Aktuāli

Tiesībsarga ikgadējā konference

Aktuāli

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis par NAP2027

Lauksaimnieks: Klimata pārmaiņas pēdējos gados jūtamas vairāk

Graudkopis Dzintars Erdmanis: Klimata pārmaiņas pēdējos gados jūtamas vairāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Krīzes vadības padome šīs vasaras ilgstoši valdošo sausumu atzina par valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Zemnieku un Zemkopības ministrijas aplēses liecina, ka zaudējumu apmērs dažādos lauksaimniecības sektoros bijis 400 miljonu eiro apmērā. Graudkopis Dzintars Erdmanis vērtē, ka vienmēr bijuši ražas riski no sēšanas brīža, līdz graudi nokulti un nonākuši klētī, taču klimata pārmaiņas pēdējos gados jūtamas vairāk.

"Cilvēks ziņu virsrakstos"

Jau sesto gadu Latvijas Radio Ziņu dienests decembrī atskatās uz aizvadīto gadu ar īpašu ierakstu sēriju - "Cilvēks ziņu virsrakstos". Tie ir stāsti par cilvēkiem, kas nu jau aizejošā gada laikā paši iekļuvuši ziņu virsrakstos vai stāvējuši aiz notikumiem, kas piesaistīja uzmanību. 

"Lauksaimnieki visu laiku dzīvo ar cerībām, ka vēl drusciņ būs lietutiņš un kaut kas izaugs. [..] Tik traki nešķita, ka būs, bet laikam tie graudi iznāca ļoti smalki un tāpēc tā raža tik slikta. Kurzemē visos sektoros ir liela krīze, jo arī piena lopkopības saimniecības mums bankrotē, jo arī sienu nevarēja savākt," teica zemnieks.

 

Erdmanis ir Kuldīgas puses lielzemnieks, kas, līdzīgi kā daudzi kurzemnieki, īpaši izjuta šī gada sausā laika likstas lauksaimniecībā. Zemnieks saimnieko jau 30 gadu "Ezergaļu" saimniecībā, sākotnēji puķu audzēšanas sektorā ar 25 hektāriem, tagad graudkopis – audzē dažādas kultūras milzīgās platībās.

Lauksaimnieks savā saimniekošanā neatminas tik sausu gadu un stāsta vairāk par neiegūtās ražas zaudējumiem

"Ļoti daudz neieguvām, jo vidējā raža šogad mums bija 1,8 tonnas no hektāra, vietām pat neatmaksājās braukt virsū ar kombainu. Tas ir šausmīgi, parasti vidēji iegūstam sešas tonnas no hektāra. Kopumā man ir 1000 hektāru zemes sējumiem – lielākoties ziemas kvieši, ziemas rapsis un ap 100 hektāri vasarāju – tos pārsvarā sēklai, jo šī ir sēklaudzēšanas saimniecība, lai tirgotu sēklu un arī, lai sev būtu rezerves fonds," stāsta Erdmanis.

Graudkopis secina, ka bez minētās graudu sēklu rezerves pēdējos divus gadus nebūtu tik veiksmīgi pārdzīvojis. Pērn vēl slapjuma dēļ nācies 70% sējumu pārsēt un arī tas ietekmē šī gada ražu, turklāt aizvadītajā ziemā vēl 50 hektārus sējumu noēduši brieži.

Lai arī ir tik daudz risku, Erdmanis atzīst, ka sējumus neapdrošina, taču mērķtiecīgi atstāj sev rezerves tieši negaidītiem ekonomiskiem vai laika apstākļiem.

"Jau smejos, ka pelēm nebūs šogad ko ēst, jo visi šķūņi ir šoreiz izslaucīti, pat nav nekādas rezerves, jo parasti ik gadu mēs atstājam 300 vai 400 tonnas rezervē, jo neapdrošinām laukus.

Mēs pārsējam, ja kaut ko vajag, tas mums ir drošības spilvens. Jā, šogad tas nostrādāja, bet, ja vēl viens gads…. Divus gadus var būt smagi, bet tad arī viss ir izsmelts, arī rezerves nauda. Tā kā rezervi vajag turēt. Mēs turējām vasaras kviešus rezervē un visus laukus varējām pārsēt, tikai nedaudz bija jāpiepērk. Turpmāk būsim gudrāki un turēsim vēl lielākas rezerves, jo nebija, kur uzglabāt tik daudz sēklu," stāsta Erdmanis.

Klimata pārmaiņas liek arī eksperimentēt ar jaunām kultūrām, jo sliktākā gadā tirgū pietrūkst kvalitatīvas sēklas. Erdmanis šogad iesējis arī kaņepes, kuras gan esot grūtāk nokult, bet sēs arī nākamgad. Mainīgie un ekstrēmie laika apstākļi lauksaimniecības sektoram varētu būt liels izaicinājums vispār strādāt dinamiskāk

"Gribas teikt, ka tā vairs nebūs, bet klimats tomēr nedaudz mainās un ar katru gadu tas ir savādāks.

Agrāk kulšanas laiks bija mēnesi vai divus, bet tagad jau tikai kādas 15 dienas ir palikušas tādas labas bez lietavām.

Tāpat agrāk varēja ar vienu kombainu mēnesi kult, tagad klimats siltāks, mitrāks un vējaināks kļūst," norāda zemnieks.

Runājot par zaudējumu kompensācijām, arī Erdmanis tādu saņēmis pērn par noslīkušo ražu, bet par sausumu, kā zināms, valsts zaudējumus lauksaimniekiem valsts šogad nesedza. Tiesa, graudkopis norāda, ka rezerves ir jāveido pašiem zemniekiem, bet netaisnīgi ir arvien zemie platību maksājumi uz citu valstu fona, kas šādos gados var īpaši kaitēt nozares konkurētspējai.

"Eiropas naudas par platībām pa visiem šiem gadiem ir pieaugušas par pāris procentiem, bet solīja taču izlīdzināt ar veco Eiropu, bet nekas neizlīdzinās. Nevar būt tā, ka mums ir vismazākais atbalsts, jo biržā jākonkurē taču kopā," atzīmē Erdmanis.

Pēc biedrības "Zemnieku saeima" aprēķiniem, nelabvēlīgie laika apstākļi šogad radījuši 400 miljonu eiro zaudējumus Latvijas saimniecībās. Ilgstošais sausums lielā daļā saimniecību ļāvis iegūt vien 30% graudu ražas, kas nozīmē arī lopbarības problēmas piena lopkopjiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti