„Mani sauc Evelīna Šincāne. Esmu dzimusi tieši gadu pēc Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas 1991.gada 4.maijā. Esmu dzimusi Daugavpilī, pašlaik dzīvoju Mārupē. Studēju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē maģistra studiju programmā un strādāju par juriskonsultu Jūrmalā.
Tā kā 4.maijā katru gadu ir brīvdiena, vienmēr savu dzimšanas dienu braucu svinēt ar ģimeni un draugiem uz laukiem Latgalē. Lauki manai ģimenei ir Daugavas krastā ar skatu uz vienu no Daugavas lokiem. Tā kā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir vienā dienā ar manu dzimšanas dienu, esmu ievērojusi, ka katru gadu ir silts un saulains laiks, iespējams, tas ir par godu svētkiem. Tāpēc manā dzimšanas dienā ir iespēja braukt ar laivu, atklāt peldēšanas sezonu.
4.maijs man vairāk asociējas ar manu dzimšanas dienu, taču valsts svētki manā ģimenē tiek svinēti 18.novembrī. Tā kā esmu dzimusi gadu pēc Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas, neesmu saskārusies ar padomju laikiem, tāpēc, iespējams, nespēju tik ļoti novērtēt to, ka dzīvoju brīvā, neatkarīgā valstī.
Ģimenē runāju gan krieviski, gan latviski, taču esmu latviete un esmu patriote. Vecāki, rūpējoties par mani, vienmēr piedāvājuši man braukt mācīties uz ārzemēm, taču es par braukšanu dzīvot uz ārzemēm neesmu pat domājusi. Daudziem esmu teikusi, ka te pat gaiss ir citādāks nekā citur. Tā ir, nopietni. Vienkārši elpot vieglāk. Es nezinu, kā paskaidrot. Ceru, ka arī mani bērni paliks Latvijā.”
