Aigars Godiņš - dumpinieks un Jēkabpils Tautas nama dvēsele

"Tik nepierast pie svešām drēbēm / Tik nepierast pie svešas balss /Bet dzīvot dzīvot dzīvot dzīvot / Kaut pagrabā kur asniem salst." Tā pašā tumšākajā padomju stagnācijas laikā, 1984.gadā, kad līdz Atmodai vēl bija ejams tāls ceļš, rakstīja dzejnieks, tolaik par dumpinieku uzskatītais Guntars Godiņš, un šo dzejoli komponēja viņa dvīņubrālis Aigars Godiņš, kurš nu jau vismaz divus gadu desmitus ir Jēkabpils Tautas nama dvēsele.

Piedzīvots ne mazums nepatikšanu, par kurām tagad var atcerēties ar smaidu, bet tolaik par katru brīvi izpaustu domu draudēja sods vai izraidīšana.

"Nekad neesmu varējis sadzīvot ar padomju varu, man tā riebās. Man bija tāda sajūta, ka nav kaut kas normāli. Nevarēju pieņemt visas tās partijas centrālkomitejas doktrīnas, kas valdīja tajā laikā. Manī radās naids un kā daudziem jaunībā - vēlme darboties pret šo varu," saka Aigars Godiņš.

Tas bija augstskolas laiks, kad Aigars Godiņš iestājās Latvijas Valsts konservatorijā. Viņa kursabiedri - Juris Kulakovs, Aivars Gudrais, Arnis Miltiņš un Normunds Šnē - viņi 1979.gadā izveidoja savu grupu, jo tolaik Jura Kulakova grupai bija totāls aizliegums, tāpēc jaunveidotā grupa izlēma piedalīties ar savu grupu politisko dziesmu festivālā. Programmā bija Eduarda Veidenbauma dzejoļi, piemēram, „Ej un dzenies tik pēc naudas,/ Krāp un blēdī, cik tik jaudas" - padomju pilsoņiem īsti piemērota dzeja, ironizē A.Godiņš.

Visa jaunveidotā grupa toreiz dabūja „pa krāgu gan par repertuāru, kurš īsti neatbilda iepriekš pieteiktajam, gan par to, ka dziesmas netika pieteiktas krieviski.

Tajā laikā notika festivāls Jelgavā, Lauksaimniecības akadēmijā, kur Aigars bija plānojis uzstāties. Pirms tam vajadzēja iesniegt repertuāru, kā jau padomju laikos. Bet viņš jau 1978.gadā bija uzrakstījis dziesmu ar Edvarta Virzas vārdiem: "Pūšat taures, skanat, zvani, saule plašu gaismu lej!Karogs sarkanbaltisarkans vējos atraisījies skrej."

Komisija, atradusi šo tekstu, aizliedza to dziedāt. Varbūt tā arī būtu noticis, bet Aigars to nodziedāja. Sekoja izsaukums uz čeku. Jāpiebilst, ka savus brīvdomīgos studentus no čekas radītajām nepatikšanām bieži pestīja toreizējais rektors Imants Kokars.

Aigaram Godiņam nākotnes Rīgā pēc studiju beigšanas vairs nebija un nācās pārcelties uz Jēkabpili, ko viņš joprojām uzskata par sava veida emigrāciju. Tomēr drīz vien viņš iesaistījās kapelā „Kreicburgas ziķeri", ar kuru kopā piedalījās festivālā „Baltica 88", kur TV žurnālistam Andrejam Volmāram toreiz nodziedāja „Perestroika Glasnostj", par ko atkal draudēja nepatikšanas no čekas.

"Augstākā laime man bija iespēja rakstīt to, ko es domāju. Protams, es arī iepriekš to darīju, bet zināju arī visas represijas. Es nekad arī nebaidījos runāt to, ko es domāju," uzsver Aigars Godiņš.

Svarīgākie Neatkarības dienas pasākumi šogad notiks Jēkabpils tautas namā un tā tuvumā. Svētku diena sāksies pulksten 11 ar Jēkabpils Valsts ģimnāzijas orķestra „Vitamīns" koncertu. Jēkabpils skolu jaunieši no pulksten vienpadsmitiem ielās un laukumos dāvinās aproces ar latvju spēka zīmēm kā apliecinājumu tam, ka pirms 25 gadiem izraudzītais ceļš ir pareizs, stāsta „Jaunā Vēstneša" žurnāliste Māra Grīnberga no Jēkabpils.

Pulksten 16 Jēkabpils tautas namā notiks vēsturiskā albuma „Terra Mariana. 1186.-1888." prezentācija, kuru organizē Jēkabpils pilsētas bibliotēka sadarbībā ar Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas priesteri Viktoru Nagli un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tas ir unikāls albums, kas vēsta par kristietības vēsturi Latvijā.

Savukārt pulksten astoņos vakarā plkst. 20 Vecpilsētas laukumā ar īpašu koncertprogrammu uzstāsies grupa „Jumprava".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti