Gatavojoties Dziesmu un Deju svētkiem, 2012. gadā jau notikušas Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas reģionālās izstādes. Šī gada martā ar krāšņām segām, villainēm un citiem tautas lietišķās mākslas darinājumiem piepildīts Liepājas muzejs, stāsta muzeja direktore Dace Kārkla: „Tautas māksla Kurzemē ir dzīva. Sievas strādā, lai arī jaunā paaudze šajās lietišķās mākslas studijās nomainās lēni, joprojām tiek koptas tās tradīcijas, kas ir bijušas 19. gadsimtā un vēl senāk. Par to mēs varam tikai priecāties.
Tautas lietišķās mākslas darbos lasāma kurzemnieku dzīvesziņa. Ienākot izstāžu zālē, rodas silta un mājīga sajūta, tā parāda kurzemnieka mentalitāti ar košām krāsām, spriež Dace Kārkla. Gatavošanās Dziesmu un Deju svētkiem, kā arī bagātīgais mantojums, mudinājis domāt par Kurzemes tautastērpu informācijas centru: „Liepājas muzejs plāno drīzumā atvērt Kurzemes tautastērpu informācijas centru, sadarbojoties ar Liu Ģibieti. Tas arī būtu loģisks turpinājums šajā Dziesmu svētku laikā, turklāt cilvēkiem rodas lielāka interese par tautas tērpiem.”
Liepājas muzejā glabājas viena no lielākajām etnogrāfijas tekstīliju kolekcijām Kurzemes reģionā, turklāt muzejā strādā Uļa Gintnere, kura specializējusies etnogrāfijā. Savukārt Lia Ģībiete ir Kurzemes tautas tērpu eksperte. Tieši šo divu sieviešu pieredze un zināšanas ir pamats tam, lai Kurzemes tautas tērpu informācijas centrs spētu darboties: „Laiks rādīs, kā to varēs virzīt. Muzejā ir Latvijā lielākie krājumi par Dienvidkurzemi. Svarīgi ir apzināties savu Kurzemes vērtību. Domāju, ka tas iedvesmos arī pārējos. Šobrīd aktīvi darbojas Kuldīgā, Ventspilī un arī Alsungā. Domāju, kas viss kopā sasauksies.”
Tautas tērpu izgatavotāji nav gados jauni, un ir pēdējais laiks nodot šīs zināšanas jaunajiem, spriež Lia Ģibiete :”Netrūkst mums rokdarbnieku un audēju, nepietiekama ir informācija par konkrētiem novadiem, valkāšanas veidiem un tamlīdzīgi. Arī pašiem šiem meistariem informācijas nekad nav par daudz.”
Kurzemes tautas tērpu eksperte Lia Ģibiete novērojusi, ka tautas tērpu valkātāju skaits Latvijā pieaug. Interese palielinājusies tieši pēc iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem, turklāt tie nav tikai dejotāji un dziedātāji. Vairojas to cilvēku skaits, kuri vienkārši vēlas iegūt savā īpašumā tautas tērpus. Viņi izzina savu senču dzīvesziņu, tradīcijas un vēlas tautas tērpus valkāt dažādu svētku reizēs.
