Globālais latvietis. 21. gadsimts

Latviešu draudžu darbība un nozīme diasporas dzīvē un latvietības uzturēšanā

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Barikāžu laiks: aculiecinieku atmiņas par trimdas atbalstu baltiešiem

Pārdomas gadumijā. Uzklausām latviešu kopienas Austrālijā pārstāvjus

Labs gads par spīti ugunsgrēkiem, pandēmijai un plūdiem. Saruna ar Austrālijas latviešiem

Austrālijas latviešiem aizvadītais gads bijis divkārši grūts – gada sākumā piedzīvoti postoši savvaļas ugunsgrēki, tam sekoja ziņas par pandēmiju, bet vēl pēc tam nācās pārciest arī plūdus. Grūtākā bijusi tieši neziņa, tomēr latviešu sabiedrība Austrālijā spējuši gadu nodzīvot tā, lai nogalē, uz to atskatoties, varētu teikt, ka tas bijis pozitīvs.

Kā norādīja laikraksta “Latvietis” galvenais redaktors Gunārs Nāgels –  neziņa šogad bijusi pati grūtākā, jo tā biedē un rada nedrošības sajūtu. Taču, neskatoties uz grūtībām un ierobežojumiem, Austrālijas latviešu sabiedrībā tomēr norisinājās arī dažādi patīkami notikumi – turpināja darboties skolas, attālināti mēģināja deju kopas un sadziedājās kori, stāstīja Melburnas latviešu organizāciju apvienības priekšsēde Anita Andersone. Saziņa tiešsaistē ļāvusi latviešiem Austrālijā turpināt savu sabiedrisko dzīvi citā līmenī.

Decembra vidū par Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdi ievēlēja Skaidrīti Aguļēviču. Viņa pauda gandarījumu, ka, nokļūstot jaunajā amatā, ir izdevies ap sevi pulcēt komandu, kurā ir gados jauni un, pats svarīgākais, darboties griboši un varoši līdzgaitnieki.

Par savu lielāko izaicinājumu Skaidrīte uzskata Jaunzēlandes “atdzimšanu”:

Jaunzēlande mums ir atstāta drusciņ novārtā. Tā ir jāuzčubina, lai tur atkal atdzīvotos latviešu darbošanās.

Jautāta, kā to paveikt, Skaidrīte norādīja – ir vajadzīgs kāds līderis, kurš ap sevi spēj pulcēt tautiešus, aizraut un iesaistīt. Kā piemēru, viņa minēja Reini Danci, kurš, pārceļoties uz Dārvinu, kurā pirms tam latviešu sabiedrība nav bijusi pārāk aktīva, spējis 18. novembra svinībām sapulcināt 25 latviešus. Turklāt viņam tas izdevies ļoti īsā laikā.

Neviena rokasgrāmata par to, kā darboties diasporai nav uzrakstīta, tāpēc Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu sabiedrība balstās uz aktīviem un darboties gribošiem tautiešiem. Tas ir veids, kā latvietība glabāta, kopš latvieši ieradušies Austrālijā.

“Apmēram 20 tūkstošu latvieši atbrauca uz Austrāliju starp 1947. un 1951.gadu, iesaistoties valsts darba spēka trūkuma programmā. Pēdējās tautas skaitīšanas laikā Austrālijā cilvēkiem bija dota iespēja norādīt savu etnisko izcelsmi un atkal parādījās aptuveni tas pats skaits – 20 tūkstošu latvieši. Tik cilvēku norādīja savu latvisko izcelsmi, lai gan lielākā daļa no viņiem vairs nerunā latviski, ir integrējušies, asimilējušies. Tā kā visticamāk varētu būt runa par dažiem tūkstošiem latviešu, kuri ir koncentrējušies sešos lielākajos centros,” pauda laikraksta “Latvietis” galvenais redaktors Gunārs Nāgels.

“Ir jāatrod sava piederība, un ar mani tas notika ne savā zemē”, Gunāra teikto papildina Skaidrīte, atklājot, ka, pārceļoties no Latvijas uz dzīvi Austrālijā, tikai ar laika nobīdi atklājusies īstā piederības sajūta Latvijai.

Skaidrīte arī uzsvēra, ka latviešu sabiedrība Austrālijā gadu gaitā izkopusi tradīcijas, kas latviešiem ļauj kopā turēties un izdzīvot: “Austrālijas diaspora un Amerikas diaspora, šobrīd necīnās par dzīvi, bet par izdzīvošanu, jo gribam to vai nē, mēs rūkam, mūsu paliek arvien mazāk un mazāk.”

Vienlaikus Skaidrīte norādīja, ka arī latviešu sabiedrībā iesaistās ar latviski nerunājošie.

 Nereti ir tā, ka uz latviešu skolu savu bērnu atved tieši tāda ģimene, kura nerunā latviski.

Tad acu priekšā var redzēt izaugam cilvēku, kurš izlaidumā skaita dzejoli latviešu valodā.

“Viņi apmeklē latviešu skolu un mācās valodu. Ir dažādi veidi, kā piesaistīt cilvēkus, ir jāmeklē dažādi risinājumi tam. To mēs arī darām ar pases un pilsonības piešķiršanu. Beidzot esam sagaidījuši arī savu Latvijas vēstniecību Austrālijā, tas arī ir milzu solis ceļā uz priekšu. Nevar noliegt arī to darbu, kas jau ir izdarīts tā dēvētajā vecajā trimdā, un ko tagad jaunie var turpināt,” stāstīja Skaidrīte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt