Dienas ziņas

Cēsu muzejs saņem unikālu dāvinājumu

Dienas ziņas

Sēļi pulcējas 3. tautas mākslas svētkos

Karoga kāta lauzējs – izsūtīta aizsarga mazdēls

Izsūtītā aizsarga mazdēls no tiesas nebaidās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropraida gājiena laikā policija aizturējusi trīs cilvēkus, no kuriem viens bijis sagatavojies gājiena dalībniekus apmētāt ar olām, bet cits iepretim Augstākās tiesas ēkai sadedzināja varavīksnes krāsu karogu.  Atgādināsim, ka par kādu citu incidentu ar karogu joprojām tiesāts tiek Dainis Rūtenbergs – viņam  jāatbild par savu emocionālo izlēcienu pērn martā salaužot Krievijas karoga kātu. Uz nākamo tiesas sēdi jāgaida visu vasaru.

Sarunā ar Latvijas Televīziju apsūdzētais atklāj, ka gatavs jebkuram sodam, taču savu pārliecību nemainīs un izdarīto nenožēlo. Zinot viņa dzimtas stāstu un to, ka nav zināma pat Sibīrijā izsūtītā vectēva kapa vieta, tas nepārsteidz.

Ar apsūdzēto Daini Rūtenbergu tikšanās sarunāta pie Penkules „Purva Drēģeļos. Tās ir dzimtas mājās, kur savulaik bija liela lauku saimniecība. Lini, piens, graudi - vecā fotogrāfijā redzami strādnieki, kas slauca govis un strādāja linu druvā. Taču Daiņa Rutenberga vecvecāki un tētis no mājas uz Sibīriju tik izvesti ne kā kulaki, bet kā aizsargu ģimene.

„ēc likuma – valsts nodevēji. Penkulē bija spēcīga aizsargu organizācija, protams, savējie jau nodeva, savējie… Tētis bija mazs puika, skolā gāja, brauc viņam pretī smagā mašīna un sauc – Ilmār, Ilmār, viņš, puikiņš, arī ieleca iekšā. Bet ko viņam bija darīt? Un – uz Sibīriju,” stāsta Dainis Rūtenbergs.

Dzimtas mājās atgriezās tikai tētis. Vectēvs mira tālumā un tikai dokuments apliecina, ka pēc nāves viņš tika reabilitēts. Tātad – attaisnots. Savukārt 2000. gada sākumā pats Dainis, kā tūkstošiem citu Latvijas cilvēku, devās ekonomiskā trimdā uz Īriju. Kā pavāram viņa bija iespēja vēlāk strādāt uz milzu kruīza kuģa un apbraukt visu pasauli.

„Visas Karību salas, Atlantija… Okeāns trako, viss piesiets, man pa virtuvi ūdens līst… Man bija brokastis [jātaisa], visi šitie kruasāni un pankūciņas, vafeles frančiem cepu,” Dainis atceras.

Ģimenes un bērnu dēļ Dainis ir atpakaļ. To nenožēlo ne brīdi. Tagad pavārs ir bezdarbnieks. Pēc ceļgala operācijas nostāvēt visu dienu kājās ir pārāk sāpīgi. Viņš atgriezies dzimtas mājā un plāno sākt zemeņu audzēšanu. Vajag tikai starta kapitālu.

„Man no laika gala nav paticis – Krievija, Krievija -, es taču gribu, lai ar mani te latviski runā. Un kas tas vispār ir? Es jau sešu gadu vecumā runāju krieviski dārziņā, kāpēc tagad [krievi latviski] to nevar? Draud man gan derīgais darbs, gan nosacīts, gan pasēdēt. Man brālēns saka – ja vajag sausiņus, tu saki,” ar zināmu sarkasmu bilst Dainis.

Vai tu nenožēlo – tagad daudzi prasot? Kas darīts – izdarīts, viņš atbild. Locīties nav viņam raksturīgi. “Purva Drēģeļos” dzīvojošie tādi esot. Spītīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti