Panorāma

Speciālās skolas vērtē attālinātās mācības

Panorāma

Kā dzīvo latviete Sicīlijā Covid-19 izplatības laikā

Kā latvietis pārdzīvo vīrusa uzliesmojumu Taizemē

Kā latvietis pārdzīvo Covid-19 uzliesmojumu Taizemē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Kaut arī simtiem Latvijas valstspiederīgo atgriezušies mājās, daži tomēr izlēmuši vīrusa uzliesmojuma laiku pārdzīvot ārzemēs. Piemēram, arhitekts Jānis pašlaik atrodas Taizemē. Cik vien iespējams, viņš darbu veic attālināti. Kāpēc Jānis nolēma Covid-19 uzliesmojumu pārdzīvot Taizemē?

Atgriešanās būtu grūta, gara un dārga

Arhitekts Jānis uz Āziju devās pirms ārkārtējās situācijas izziņošanas un nemaz nenojauta, ka turpmākos mēnešus pavadīs tālu no mājām, ģimenes, kolēģiem un draugiem. Tagad viņš jau aptuveni mēnesi dzīvo Ko Samui salā Taizemē. Sākotnēji bija plānots ceļojums uz vairākām Āzijas valstīm – Malaiziju, Singapūru un citām. Ņemot vērā, ka arvien jaunas valstis pieņēma stingrākus ieceļošanas ierobežojumus, nācās palikt valstī, kurā viņš bija ieradies plānotā ceļojuma sākumā.

"Tas bija nosacīti tāds spontāns lēmums. Tā doma bija tāda, ka, ja mēs tāpat līdz mēneša beigām, aprīļa vidum, bijām plānojuši to ceļojumu, tad kāpēc gan nenogaidīt to ārkārtas situāciju tepat, Taizemē, uz mēnesi, un pēc tam iegādāties biļetes atpakaļ," stāsta Sidhards Jānis Libers.

Kā norāda Jānis, viņš nolēma iekrātos ieguldījumus labāk atvēlēt dzīvei Taizemē, nevis investēt mājupceļā, kas, visticamāk, būtu garš, grūts un dārgs. Esot dzirdēti stāsti par to, kā citi, kuri nolēmuši atgriezties, vairākas dienas pavadījuši lidostās, nezinot, vai un kad nonāks Latvijā.

"Bija uz Kauņu repatriācijas reiss no Bangkokas. Man vajadzēja reaģēt vienas dienas laikā un nopirkt tās biļetes, tad es varētu atgriezties mājās. Bet es sapratu, ka tas viss ir ļoti sasteigti. Es nejutos ērti ar to, ka man pēkšņi tagad ir jāskaita nauda uz kaut kādu Taizemes kontu ar 1000 eiro, un tad viņi man apsola, ka es kaut kādā veidā tikšu caur Lietuvu uz Latviju," stāsta vīrietis.

Sākotnēji latvietis šaubījies, vai Taizemes valdība pagarinās vīzas tūristiem, bet, kad bija zināms, ka varēs palikt, Jānis sācis plānot, kur palikt ilgtermiņā un kā organizēt darbu attālināti.

Lētāka dzīvošana

"Dzīvot šeit ir krietni lētāk nekā Latvijā. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc izvēlējos palikt šeit, jo esmu atradis īres māju, kuru es īrēju divreiz lētāk nekā dzīvokli Rīgā. Ēdiens un viss pārējais, ja neskaita kādas importa preces, piemēram, Rietumu ēdienus, viss ir ļoti lēts," stāsta arhitekts.

Taizemē Jānis jūtas droši. Uz ielām policija regulāri apstādina cilvēkus un pārbauda viņu temperatūru, atvērti vien pārtikas un citu pirmo nepieciešamības preču veikali, bet cilvēki ikdienā valkā maskas, daudz kur pieejami dezinfekcijas līdzekļi.

"Viņi ir aizslēguši visus veikalus, kas nav pārtikas veikali, bankas, citas nepieciešamākās vietas. Visi bāri un sabiedriskās vietas ir aizvērtas, kafejnīcās vari ņemt ēdienu tikai līdzņemšanai. Viņi visur liek valkāt maskas, dezinficēt rokas," stāsta Jānis.

Sākumā viņam šķitis, ka Taizemē neuztver Covid-19 pārāk nopietni, jo tūristu vietas bija vaļā. Kopš situācija saasinās, tiek pieņemti strikti lēmumi par tūristu vīzu pagarināšanu. "Mēs nogaidījām līdz pēdējai dienai, kad mūsu vīza beidzās. Braucām uz vīzu pagarināšanas centru, kur mēs stāvējām rindā kādas četras stundas. Pilns ar tūristiem, kuri visi gaida rindā, stāv tuvu cits pie cita," pieredzi klāsta vīrietis.

Dažādos Taizemes nostūros dzīvo eiropieši no dažādām valstīm. Daži repatriējušies, bet citi, kā Jānis, palikuši Āzijā, lai nogaidītu.

Pagaidām arhitekts plāno pavadīt salā vēl visu aprīli, bet par tālāku nākotni viņš nedomā. Bažas ir, bet, ņemot vērā, cik dinamiski situācija attīstās, Jānis nākamos soļus plāno piesardzīgi un ar apdomību.

Darbs attālināti

Arī darba ikdiena un priekšstats par to, kā organizēt darba pienākumus, vīrusa uzliesmojuma laikā izmainījusies gan Jānim, gan viņa kolēģiem. Visas tikšanās norisinās attālināti ne tikai ar esošajiem kolēģiem, bet arī ar potenciālajiem klientiem un partneriem.

"Tas principā ir līdzvērtīgi arī tikšanās reizēm uz vietas. Tu principā redzi to cilvēku, varat apspriest tās pašas idejas. Ir arī rīki, kas ļauj zīmēt vai citos veidos nodot informāciju cilvēkiem. Iespējams, skatīsimies nākotnē, kā varētu optimizēt to braukāšanu šurpu turpu, biežāk organizēsim tiešsaistes zvanus," pieredzē dalās Jānis.

Pielāgošanās darbam attālināti likusi saprast, ka daudzus uzdevumus iespējams veikt, neatrodoties Latvijā, kā arī skatīties uz iespējām ārpus konkrētu valstu robežām. "Tas noteikti paver plašāku redzesloku arī uz iespējām, kur varētu izplesties ārpus Latvijas robežām. Šajā brīdī mēs sazvanāmies ar Norvēģiju. Es esmu Taizemē, ir arī cilvēki Amerikā, bet mēs visi vienlaicīgi atrodamies vienā konferences zvanā. Līdz ar to tās robežās ģeogrāfiski pilnībā izzūd ar tām tehnoloģijām, kuras mēs izmantojam," norāda arhitekts.

Arvien vairāk jaunākās tehnoloģijas ienāk arī arhitektūrā gan projektēšanas, gan vēlākās stadijās. Piemēram, būvlaukumu uzraudzīšana tiek paveikta ar dronu palīdzību. Pēc zemes vai kāda objekta uzfilmēšanas, izmantojot īpašas tehnoloģijas, arhitekti iegūst 3D skatu. Bet, lai veiktu objekta uzraudzīšanu, nepieciešami cilvēki Latvijā, tā ka ne viss var tikt veikts attālināti.

Jānis norāda - ja nebūtu bijuši iekrājumi, tad situācija būtu citāda. Pašlaik lētāk dzīvot ir Taizemē nekā Latvijā, bet prognozēt, kāda varētu būt situācija tuvāko mēnešu laikā, ir grūti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti