Apņemšanās Latvijas simtgadei: Renārs Sproģis rekonstruē Cēsu kaujas

Gaidot Latvijas simtgadi, turpinām pirms diviem rudeņiem aizsākto ierakstu sēriju „Apņemšanās Latvijas simtgadei”. Latvijas Radio aicina arī jūs apņemties paveikt kaut ko līdz Latvijas simtgadei. To var izdarīt Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, meklējot apņemšanās kamolu.

Trešdien, 11.novembrī, Cēsīs uz pils kāpnēm iedegsies vairāki tūkstoši svecīšu, veidojot Latvijas kontūru. Šo tradīciju pirms astoņiem gadiem aizsāka cēsnieks, uzņēmējs Renārs Sproģis. Šovasar viņš īstenojis arī savu Latvijas simtgadei veltīto apņemšanos - izveidot Cēsu kauju rekonstrukciju. Jāpiebilst, ka šīs kaujas bija vienas no izšķirošajām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās.

"Es esmu Renārs Sproģis, cēsnieks un pārstāvu biedrību "Latvija esam mēs paši". Šodien, 11.novembrī, mēs jau astoto gadu Cēsīs veiksim kopīgu sveču iedegšanu Latvijas kontūrā, un būs multimediāls priekšnesums "Iededz savu liesmu Latvijai". Pirms astoņiem vai deviņiem gadiem šī ideja radās, iededzinot uz Cēsu pils kāpnēm Latvijas karoga krāsās sveces. Redzot cilvēku lielo atsaucību, mēs izlēmām, ka mēs vēlamies šo pasākumu taisīt vairāk publisku un iesaistot cilvēkus. Un cilvēki tika aicināti ielikt savu svecīti Latvijas kontūrā. Atsaucība bija liela, un šis pasākums ir kļuvis ne tikai par tādu publiski apmeklētu, jo pagājušajā gadā to apmeklēja ap 10 tūkstoši cilvēku, bet, redzot cilvēku - gan jauniešu, padsmitnieku, gan cilvēku gados - šo ne tikai atsaucību, bet arī sajūtas, kas atspoguļojās viņu sejās, stāvot pie šīs kontūras un skatoties multimediālo priekšnesumu, dažs varbūt asaru notrauca, un mēs sapratām, ka vēlamies to turpināt arī vēl citus gadus, ne tikai līdz Latvijas simtgadei.

Mana apņemšanās uz Latvijas simtgadi bija par godu Cēsu kauju atcerei veidot kauju rekonstrukciju, kas principā mums jau izdevās šajā gadā Cēsīs. Mēs kaujas rekonstrukciju sadarbībā ar Cēsu pašvaldību un Latvijas bruņotajiem spēkiem arī godam veicām, cilvēku atsaucība bija liela, kas, protams, priecē. Mana dziļākā pārliecība, ka, šādi parādot un pieminot mūsu varoņus, mēs arī varam gan jaunatnē audzināt patriotismu, gan arī cilvēkiem parādīt, ka mēs kā latvieši esam un mēs varam. Un apņemšanās būtu tāda, ka mēs katru gadu līdz Latvijas simtgadei un arī Latvijas simtgadē šis pasākums būs grandiozāks. Ja šogad mums bija ap 60 karavīru, kas piedalījās un imitēja šo latviešu igauņu un landesvēra cīņu, tad uz simtgadi mēs domājam, ka būs kādi 100-200 karavīri, būs arī bruņumašīnas, artilērija. Es domāju, ka, pieminot un atceroties mūsu varoņus ne tikai par Cēsu kaujām, bet vispār, tā mēs nezaudējam savu latvisko identitāti, un tāpēc šis pasākums būtu jāturpina."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti