"Ja cilvēki var atļauties moci, viņi ir pietiekami izglītoti, lai būtu apziņa par lietām, kā tās strādā. Tie nav kaut kādi meža postītāji, kas brauc sūnas iznīcināt," viņš uzsvēra.
Rihards pats ir biedrs motoklubā, kurā ievēro noteikumus, kas liedz nodarīt kaitējumu.
"Katram normālam motobraucējam kaut kāds iekšējais savs cilvēciskums ir, pēc tā arī viņš brauc. Katrā sportā vai kaut kur ir viens sliktais gadījums, un šis sliktais gadījums aizēno visu labo," atzina Rihards.
Par spīti motocikla troksnim, arī motobraucēji uz mežu dodas meklēt mieru.
"Jā, mans mocis arī nav kluss, bet, kad iebrauc mežā, izslēdz visu ārā, iestājas klusums, tad sāc izbaudīt to mieru," Rihards stāstīja.
"Neviens tevi netraucē, tev ir savs laiks pie ugunskura, kad vari padomāt, pārcilāt svarīgās lietas dzīvē, uz kurieni tu ej, un bieži vien, kad pēc tam ierodos darbā, jūtu motivācijas un enerģijas pienesumu," atzina motobraucējs.
Mīlestība pret darbu – no ģimenes, patriotisms – no Zemessardzes
Mīlestība pret mežu un dabu kopumā nāk no ģimenes, uzskata Rihards: "Es uzskatu, ka tas nāk ģimenē. Svarīgi, kā tevi audzina – nemēslot dabā, aiz sevis vienmēr savākt, izturēties labi, neplēst un nelauzt, mani tā arī uzaudzināja ģimenē. To es arī piekopju un cenšos nodot savam bērnam".
Savukārt ar izteiktām patriotisma jūtām Rihards iepazinies Zemessardzē. "Zemessardzē primāri gāju ar vēlmi uzlabot savu fizisko [pusi], tajā brīdī nebija tāds patriotisms, bet tas ar laiku Zemessardzē uzauga. Zinot visu vēsturi detalizētāk, cik daudz mūsu senči atdeva, lai izcīnītu brīvību, tad cieņai jābūt pret to," viņš stāstīja.
"Mana cieņa ir tādā izpausmē, ka es stājos Zemessardzē un noturu to, kas izcīnīts, un būtu gatavs arī turpināt un nepieņemt to kā pašsaprotamu lietu.
Vēsturi nedrīkst aizmirst. Tāpat katram cilvēkam, pirms nozākāt valsti un zemi, kurā dzīvo, būtu jāpajautā sev – ko tu pats dari, lai kaut ko mainītu lietas labā," viņš uzsvēra.
Bērnības sapnis par moci
Motobraucējs savā ziņā tomēr ir kā bērns, kas joprojām meklē izklaidi, sprieda Rihards. Viņam vēlme vizināties ar motociklu radusies jau bērnībā, kad, braucot līdzi tēvam garos tālbraucēja maršrutos, vēlējies, kaut ceļš būtu interesantāks.
"Ceļš ir tāls un garlaicīgs, un es kā mazs puika skatījos pa logu un iedomājos, ka braucu ar mocīti, pa takām lēkāju un tamlīdzīgi. Tā doma pielipa nedaudz.
Tad pienāca tāds posms dzīvē, kad beidzot īstenībā varu atļauties gan moci, gan izklaidi, jo tas tomēr ir dārgāks hobijs.
Atradu savu sapņu moci, pārlūkojot sludinājumus, un uzreiz iemīlējos principā. Man neinteresēja pat nekādi tehniskie parametri tajā brīdī," par savas aizraušanās sākumu stāstīja Rihards.
Pērn Rihards apceļojis apkārt Latvijai – ar motociklu apbraucis apkārt visai valsts robežai, taču neizpētīta palikusi vidusdaļa, tāpēc šim gadam pirmais plāns ir apceļot lielāko daļu Latvijas iekšzemes. Otrais plāns ir apbraukt apkārt Islandei, trešais – ar motociklu doties uz Maroku.