Ar ādas apstrādi dzimtajā pusē viņš nodarbojas jau vairākus gadus. Tomēr vien nesen nolemts, ka turpmāk saimniecībā jāuzņem arī tūristi un cilvēki, kam ir interese apgūt tik interesantu, bet arī sarežģītu amatu un veidot ādas izstrādājumus.
“Mans vecvectēvs bija skroderis, un viņa dēls, mans vectēvs, arī nodarbojās ar šūšanu. Tad tēva paaudzē neviens ar to nenodarbojās. Tagad manī ir pamodušies tādi, tā teikt, šuvēja gēni,” stāstīja Ločmelis.
Par skroderi, kas specializējies tieši ādas apstrādē, Ločmelis kļuva pirms aptuveni sešiem gadiem, kad no mācībām Jelgavā un darba Rīgā atgriezās atpakaļ vecāku lauku saimniecībā Briežuciemā Balvu novada nomalē. Šovasar durvis vēra arī paša uzbūvētā darbnīca.
Darbnīcas iekšdarbus amatnieks veicis pats, arī plaukti esot paša rokām darināti. “Izdomāju, ka tomēr lauku mājas ir tuvākās sirdij, gribas atgriezties savā dzimtenē. Tā es arī izdarīju,” norādīja Ločmelis.
Tagad šaipusē viņš ir vienīgais šāda aroda meistars. Lai arī dzimtā bijuši skroderi, ādas apstrādi viņš apguva pašmācības ceļā, izmantojot sociālos tīklus, lasot attiecīgu literatūru un konsultējoties ar citiem meistariem.
Pirmo rokassprādzi viņš uzmeistarojis no vecas siksnas: “Iepatikās, tad vēl vienu, vēl vienu un tā tas pamazām aizgāja. Tā arī turpinu. Taisu auskarus, makus un somas, visu, ko cilvēki pasūta”.
Uz gadatirgiem jaunietis nedodas, ir izveidojis savu internetveikalu, ar kura palīdzību rokdarbi nonākuši visā Eiropā, Austrālijā, Kanādā un citviet. Darbi tiek veidoti no dabīgos augos miecētas ādas. Meistars novērojis, ka Latvijā citi to izmanto reti, turklāt materiāls jāiepērk ārzemēs, piemēram, Itālijā. Agrāk Ločmelis zinājis Latvijā trīs rūpnīcas, kas ražoja ādu, bet vairs neesot nevienas.
Jaunizveidotajā darbnīcā atrodas aptuveni 60 šujmašīnas – amatnieks tās kopā ar citiem šūšanas darbarīkiem kolekcionē. Kolekcija lieti noder arī ikdienas darbā: “Īstenībā pat ir tā, ka veco laiku šujmašīnas ir daudz labākas un uzticamākas par jaunajām. Tās ir taisītas paaudžu paaudzēm, tik ātri nenodilst, nesalūst. Tām arī dizains ir ļoti piestrādāts. Daža ir kā mākslas darbs, uz to ir prieks skatīties! Un strādāt arī ir liels prieks ar tām.”
Ločmelis plāno darbnīcu paplašināt un pabeigt remontdarbus, tāpat ir iecere arvien biežāk ciemos uzņemt tūristus un nodot savas amata prasmes citiem.
