Panorāma

Panorāma

Panorāma

Sociālajiem darbiniekiem trūkst aizsardzības līdzekļu

Zviedrija paļaujas uz cilvēku godaprātu

Latviete Ravita: Zviedrijā Covid-19 ierobežošanā paļaujas uz cilvēku godaprātu

Lai arī Zviedrijā no visām Skandināvijas valstīm inficēto skaits ir lielākais, tur pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi nav tik strikti kā citviet. Zviedri lēmuši iet atšķirīgu ceļu no citiem – ierobežot Covid-19, cik vien iespējams, bet tajā pašā laikā neiesaldēt ekonomiku pavisam. Ekspertu viedoklis nav vienots – daži saka, ka šāda pieeja ir pareiza, bet citi, ka Zviedrijas valdība pašreizējai situācijai pieiet vieglprātīgi. Par to, kā norit ikdiena Zviedrijā, Latvijas Televīzijai pastāstīja Ravita Stankēviča, kura Zviedrijā dzīvo kopā ar ģimeni.

Zviedrijā inficēto skaits pārsniedzis 8000, bet dzīvību zaudējuši gandrīz 700 cilvēku. Iespējams, inficēto ir vairāk, jo Zviedrijā, atšķirībā no citām valstīm, testus veic tikai jau saslimušiem cilvēkiem un veselības aprūpes darbiniekiem.

Zviedrijas pieeja cīņai ar Covid-19 atšķiras no citām Eiropas valstīm – zviedri uzskata, ka labāk ļaut vīrusam mēreni izplatīties, kamēr vien tas pārlieku neapgrūtina veselības sistēmu, tajā pašā laikā neslēdzot uzņēmumus, ļaujot cilvēkiem vēl joprojām apmeklēt restorānus un brīvi pārvietoties. Zviedrijā ar ģimeni dzīvo arī Ravita. Viņa atzīst, ka ģimenes ikdiena kopš vīrusa uzliesmojuma būtiski mainījusies nav.

"Sekojam līdzi arī tam, kas notiek Latvijā. Un līdz ar to bija nelielas šaubas, kāpēc Latvijā ir tik strikti ierobežojumi un šeit ir tādi, teiksim, liberāli. Tas, kas šeit ir vadlīnijas un ieteikumi, Latvijā ir ierobežojumi. Sākumā nesapratām, kas ir pareizi, kas ne, bet kopumā, sekojot ziņām, mēs paļaujamies uz zviedru varas iestādēm. Es zinu, ka statistiski lielākā daļa iedzīvotāju paļaujas uz varasiestādēm šeit," stāsta Ravita.

Lai arī striktu ierobežojumu nav, latviešu ģimene restorānus neapmeklē un vairāk nekā iepriekš seko līdzi roku un vides tīrībai.

"Ar bērniem veikalā pēdējo nedēļu laikā arī neesam bijuši iepirkties. Ja braucam iepirkties, tad to darām tikai mēs, pieaugušie, un pa vienam," sieviete norāda.

Attālināti mācās tikai augstskolu studenti un vidusskolēni, bet abi Ravitas dēli, kuri ir pamatskolas vecumā, vēl joprojām mācās klātienē. Ierobežota tikai dažādu pēcstundu pulciņu norise.

"Skolā vienīgie ierobežojumi  ir tie, ka sporta nodarbības, kas viņiem iepriekš notika iekštelpās, šobrīd notiek ārā. Ēdnīcā viņi vairs nevar paši sev likt ēdienu porcijās, to dara personāls," norāda sieviete.

Vecāki ir informēti, ka nepieciešamības gadījumā mācības varētu noritēt attālināti. Kā stāsta Ravita, skolotāji zina, kuriem mājās ir pieejami datori un internets, bet kuriem būtu nepieciešams atbalsts. Dažas pamatskolas jau ir slēgtas un sākušas mācības attālināti vai nu vecāku un skolotāju iniciatīvas dēļ, vai arī pēc tam, kad ir apstiprinājies kāds Covid-19 gadījums. Bet, kā norāda Ravita, vecākus un bērnus īpaši neiztaujā par viņu piesardzības pasākumiem.

"Šeit ļoti paļaujas uz pašu cilvēku godaprātu. Arī cilvēkiem, kuri bija atgriezušies no ārzemju ceļojumiem, viņiem nebija obligāta karantīna, kā tas ir Latvijā. Bija daži darba devēji izlikuši savus noteikumus, ka, ja esi atgriezies, piemēram, no Itālijas vai no cita ārzemju ceļojuma, tev ir jāpaliek brīvprātīgi divas nedēļas mājas karantīnā. Bet tas nav nekas, par ko tev sodu uzliks, ja to nedarīsi," stāsta Ravita.

Latviete uzskata, ka svarīgi ir neļauties panikai. Zviedri arī esot atbildīgi – lielākā daļa cilvēku ievēro piesardzību un, ja nepieciešams, distanci cits no cita. Vecāki cilvēki, kuri ir vīrusa riska grupā, paliek mājās, pārtiku viņiem piegādā vai nu radinieki, vai citi palīgi. Bet Ravita ir pārliecināta, ka tuvākajā laikā tiks ieviesti stingrāki ierobežojumi, jo vīruss strauji sācis izplatīties pilsētās, sevišķi Stokholmā, kur ir gandrīz miljons iedzīvotāju.

Ravitu uztrauc neziņa par tūrisma nozares nākotni, kurā viņa līdz šim darbojusies.

"Mēs saņemam valsts atbalstu, līdz ar to mēs saņemam gandrīz pilnu atalgojumu par ļoti stipri samazinātu slodzi. Es strādāju šobrīd 40%, bet saņemu atalgojumu 90%. Bet tas ir tikai tāds, teiksim, pāris mēnešu risinājums. Ja situācija neuzlabosies, tad darbinieku atlaišana būs neizbēgama. Ar to es rēķinos. Tūrisma nozare ir viena no pirmajām, kas saņēma to triecienu. Kad tā atkopsies, nav zināms," stāsta Ravita.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti