Ap pusdienlaiku Ludzas pilsētas parkā pulcējas rokdarbnieces. Sākumā tiek izlikti jau gatavie darbiņi, lai rokdarbnieču veikumu varētu redzēt apkārtējie un pārējās domubiedres. Tas iedvesmai un acu priecēšanai.
Vispasaules publiskā adīšanas diena pasaulē tiek svinēta kopš 2005ktā gada, Ludza šogad tajā iesaistās trešo reizi. Mērķis piesaistīt jaunus dalībniekus vietējam rokdarbnieču pulciņam.
"Tā ir ļoti patīkama nodarbošanās, meditācija, jauni tērpi, ļoti labas dāvanas nevienam citam nebūs tādas," saka rokdarbniece Aija Jonikāne.
"Es nevaru iedomāties, kā var sēdēt pie televizora un vienkārši skatīties televizorā, neko nedarot, man vajag, lai rokas kust, un ko dot, mierinājumu un dot stimulu, un ja es ieaugu kaut ko jaunu man uzreiz gribas to pamēģināt," stāsta rokdarbniece Ināra Evertovska.
Kāpēc adīt vai tamborēt? To var darīt jebkurā vietā, parkā uz soliņa vai braucot sabiedriskajā transportā, adīklis ir viegli paņemams līdzi rokassomiņa un ir labs veids kā īsināt laiku ar patīkamu gala rezultātu. Un kā atzīst rokdarbnieces, process nebūt nav tik sarežģīts.
"Pacietība tas ir pats pirmais ja tev ir pacietība, un viss laiku atradīsi," uzskata Lilija Bule.
Savukārt Evertovska saka, ka adīt "iemācīties var jebkurš, ja ir tikai vēlme un griba".
Jo vairāk rokdarbnieču, jo vairāk skaistu lietu būs mums apkārt, kas veidotas pašu rokām, ieliekot tajās labas domas un sirds siltumu.
