Šis attiecību stāsts sākās, kad Sendija pārcēlās no Liepājas uz Rīgu. Viņai vienmēr paticis sportot, un Sendija atrada treneri, pie kuras sāka nodarboties individuālās nodarbībās. Pavisam neilgi pēc tam abas sievietes saprata, ka viņas saista kas vairāk nekā tikai draudzība. Danute un Sendija sāka dzīvot kopā un to neslēpa arī apkārtējiem.
Tomēr šis attiecību stāsts nav tipisks. Ne Sendija, ne Danute agrāk nebija pievērsušas seksuāla rakstura uzmanību sava dzimuma pārstāvēm. Šis nav pierastais stāsts par to, kā bērnībā un pusaudžu gados cilvēki sāk saprast, ka viņus saista sava dzimuma pārstāvji. Līdz ar to jaunajām sievietēm nav bijis posma, kad jācīnās ar sevi un jāpieņem sava jaunā orientācija. Sendija bija jau pieaugusi, kad satika Danuti un, būdama stipra gan raksturā, gan kā personība, pieņēma sevi un situāciju bez problemātikas.
“Mums nekas nebija jāpietēlo, tas notika,” stāsta Danute.
Sendijas mamma par meitas attiecībām saprata, kad atbrauca ciemos. Sendija arī nenoliedza, ka ir attiecībās ar Danuti un cerēja uz mammas sapratni.
“Mamma mani atbalsta un priecājas par mani. Tomēr es neesmu stulba, es zinu, ka dziļi sirdī mana mamma bija domājusi, ka būs pavisam citādāk,” atzīst Sendija. “Bet tas nav aizvainojums, es viņai nevaru to pārmest.”
Arī Danutes mamma situāciju pieņēma un nejautā citkārt tik pierasto jautājumu par bērniem. “Kādu nedēļu mamma mēģināja pati ar sevi tikt galā, bet tad saprata un pieņēma, un nav nekādu pārmetumu,” saka Danute.
Danutei un Sendijai ir trīs kaķi un lielisks divstāvīgs mājoklis. Abas meitenes brauc ceļojumos un dzīvo tāpat kā daudzi citi saskanīgi pāri.
“Mēs dzīvojam parastu cilvēku dzīvi, un tad tās problēmas arī nelīp klāt. Tā to laikam varētu izskaidrot,” saka Sendija.
Jaunietes spriež, ka seksuālās orientācijas jautājumos tieši pret lesbietēm sabiedrībā novērojams visaugstākais tolerances līmenis. Abas meitenes saka, ka nav saskārušās ar naidīgu attieksmi arī tad, ja pa ielu iet, sadevušās rokās vai apķērušas viena otru. Arī ceļojot, pat uz tādām valstīm kā Ēģipte, nekad nav uzdoti jautājumi vai vērsts aizdomu pilns vērtējošs skatiens, kad sievietes izvēlas viesnīcas numuru ar vienu divguļamo gultu.
Un tas, protams, ir interesanti, kāpēc sievietēm ir vairāk atļauts?
“Man gribējās homofobiem norādīt viņu vietu. Pārsvarā citi no viņiem baidās un uzskata viņus par uzbrucējiem, es viņus uzskatu par ļoti vājiem cilvēkiem. Es gribēju norādīt viņiem, ka viņos pašos ir problēma, ne jau mūsos ir problēma. Jo viss, kas vairo mīlestību, nevar būt problēma; tur, kur naids, tur ir problēma,” saka Sendija.
“Atrast mīlestību ir grūti, manuprāt. Un mēs to atradām,” saka Danute.
