4. studija

Pēc svētkiem virtuvē uzradušies nelūgti viesi!

4. studija

4. studija

Visa pasaule - vienā eglē!

Mičuļu ģimenes tradīcija - Ziemassvētku egles rotas no visas pasaules

Ziemassvētku rotājumi no Vācijas, Itālijas, Čehijas, Anglijas, Ķīnas, Kanādas un vēl daudzām Eiropas un pasaules valstīm. Mičuļu ģimenes mājās Ziemassvētku egle kļūst ar katru gadu lielāka, lai pietiktu vietas visai kolekcijai. Ģimenes tradīciju no katra ārzemju ceļojuma vai komandējuma pārvest suvenīru – eglīšu rotājumu – pirms 30  gadiem ir aizsākusi Ineses kundze.

 “Sākumā tā nebija kā tradīcija. Aizbraucu pirmo reizi 1990. gadā uz Kanādu pie radiem un nokļuvu pie Niagāras ūdenskrituma, un nokļuvu mazā ciematiņā. Tur viņiem bija Ziemassvētku mantiņu veikals, kas strādāja cauru gadu. Tādā veidā es arī atvedu kādas 3 vai 4  šīs mantiņas,” atcerējās Inese.

Galvenā egles izgreznotāja visbiežāk ir Ineses meita Ieva. Rotāšanas process, kad katrai mantiņai tiek piemeklēta vispiemērotākā vieta, ir gana radošs, laikietilpīgs un pat nedaudz meditatīvs. Vispirms tiek atvērtas daudzās kastes un kastītes, kur glabājas visi rotājumi.

“Man nav nekāds mākslinieciskais piesitiens, es vienkārši sāku ar smagākajām mantām. Vai zars tur to mantu, netur mantu,” stāstīja Ieva.

Vissmagākā eglīšu rota ir iegādāta gan tepat Latvijā pirmskrīzes laikos, kad smalkos veikalos pārdeva izmeklētas eglīšu mantiņas vienā eksemplārā.

Bet vissenākajai un vēsturiski visnozīmīgākajai rotai ir aptuveni 60 gadu. Šis dzimtas mantojums liecina, ka Ziemassvētku rotājumi vienmēr šeit bijuši cieņā.

“Šī ir pati vecākā manta, ko darinājis manas mammas opaps, jo bija laiki, kad nebija mantiņu, nekā. Pat stieplīte bija vērtīgs produkts. Nezinu, kā nokrāsoja čiekurus, tas arī bija blats, kur dabūja krāsu,” stāstīja Ieva.

Lai arī ģimene ceļo daudz, ne jau vienmēr izdodas pabūt ārzemēs laikā, kad visur tiek pārdoti Ziemassvētku rotājumi, taču pastāvīgi eglīšu mantiņu veikali sastopami ir tikai nedaudzās vietās.   

Kolekcijā ir arī rotājums no Brēmenes, no vecākā Ziemassvētku veikala, arī no Berlīnes un Kanādas, kur veikals viss ir kā Ziemassvētki - ir egles sadekorētas, bānīši, svecītes, vasarā ir ārā +30, tu ieej un esi Ziemassvētkos.

Taču tur, kur Ziemassvētkus sāk gaidīt tāpat kā pie mums – novembra beigās, bet ceļojums ir citā laikā, sameklēt eglīšu rotājumu ir pamatīgs izaicinājums, kas galvenokārt vainagojas ar panākumiem.  

Pavisam īpaša vērtība ir rotājumam, ja iepazīsti mākslinieku, kurš to darinājis. Tāda izdevība bijusi Ievai, viesojoties Kanādā, Ontario provincē, kur iegriezusies mazā veikaliņā, kas piederējis kādam indiāņu māksliniekam.

“Tas mākslinieks, viņš darināja visādas lietas. Un tas ir viņa apgleznots vienīgais tāds bumbulis - viņu cilts aizsardzības maska – mēness,” stāstīja ieva.

Rotājumi gan no Itālijas, gan Portugāles, gan Čehijas, gan Nīderlandes un daudzām citām valstīm ir atrasti un atvesti, varētu sacīt - Ziemassvētku nesezonas laikā. Zinot Mičuļu hobiju, arī draugi reizēm pārved kā suvenīrus eglīšu mantiņas no valstīm, kur kolekcionāri vēl nav bijuši. Uz Latviju atceļo ne tikai eglīšu rotājumi, bet arī citi Ziemassvētku dekori, kā arī stāsti par konkrētas valsts šo svētku tradīcijām.  

Tieši cik Ziemassvētku rotājumu ir ģimenes kolekcijā, atbildēt neuzņemas neviens, tādēļ katru gadu, liekot eglīšu rotājumus atpūtā, visi apņemas reizi par visām reizēm  izrevidēt un pārskaitīt savu unikālo kolekciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti