Helēna Kellere piedzima 1880.gadā Alabamā, Amerikā. Nepilnu divu gadu vecumā pēc slimības viņa zaudēja redzi un dzirdi. Pateicoties pašas apbrīnojami spēcīgajam raksturam un viņas skolotājas Annas Salivanas neatlaidībai un talantam, Helēna ne tikai iemācījās runāt, bet arī lasīt un rakstīt, absolvēja koledžu, saņemot mākslas bakalaura grādu, lasīja lekcijas, vadīja Amerikāņu fonda neredzīgo padomi, sarakstīja 12 grāmatas - un tā ir tikai maza daļa no viņas veikuma.
Par šo izcilo personību uzņemtas daudzas dokumentālās un spēlfilmas, viņas vārdam ir plaša rezonanse pasaulē, bet Latvijā par viņu zina maz.
Uzskatot, ka šis ir stāsts, kas var dot stiprinājumu un iedvesmu ikvienam, pēc Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības „Redzi mani” vadītājas Līgas Ķikutes ierosmes Nacionālajā bibliotēkā šobrīd skatāma Helēnai Kellerei veltīta izstāde.
„Mani pašu šī personība iedvesmo ar to, ka viņa nepadevās. Jo man pašai ir tikai redzes problēmas, bet Helēnai Kellerei bija arī dzirdes problēmas, un tas ierobežoja viņas informācijas ieguves iespējas, bet ar visu to viņa gāja un centās tikt galā, un atrada alternatīvus ceļus, un visu to paveica.
Mani visvairāk pārsteidza, cik pilnvērtīgi viņa dzīvoja. Jo es arī šīs izstādes saistībā meklēju informāciju, un es pati biju pārsteigta, ka sasniegumu saraksts ir tik garš, un tas arī pašai liek pastrādāt vēl,” stāsta Līga Ķikute.
Izstādē eksponētas grāmatas, fotogrāfijas, raksti preses izdevumos, kā arī videomateriāls par Helēnu Kelleri, Gunta Bite no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas ir pārliecināta – šis stāsts nevar atstāt vienaldzīgu:
„Bieži vien ir tā, ka mēs nenovērtējam to, kas mums ir dots. Savukārt pavērojot cilvēkus, kam kaut kas, piemēram, ir atņemts, un, redzot viņu dzīves spītu un tiekšanos uz pilnveidošanos un attīstību, tas ir tieši tas, kas mums – pārējiem cilvēkiem - ir nepieciešams, padomājot par savu dzīvi.
Protams, neaizmirsīsim to, ka ir ļoti svarīgi, lai šiem cilvēkiem būtu arī kāds blakus, jo bez redzīgā cilvēka palīdzības tomēr to paveikt ir neiespējami”.
Izstādē skatāmas arī fotogrāfijas un skatītāju rakstītas vēstules no aktrises Intas Bankovičas personīgā arhīva. 80.gadu sākumā Jaunatnes teātrī viņa spēlēja Helēnu Kelleri izrādē „Kas brīnumu rada”. Viņai ar šo lomu joprojām ir cieša saikne, jo tā prasījusi ļoti daudz emociju un garīgā spēka. Aktrise nekad neaizmirsīs kādu vakaru pēc izrādes, kad viņu sagaidīja ģimene – māte un tēvs ar dēlu, un uzaicināja uz sarunu kafejnīcā, kam aktrise labprāt piekrita:
„Mēs ilgi – kādas trīs četras stundas pavadījām sarunās. Izrādās, problēmas dēlam bija ar narkotikām. Viņš noskatījās šo izrādi, atnāca mājās, iegāja savā istabā. Tad viņš jau bija izpētījis repertuāru, kad ir nākamā izrāde, viņš noskatījās vēl vienu izrādi, tad aizgāja ar savu draugu, tad ar draudzenēm, kopumā viņš noskatījās šo izrādi četras reizes.
Un tad viņš vecākiem esot teicis – ko viņš ar savu dzīvi dara!... Kamēr citiem cilvēkiem ir tādas problēmas… Viņš nebija līdz tam ne ar ko tādu saskāries. Bet viņam laikam bija tāds belziens tā izrāde, ka viņš pilnīgi pārvērtēja dzīvi savos 17 gados, un viss – viņam problēmas beidzās. Viņš arī draugu „izvilka ārā”.
Un līdz šai dienai – viņš ticis pilnīgi vaļā, augstskolu pabeidzis. Es to zinu, jo joprojām sazinos ar šo ģimeni. Tā kā liels spēks tai izrādei tomēr ir bijis”.
Izstāde „Helēna Kellere – sajūtu sieviete” Nacionālās bibliotēkas Jāņa Pāvila II lasītavā apskatāma līdz 4.jūlijam. Trešdien, 29.jūnijā, pulksten 12 lasītavā notiks pasākums „Tās neredzīgās un nedzirdīgās meitenes brīnišķīgie sasniegumi” ar lasījumiem no nupat Braila rakstā iznākušās grāmatas par Helēnu Kelleri.
