"Tikko man bija deva iekšā, manu darbību noteica alkohols. Aktīva dzeršana man sākās tad, kad, – cik puikam bija, – divi gadi varēja būt. Es jau atstāju arī puiku vienu. Es atstāju viņu vienu mājā, tad atkal vilku līdzi.
Es domāju, ja bāriņtiesas tajā laikā būtu tik aktīvas, es domāju, man vecāku tiesības būtu nost. Vai labākā gadījumā pārtrauktas," stāstīja sieviete.
Jau divus gadus Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir norma, kas aizliedz reibumā pieskatīt bērnu. Par šo pārkāpumu draud brīdinājums vai naudas sods, bet būtiskāk, ka policija informē arī sociālo dienestu vai bāriņtiesu, lai ģimene nonāktu viņu redzeslokā. Pērn Latvijā bijuši gandrīz 300 šādu gadījumu, kas ir daudz.
Rīgas pašvaldības policijas dati liecina, ka ģimenes konfliktos alkohols ir klātesošs vairumā gadījumu un arvien palielinās, par to, pētot šo tēmu, stāstījuši arī Latvijas Radio žurnālisti.
Arī Svetlana atceras, ka tēvs alkoholiķis viņu audzinājis stingri – ar siksnu.
Ģimenes konflikti, kuros aizdomas par vardarbību 2021. gadā:
kopumā - 851
varmākas alkohola reibumā - 596
Dati: Rīgas pašvaldības policija
"Es biju apakšveļā. Tā es arī tur viņa priekšā apakšveļā stāvēju, un viņš mani sita. Tas man kaut kā ļoti pazemojoši bija, tāpēc, ka es biju pilnīgi bezspēcīga, pilnīgi neapbruņota tur viņa priekšā stāvēju. Un sāpēja tīri fiziski.
Es pieteicu protestu saviem vecākiem. Un tā doma man bija tāda, ka es pierādīšu saviem vecākiem, ka var laimīgi dzīvot. Tā dikti man tas nesanāca līdz 28 gadiem," stāstīja Svetlana.
Antropoloģe Aivita Putniņa norādīja, ka nereti vardarbība ģimenē tiek automātiski saistīta ar alkoholu, taču tas nav tik vienkārši. Tas ļauj aiz alkohola lietošanas aizsega pat it kā attaisnot vardarbību. Un tas nav pieņemami. Vardarbība ir izvēle, uzsvēra pētniece.
Ja vēlaties sazināties ar sabiedrisko mediju žurnālistiem, kuri pēta šo tematu, rakstiet uz e-pasta adresi [email protected]
Visi materiāli tēmā "Zeme, kur dzer" pieejami šeit.
"Bērni iemācās noteiktus paradumus un zināmu problēmu risināšanas veidu no vecākiem. Tā ir tāda melnā kaste, par ko Latvijā maz runā. Cilvēki dzer tāpēc, ka vēlas uzlabot attiecības. Un beigās tad, kad viņi iedzer, viņi tās attiecības arī sabojā. Tam alkoholam nav nekāda izšķiroša nozīme, izšķiroša nozīme ir šai izvēlei pirms," sacīja Putniņa.
Pašlaik Svetlana ikdienā strādā ar atkarīgajiem jauniešiem, bet ar savu vecāko dēlu, kuram nu jau pāri 30, esot sākusi atklāti runāt pavisam nesen. Viņa nedzer jau 24 gadus.
"Tāda emocionāla tuvība sāk atjaunoties tikai tagad… Jā. Tā nu tas ir.
Tāpēc vecākus ļoti, ļoti gribu iedrošināt un teikt, – tā dzeršana ļoti ietekmē ne tikai pašu to cilvēku, bet arī ļoti lielas sekas un smagas atstāj uz bērniem," norādīja Svetlana.
Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja noteikumus, dodot policijai tiesības nošķirt vardarbīgu personu bez aizsargājamās personas iesnieguma.
