Stiprie stāsti

Daiļdārzniece Vita Ozerinska Burtniekos gatavo ziedūdeņus. Saruna par augiem un to spēku

Stiprie stāsti

Brāļi Lauris un Helmuts Apši Ropažu novadā audzē arktiskās palijas

Santa un Ričards Šmiti Aknīstē aicina laivot pa Dienvidsusējas upi

Attīsta laivošanas kultūru arī Sēlijā. Santa un Ričards Šmiti Aknīstē aicina laivot pa Dienvidsusējas upi

Santa un Ričards Šmiti dzīvo Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Jaunā ģimene pirms pieciem gadiem atgriezās Santas dzimtajā pusē un izveidoja biedrību "Sēlijas laivas". Lai varētu laivot pa Dienvidsusējas upi, to vajadzēja attīrīt no kokiem. Santa rakstīja projektus, un tagad ir gan upe iztīrīta, gan nopirktas 80 laivas. Biedrība "Sēlijas laivas" arī organizē pārgājienus un veido pirmo dabas izglītības centru Sēlijā, Šmiti stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 

Vēlme palīdzēt Aknīstei likusi atgriezties

"Spilgtākās bērnības atmiņas? Man šausmīgi gribējās tikt prom no Aknīstes. Gāju studēt ar mērķi iegūt labu izglītību, lielu pieredzi, un to es visu dabūju. Tad satiku Ričardu, kuram bija vēlme dzīvot laukos. Es skatījos, ko šeit dara vietējie cilvēki, biedrības un domāju, kāpēc viņi nedarbojas kopā? Man bija visādas idejas, kā es varētu palīdzēt, un man liekas, ka tas bija likumsakarīgi, ka mēs atgriezāmies šeit, Aknīstē. Es tās iegūtās zināšanas un pieredzi pilsētā varu likt lietā," pauda Santa. 

Santa uzaugusi Aknīstē. Lai gan bērnību viņa raksturo kā laimīgu un arī vecāki viņu atbalstīja visās interesēs, pusaudžu gados jauniete ļoti vēlējās doties prom, iepazīt dzīvi Rīgā. Tur viņa studēja ģeogrāfiju un devās arī praksē uz Vāciju, Čehiju un citām Eiropas valstīm. 

Ričards savukārt ir no Salaspils. Jau bērnībā viņu ļoti interesējusi daba, sevišķi upes. Kopā ar draugiem viņi meistarojuši dažādus peldlīdzekļus, ar kuriem plostot pa Daugavu. Pavasarī izmēģinājuši arī, kā ir vizināties uz ledus gabaliem. Vēlāk viņš kļuva par ēku inženiertīklu tehniķi un savā profesijā nostrādāja 15 gadus. Tad viņš iepazinās ar Santu, un abi uzsāka kopdzīvi Vangažos. Vienlaikus Ričards ilgojās pēc dzīves laukos, un pamazām šī doma pārņēma arī Santu. 

"Es sapratu, ka toreiz tas, no kā es bēgu, no laukiem, kad visi par visiem visu zina, tas likās tik traucējoši, bet, Vangažos dzīvojot, staigājot ar bērnu ratiņiem apkārt, es sapratu, ka es gribu iederēties un man vajag tos savus cilvēkus apkārt," stāstīja Santa. 

Sēlijai vajadzīgi uzņēmīgi cilvēki; iespēju ir daudz

Uz viņas dzimto pusi Aknīstē jaunā ģimene pārvācās tikai pirms pieciem gadiem, bet Santa uzrakstījusi jau 12 dažādus projektus, lai dzīvi Sēlijā padarītu interesantāku un daudzpusīgāku. 

"Kad mēs domājām pārvākties uz laukiem, mums nebija idejas, ka nodarbosimies ar laivām, tas sanāca neplānoti. Šeit tiešām ir ļoti plašas iespējas darīt pilnīgi jebko, un ir vajadzīgi cilvēki, kas ir gatavi uzņemties atbildību un iniciatīvu un kaut ko būtisku sākt darīt," atzina Ričards. 

"Ričardam bija laiva, viņš palaivoja, un principā tas bija pārgājiens gar upi, nesot laivu. Tad viņš teica, ka vajag pamēģināt to patīrīt. Skaidrs – ja mēs divatā to darītu, mēs nekad to neizdarītu, tāpēc izsludinājām talkas. Es uzrakstīju projektu, dabūjām finansējumu un aicinājām cilvēkus uz talkām. Atnāca padsmit cilvēki, kas tam laikam un Aknīstei bija ļoti daudz. Iztīrījām pirmos sešus kilometrus,  bet nu trīs gadu laikā ar kopienas atbalstu ir iztīrīti 40 kilometri upes – no Aknīstes līdz Neretai var laivot," stāstīja Santa. 

Viss sāka velties kā sniega bumba – vienai talkai sekoja otra un trešā. Cilvēki kļuva arvien ieinteresētāki, un tapa ideja par laivu nomu. Arī laivas tika iegādātās par projektu naudu. Šobrīd biedrības "Sēlija laivas" īpašumā ir gan SUP dēļi, gan 80 dažāda lieluma laivas. 

"Galvenā doma bija tāda, ka mēs gribam padarīt šo vietu interesantu laivotājiem un piedāvāt katram piemērotāko laivu, tāpēc mums ir ļoti daudz laivu veidu – piecu veidu kajaki, trīs veidu kanoe laivas un vēl viss kaut kas," norādīja Ričards. 

Viņu piedāvājumā ir pat drošības vestes suņiem, lai cilvēki savus mīluļus var ņemt līdzi piedzīvojumā. 

Dienvidsusējas upē varot justies droši

"Dienvidsusējas lielākais pluss no drošības viedokļa ir tāds, ka 90% upes maksimālais dziļums ir aptuveni līdz viduklim. Laižot šeit laivotājus, mēs varam justies ļoti droši, ka nebūs nekādu starpgadījumu, – ja nemāki peldēt, ej uz krastu," Ričards stāstīja. 

Ričards un Santa Šmiti Aknīstē
Ričards un Santa Šmiti Aknīstē

Tāpat Sēlijas upes piesaista ar to, ka tajās nav drūzmas. Laivojot pa Diendivdsusēju, iespēja satikt citus laivotājus ir visai maza. Šmiti tūristiem piedāvā doties arī divu dienu laivu braucienā, jo pie upes ir iekārtojuši atpūtas vietu ar pirtiņu, ugunskura vietu, galdu un soliem. 

"Tā īpatnība ir tāda, ka Sēlijā nav laivošanas kultūras. Ja visos citos reģionos cilvēki jau sen to ir darījuši, tad Sēlijā upes tika uzskatītas par šķēršļiem, arī šī Dienvidsusēja. Mūsu mērķis jau no pirmsākumiem ir rādīt vietējiem, jo mēs gribam strādāt priekš vietējiem cilvēkiem. Un pamazām tas izdodas, ka tas ir resurss, ka laivot ir brīnišķīgi un to var darīt gandrīz jebkurā vecumā," skaidroja Santa. 

"Stiprie stāsti"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti