākt iekšā. Tātad mums ir pilnīga pašizolācija, jo skola saprot, ka būtu briesmas, ja tomēr kāds inficētos ar šo vīrusu šajā skolā, jo tad būtu lielas izmaksas un daudz problēmu,” stāstīja Kristīne.

“Tad, kad es sapratu, ka varu doties mājās, pēkšņi biļetes bija ļoti dārgas – kādi seši tūkstoši eiro, kad parasti es pirku biļetes pa sešsimt eiro. Latvijā arī jau bija izsludināta ārkārtas situācija. Tātad man tā nokļūšanas bija daudz sarežģītāka. Tādēļ izvēlējos arī palikt šeit. Te arī ir droši, par mani te rūpējas, tāpēc vecākiem arī ir prieks, ka joprojām man te viss ir kārtībā, dzīve ir laba, izbaudu laiku ar draugiem,” stāstīja Kristīne.

Sākotnēji Japānā inficēto skaits krasi nepieauga un valdība minstinājās izsludināt ārkārtas situāciju. Kaut arī japāņi, kā uzskata Kristīne, ievēroja nepieciešamos drošības pasākumus un īpašu higiēnu, viņasprāt, netika veikts pietiekami daudz testu, kā tas, piemēram, bija Dienvidkorejā.

“Japānā bija paredzētas olimpiskās spēles. Daudzi cilvēki domā, ka tādēļ netika testēti cilvēki, lai tie skaitļi paliktu zemāki, bet ar laiku saprata, ka tas tomēr neizdosies, jo pandēmija ir pandēmija. Tu to nevari apstādināt olimpisko spēļu dēļ,” sprieda Kristīne.

Palikt izolācijā skolā viņai nav tik grūti, “jo mēs dzīvojam ļoti skaistā vietā. Mums burtiski blakus skolai ir mežs, ir sporta zāle, ir vairākas ēkas, pa kurām varam droši pārvietoties. Varam doties pastaigāties, skriet, sportot. Tātad mūsu ikdiena nav nemaz tik ļoti manījusies, bet, protams, mēs nedrīkstam iziet ārpus skolas teritorijas,” sacīja Kristīne.

 “UWC ISAK Japan” skolēni
 “UWC ISAK Japan” skolēni

Jau pirms karantīnas studenti esot bijuši tuvi, bet, kā norāda Kristīne, krīzes laiks skolā palikušos īpaši satuvinājis. Ik dienu jaunieši dzīvo un ietur maltītes kopā, kā arī sporto un citādi aizvada laiku.

“Mēs kā skola, kā otrā ģimene esam ļoti saliedēti, vienmēr cenšamies atbalstīt viens otru. Arī caur šo krīzi mēs atbalstām viens otru un atrodam tajā prieku un kopības sajūtu,” atzina Kristīne.

Ja skolēni vēlas ko specifisku no pārtikas vai citiem veikaliem, viņiem ir iespēja palūgt to iegādāties kādam no skolotājiem, kuri dodas uz blakus esošo pilsētu Komoro. Gandrīz neviens neapmeklē Karuizavas tirdzniecības vietas, jo pilsētu iecienījuši tūristi no lielākām Japānas pilsētām un līdz ar to var ievest bīstamo vīrusu.

Jaunieši ar skolotājiem klātienē arī gandrīz nemaz vairs netiekas, jo mācības norit attālināti. Tas saistīts ne tikai ar piesardzības pasākumiem, bet arī to, ka vairums skolēnu vairs neatrodas skolas teritorijā.

“Cilvēki un studenti, kas vēl joprojām ir šeit, skolā, viņiem skolotāji ir pieejami un var palīdzēt joprojām, taču notiek tās virtuālās mācības. Tomēr vairāk resursu ir tiem, kas ir šeit, jo skolotāji joprojām ir pieejami,” sacīja Kristīne.

Vidusskolas diploms Kristīnei ir jau kabatā, turklāt viņa ir uzņemta vienā no Amerikas Savienoto Valstu koledžām, kur plāno turpināt studijas humanitāro zinātņu laukā. Kad tas būs iespējams, Kristīne gan nezina, jo situācija mainās ik dienu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti