Latvijas svētkos beļģiete Katalīna novēl latviešiem nezaudēt lepnumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Par Latviju domā, rūpējas un stāsta citiem ne tikai paši tautieši, bet arī ārzemnieki, kurus notikumi, jaušas vai nejaušas satikšanās ir likušas ieraudzīt mūsu zemi un nekad vairs to neaizmirst. Valsts svētku nedēļā stāstām par cilvēkiem, kuri būdami citas valsts pilsoņi, arī Latviju uzskata par savējo.

Absolūts klusums – šādas ir beļģietes Katalīnas Vandrīses pirmās un visspilgtākās atmiņas par Latvijas laukiem. Palīdzējusi rīkot Eiropas Latviešu kultūras svētkus Briselē, viņa pati aizvien vairāk vēlas izzināt un saprast zemi un cilvēkus, kuri tagad kļuvuši ļoti īpaši. Katalīna ikdienā dzīvo un strādā Briselē par komunikāciju konsultanti un sadarbojas ar dažādām organizācijām, kā arī ar Gētes institūtu Briselē.

Jūnija vidū paša Briseles centrā ar vairāku tūkstošu Eiropā dzīvojošu latviešu sadziedāšanos mazo Dziesmu svētku kopkorī noslēdzās vairāku dienu Eiropas Latviešu kultūras svētki. Rīkotāju komandā bija arī beļģiete Katalīna Vandrīse. Cilvēki, kuri strādāja ar viņu kopā, sacīja, ka Katalīnas aizrautība ir bijusi tik dedzīga, ka bijis skaidrs – ar šiem svētkiem Latvijas stāsts viņas dzīvē nebeigsies.

Par to pārliecinās arī Latvijas Radio, sazvanot Katalīnu – sarunā ar viņu jūtams, cik ļoti labprāt viņa atceras vasarā notikušo. „Neko nezināju par Latviju iepriekš, bet, gatavojoties svētku organizēšanai, daudz lasīju,” Katalīna atklāj. Projekta laikā viņa vienu reizi viesojusies Rīgā, bet, kad darbs bijis pabeigts, aizbraukusi garākā ceļojumā pa Latviju.

„Es tiešām biju tik intensīvi strādājusi ar Latviju, redzējusi un lasījusi par Latvijas kultūru, tradīcijām un mantojumu, ka pati savām acīm vēlējos kārtīgi apskatīt zemi un satikt cilvēkus, kuri man tik ļoti bija iepatikušies,” atklāj Katalīna.

Tas, ko viņa uzreiz pamanījusi, esot Latvijas laukos, bijis klusums: „Tas bija pilnīgs klusums, kāda mums nav Beļģijā, un to bija tik brīnišķīgi baudīt.” Viņa piebilst, ka arī ēdiens viņai gājis pie sirds.

Savukārt latviešus pašus Katalīna sauc par mierīgiem, bet ļoti spēcīgiem cilvēkiem. To viņa sapratusi, gan strādājot ar latviešiem, gan arī iepazīstot Latvijas vēsturi.

Katalīna arī pamanījusi, ka latvieši dažkārt mēdz būt ārkārtīgi rezervēti un atturīgi, un no viņu sejas izteiksmes nevar saprast, ko īsti cilvēki domā: „Taču tad, kad tu tiec šim apvalkam cauri, tad atklājas ļoti silti un šarmanti cilvēki.”

Latvijas valsts dzimšanas dienā Katalīna vēlas sūtīt sveicienu ne tikai Latvijā dzīvojošajiem, bet visiem tiem tautiešiem, kas izkaisīti plašā pasaulē.  Un Katalīna saka:

„Es tiešām vēlu latviešiem nekad nezaudēt lepnumu. Latvieši ir ļoti lepni cilvēki, lai gan nekad par to skaļi nerunā un nekad to neizceļ.

Piemēram, kad biju Rīgā kopā ar savu draudzeni un vakarā mazliet pastaigājāmies, viņa vaicāja: „Nez, kādēļ šīs skaistās ēkas nav vēl vairāk izgaismotas?” Un tad es viņai allaž atbildēju: „Jo tas nebūtu latviešu garā.” Latvieši ir lepni, bet ļoti neuzkrītošā veidā. Es vēlu latviešiem saglabāt šo lepnumu, nekautrēties to izrādīt, dalīties tajā ar pasauli. Jūsu zemei ir tik brīnišķīgas tradīcijas - deja, dziesma, droši dalieties tajā vairāk, vienlaikus saglabājot šo īpašo, latviešiem raksturīgo atturību.” 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti