Panorāma

Liepājā un Rīgā protestē pret maigo sodu varmākām

Panorāma

1.Operetes festivāls Ikšķilē

Inženiera profesiju daudzveidība

Inženierus meklē gan ķīmijas laboratorijās, gan kuģu būvētavās

Jau daudzus gadus viena no biežāk piesauktajām perspektīvajām un vajadzīgajām profesijām ir inženieris. Šīs jomas pārstāvji ikdienā strādā ļoti dažādos darbos.

Artūrs Gžibovskis ir inženieris lielā būvkompānijā. Viņa darbības lauks pierāda, ka ar vienu un to pašu izglītību var darboties ļoti dažādās jomās.

"Esmu strādājis ēku būvniecībā, renovācijā un šobrīd strādāju ūdens saimniecības sakārtošanas projektos. Tā kā projektu vadītājam un viņa komandai ir plašs spektrs, kur viņi var izpausties," saka Gžibovskis.

Viņš ir pārliecināts - katram, kurš tēmē uz būvinženiera izglītību, ir vērts pašam pastrādāt būvlaukumā, lai darbs ir pirkstos. "Stāvēju pie betona maisītāja. Tie man bija pirmie soļi. Pēc tam kļuvu par celtniecības darbu meistaru, pēc tam par darba vadītāju. Tagad par projektu vadītāju," par savu pieredzi stāsta Gžibovskis,

Viņa kā inženiera darbs ir, gan rasējot pie datora, gan esot būvlaukumā.

Sakot “inženieris”, parasti pirmā prātā nāk tieši ēku, ceļu vai tiltu būvniecība. Taču, ielūkojoties profesiju katalogā, atrodami desmiti dažādu inženieru – piemēram, ģenētikas, kokapstrādes, vides vai pat metroloģijas inženieri.

Savukārt Maksims Čerkasovs ir ķīmijas inženieris. Par ķīmiju ieinteresējies vidusskolā un saka – ieraugot sarežģītās formulas, var nobīties, taču daudz atkarīgs no laba skolotāja un paša gribasspēka.

"Augstskolā ir ļoti labi pasniedzēji, kas tev izskaidro visu. Tev vienkārši nav jāslinko. Ķīmija ir tā zinātne, kas ir jāmācās. To nedrīkst tā laist gar ausīm, tikai palasot dažas rindiņas grāmatā. Tā ir jāmācās, tur ir jāiedziļinās, jāklausās pasniedzējos, jālasa daudz grāmatu – tad vienkārši aiziet!" viņš norāda.

Arī darba iespēju ir daudz. Vēl bakalaura studiju laikā viņam piedāvāja darbu Organiskās sintēzes institūtā. Tagad Maksims ir maģistrs un pēdējos divarpus gadus kompānijā "Olainfarm" strādā, radot jaunas zāles. "Ir tādi cilvēki, kam pazūd atmiņa vai ir kustību traucējumi. Tā viela principā varētu uzlabot to visu," viņš iepazīstina ar savu darbu.

Tikmēr Jānis Šilke izrāda telpu, kur optiskajos kabeļos dzīvo daļa Latvijas interneta. Jānis ir telekomunikāciju inženieris. Šajā jomā nostrādājis 25 gadus, bet apnikums nav piezadzies. ''Pasaule visu laiku attīstās un ir mainījušās daudzas lietas – internets, televīzija, datu pārraides lielākas un mazākas. Tas plašums dod daudz iespēju," viņš klāsta.

Viņš darba dzīvi ir sācis kā tehniķis, kas ierīkojis pakalpojumus klientu mājās. Tad kāpis augstāk pa karjeras kāpnēm.

"Inženiera darbs nozīmē, ka eju pie klientiem, skatos viņu iekārtas. Tagad jau vairāk strādāju pie datora, konfigurēju kaut kādas lietas, lai visas iekārtas savā starpā saprastos, lai internets aizietu no gala līdz galam, tāpat. lai telefona sakari darbotos kvalitatīvi. (..) Tur apakšā ir ļoti daudz inženierzinātņu darba," norāda Šilke.

Tagad viņš ir priekšnieks 86 cilvēku komandai. Tas pierāda, ka inženiera zināšanas un pieredze ļāvušas no tehniķa pozīcijas uzkāpt līdz vadošām pozīcijām.

Arī "Rīgas kuģu būvētavā" strādā daudz cilvēku ar inženiera izglītību. Gan tie, kas birojā pie datora strādā ar kuģu rasējumiem, gan tie, kas fiziski veic kuģu būvēšanu un remontu.

"Ja viņš ir mehāniķis inženieris, tad viņam ir jāsaprot dzinēja konstrukcija, viņam jāsaprot, kā pareizi demontēt un remontēt dzinēju," inženiera darbu kuģu būvētavā raksturo "Rīgas Kuģu būvētavas" valdes loceklis Vladislavs Blūms. "Ja viņš atbild par korpusu, tad jāzina, kā izgriezt un sametināt tēraudu, metālu. Tas atšķiras no specialitātes. Ja tie ir mehāniskie darbi, tā ir cita specifika. (..) Mēs varam aicināt jebkuru studentu uz praksi – apmācīt, parādīt, lai viņi pēc tam var izvēlēties, ko viņi grib nākotnē," viņš piebilst.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt