Astrīda Cīrule dzimusi, augusi un arī patlaban dzīvo Čikāgā ASV. Viņa studējusi Ilinoisas Universitātē Čikāgā, tur ieguvusi piecus akadēmiskos un zinātniskos grādus – bakalaura grādu matemātikā un ar izcilību vācu valodā (1976. gads); maģistra grādu matemātikas pasniegšanas metodikā vidusskolā (1979. gads) un datorzinātnēs (1987. gads); kā arī visbeidzot doktores grādu matemātikā (1991. gads). Turklāt Ilinoisas matemātikas skolotāju apvienība gadskārtējā konferencē šajās dienās viņai piešķirs balvu par darbu matemātikas pedagoģijā.
Astrīda Cīrule uzskata ka ļoti vērtīgs bija viņas pirmais darbs kā matemātikas skolotājai vidusskolā, jo tur viņa ieguva sapratni par procesu, kā bērni mācās matemātiku. Savukārt, kad rakstīja doktora disertāciju, viņai bija iespēja strādāt ar pamatskolas skolotājiem tālākmācības programmās: "Tur sapratu, ka tieši pamatskolā viss veidojas; tieši tā nosaka, vai bērns turpmāk mācīsies matemātiku, vai ne." Tas noteica zinātnieces tālāko virzību – viņa strādāja pedagoģijas jomā, mācot gan metodiku, gan citus matemātikas kursus IlinoisasUuniversitātē Čikāgā, vēl Lūisa Universitātē Čikāgā (National-Louis University) un Konkordijas Universitātē Čikāgā (Concordia University Chicago).
Tagad Astrīda Cīrule ir matemātikas profesore emerita (professor emeritus) Konkordijas Universitātē, jo pirms diviem gadiem aizgāja pensijā. Taču viņa turpina strādāt, jo pirms 12 gadiem darbam Latvijā viņai piešķīra Fulbraita stipendiju (Amerikas valdības programma, kas veicina sadarbību starp Ameriku un citām valstīm).
Zinātnieces darbs Latvijai
"Latvijā es strādāju Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA), kur iepazinos ar ļoti jaukiem kolēģiem," stāstīja zinātniece. "Ar viņiem vēl joprojām uzturu kontaktus un ļoti bieži braucu uz Latviju, kur esmu iesaistījusies vairākos projektos. Piemēram, mācīju vairākos Eiropas fondu projektos. Un tagad esmu arī viespētniece Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centrā, kur palīdzu rakstīt materiālus. Piemēram, man ļoti bieži lūdz izlasīt angļu valodā rakstītos tekstus."
Astrīda Cīrule arī priecājas par ļoti labo sadarbību ar centru: "Zinu, ka par manis rakstītajiem latviešu tekstiem uzreiz var pateikt – to rakstījis ārzemju latvietis. Kolēģi manu tekstu noslīpē. Taču es to pašu daru ar viņu tekstiem angļu valodā."
Viņa piedalās Latvijas Universitātes Letonikas projektā, kurā ir dabaszinātņu, vēstures un matemātikas sadaļa: "Pēdējos divus gadus mēs izstrādājam metodikas materiālus par to, ko skolotājiem vajadzētu zināt, mācot daļskaitļus. Tad rakstīju, kā pedagoģiski pareizi secīgi to darīt, ka nevajag steigties, piemēram, ar algoritmiem, ar daļskaitļu dalīšanu."
Astrīda Cīrule uzsver, ka pats svarīgākais ir veicināt izpratni, lai skolēns var mācīties patstāvīgi un lai viņš pats arī saprot, ko nozīmē mācīties patstāvīgi.
"Ļoti svarīgi, ka skolēns saprot – matemātika nav tikai formulu kaudze, bet ka aiz visa tā ir kaut kāda jēga. Un savukārt tas dod dziļu sapratni domāšanā visās nozarēs," viņa teica.
Par ko uztraukties Latvijā, un kā tam varētu palīdzēt matemātika
Zinātniecei sāp, ka latviešu sabiedrībai Latvijā ir ļoti grūti pieņemt jauno, tāpat – ierēdņiem pašiem domāt un izlemt: "Man ir bijušas vairākas situācijas, kad ierēdnim uzdodu jautājumu un viņš man atbild – es nezinu. Viņi nespēj izlemt, ko iesākt ar problēmu, kādas ir iespējas to risināt. Tas tiešām ir ļoti raksturīgi, šī problēma aizvien vēl pastāv. Būtu labāk, ja darbiniekiem dotu lielāku brīvību pašiem kaut ko izlemt. Un tas pats ir ar jaunām inovācijām. Cilvēki Latvijā nezina, ko ar tām iesākt. Un tad vienkārši visu pastumj malā un gaida, kad kāds cits kaut ko darīs."
Tāpat Astrīda Cīrule uztraucas par Latvijas iestāžu reizēm pilnīgi nejēdzīgajām prasībām: "Tās pieprasa diploma fotokopiju, kuru jebkurš var viegli viltot. Par to ārzemēs tiešām smejas. Arī citi Fulbraita stipendiāti ir stāstījuši, cik tas tiešām ir stulbi, ka prasa šādu fotokopiju. Atceros pirms 12 gadiem, kad Fulbraita stipendiju piešķīra vienam amerikānim, viņa sievai bija aptuveni sešas stundas jābrauc uz iestādi, lai to varētu dabūt. Tas ir absurds. Mums, Amerikā, diploma kopiju pieprasa tieši no universitātes. Un universitātes birojs tad sūta pa taisno pieprasītājam – citai universitātei vai darba vietai. Tad visiem ir skaidrs, ka šis diploms ir legāls."
Vaicāta, vai matemātika varētu palīdzēt risināt šādas problēmas, Astrīda Cīrule vienlaikus smej un nopietni teic: "Jā, noteikti! Matemātika trenē analizēšanas, domāšanas spēju, ja man jāizvēlas starp divām lietām – kādi būs plusi un mīnusi, ja iešu pa vienu vai otru ceļu, tādējādi palīdzot atrast vislabāko problēmas risinājumu."
Kā ir būt latvietei Amerikā
Visa zinātnieces ģimene Amerikā ir latvieši – gan vīrs, gan bērni. Kāpēc ir lieliski būt latvietei Amerikā? Astrīda Cīrule teic: "Jo tu kaut kam piederi. Man Amerikā ir bijis ļoti daudz draugu un paziņu amerikāņu, kuriem nav šādas piederības sajūtas. Taču mums ir latviešu baznīca, Garezera latviešu centrs un viss kas cits. Tu esi daļa no kopienas. Tu nejūties viens. Tu vari aizbraukt uz citu pilsētu, un tur tūliņ atkal būs priekšā latvieši."
Viņa teic, ka ir ļoti priecīga palīdzēt Latvijai: "Mājās mums mācīja, ka esam latvieši un mūsu pienākums ir palīdzēt latviešiem. 1991. gadā, kad Amerika atzina Latvijas un vēl citu valstu neatkarību, lietuvieši Amerikā, Čikāgā, rīkoja lielu ceremoniju un balli, kur visi gatavojās braukt. Taču man tieši tonedēļ bija jāiesniedz doktora disertācija un visu vēl vajadzēja noslīpēt. Toreiz domāju – kāpēc viss ir reizē un notiek tieši tagad! Taču tad sapratu – ja es varēšu dabūt šo papīra gabalu, tad varēšu kaut kad braukt arī uz brīvo Latviju un darīt viņai labu. Un man prieks, ka tas ir piepildījies!"
