ĪSUMĀ:
- Sākumā jāizvēlas īsāki maršruti.
- Dabā jāievēro pamatprincips "Ko atnesu, to aiznesu".
- Jārēķinās, ka arī dabas taku teritorijās nebūs pieejami atkritumu konteineri, tāpēc pārgājienā jāņem līdzi iespējami mazāk lietu, kas var radīt atkritumus.
- Dabā nedrīkst skaļi uzvesties. Suņus mežā ieteicams turēt pavadā; it īpaši pavasarī un vasarā, lai netiktu apdraudēti dzīvnieku mazuļi.
- Atrodoties ar supiem ūdenstilpnēs, jāievēro, ka tuvumā ligzdo putni, kurus trokšņošana var aizbaidīt.
- Ziemas periods, kas ilgst līdz martam, ir visdrošākais laiks, lai, neiztraucējot dzīvnieku mazuļus, dotos pārgājienos ārpus dabas takām.
- Ziemā, kad kokiem nav lapu, iespējams pamanīt lietas, kas vasarās apslēptas.
- Tomēr ziemā ir īpaši jāatturas no līšanas smilšakmens alās, lai neiztraucētu tur ziemojošos sikspārņus.
- "Daru labu dabai" ir dabas talku kustība, kas dod iespēju kā brīvprātīgajam darīt labus darbus dabai. Pieteikties talkošanai var mājaslapā darudabai.lv
Rinalda un Anijas pieredze
Rinalds un Anija pārgājienos sāka doties Covid-19 pandēmijas laikā. Iesākumā tika noieti 5–10 kilometri, bet vēlāk jau maršruti tapa garāki – 15, 20 un 30 kilometri. Jāsāk ir ar mazumiņu, un tad ar katru reizi kļūst arvien vieglāk, viņi atzina. Pirms katra pārgājiena tiek sazīmēta karte ar maršrutu, un tad kopā ar draugiem Rinalds un Anija dodas staigāt pa mežiem, dabas takām, apskates objektiem dažādās Latvijas vietās.
"Katrs pārgājiens ir piedzīvojums. Ir bijuši daudz draugu, paziņas, kuriem uznāk lūzuma punkts kādā noteiktā kilometrā ar sāpošām kājām. Un tad mēs mēģinām morāli atbalstīt, lai tiek uz priekšu. Bet nav bijis tāds, kurš nenoiet līdz galam," viņi stāstīja.
Kādreiz pa ceļam gadās saskatīt dzīvnieku pēdas vai pat dzīvniekus ieraudzīt pa gabalu.
"Kad ej pārgājienos, saproti, ka esi kopā kaut kādā ziņā ar dabu un tu ieej viņu mājās – līdz ar to tu cieni viņu teritoriju, un viņi ciena tevi. Nekad nav bijušas bīstamas situācijas," atklāja Rinalds un Anija.
Ko dabā nedrīkst darīt?
Tiem, kuri ar jauno, 2024. gadu nolēmuši beidzot sākt kustēties un doties pārgājienos dabā, jāatceras, ka ir jāievēro vairāki principi, lai dabai nenodarītu pāri.
"Pamatprincips – ko atnesu, to aiznesu. Respektīvi, ja esat paņēmuši kaut ko līdz uzkost vai uzdzert, tad nevajadzētu visu taru, ko esat paņēmuši, atstāt mežā. Tas būtu tāds atkritumu savākšanas princips," norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāvis Artūrs Jansons.
Pat tur, kur ir ierīkotas pastaigu takas un laipas, jārēķinās, ka atkritumu konteineru nebūs. Tas tādēļ, lai atkritumi nebūtu pieejami zvēriem.
"Tāpēc tā vietā, lai ieguldītu milzu līdzekļus šāda veida atkritumu apsaimniekošanā, mēs vienkārši aicinām sabiedrību pašiem piedalīties un mazliet rūpīgāk, vēl mājās esot, paplānot, ka tur nebūs miskastes. Tātad darām visu, lai pēc iespējas līdzi ir mazāk lietu, kas var potenciāli radīt atkritumus," sacīja Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja Agnese Balandiņa.
Pārgājienā, protams, svarīgs būs pareizs apģērbs un apavi. Tāpat eksperti norāda, ka dabā nevajadzētu skaļi klaigāt. Bet, ja uz mežu dodamies kopā ar savu četrkājaino draugu, vēlams, lai viņš būtu pavadā; īpaši, pavasarī un vasarā, kad mežā ir zvēru mazuļi.
"Vai vismaz suns ir acu kontakta attālumā, lai saprastu, ko jūsu suns mēģina izcelt no kāda krūma vai koka apakšas. Vislabākais tomēr būtu pavadā, lai netraucētu mazuļiem augt un attīstīties," skaidroja Jansons.
Katrs saimnieks pats zina, cik viņa mīlulis ir audzināts, kā tas reaģēs uz citiem dzīvniekiem un vai klausīs saimnieku. Taču, ja suns nav apmeklējis kinologu vai suņa skolu, noteikti labāk pavadā.
Vēl kādam patīk atpūsties pie dabas ar supiem. DAP pārstāvis brīdināja, ka vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem: "Jebkurā ūdenstilpē, kur jūs braucat, niedrēs vai kaut kur turpat tuvumā ligzdo putni. Katra jūsu kustība, trokšņošana viņus izbaida."
Ko interesantu dabā var ieraudzīt ziemā?
Arī ziemā apkārt valda dzīvība. Zīlītes un dzeņi nekur prom nav aizlidojuši. Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja uzsvēra, ka, dodoties dabā, vienmēr būs iespēja redzēt kādu radībiņu atstātās pēdas.
"Var iet un lasīt mežu kā tādu atvērtu grāmatu," sacīja Balandiņa.
Piemēram, ejot pa Slokas ezera taku, var redzēt bebru apgrauztus kokus un stirnu pēdas. Savukārt sausoksnī, kas ir mirusi koksne, iespējams novērot Latvijas lielākā dzeņa – melnās dzilnas izkaltos dobumus.
"Tieši sausokņus un cita veida mirušo koksni dzeņi ļoti labprāt izmanto, jo koksne ir mīkstāka. Viņam ir vieglāk izkalt dobumus, un arī pārējiem putniem no mirušās koksnes ir vieglāk dobumu pielāgot saviem izmēriem un vajadzībām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mirusī koksne mežā ir tik ļoti vajadzīga," skaidroja Balandiņa.
Ziema ir brīdis, kad daba piedāvā īpašu bonusu – mežā varam ieskatīties vistālāk, jo nav lapu, un pamanīt lietas, kas vasarā ir apslēptas. Šis, starp citu, ir labs brīdis, lai jūs pie savām lauku mājām pameklētu aizsargājamu putnu ligzdas. Kas zina, varbūt tieši tādā veidā izdosies paglābt tuvējo mežu no izciršanas.
Vēl jāpiemin, ka ziemas periods, kas dabā ilgs aptuveni līdz martam un kad dzīvniekiem nav vairošanās sezonas, ir visdrošākais laiks, lai dotos pārgājienos ārpus dabas takām.
"Principā ziemā iespēja, ka kaut ko iztraucēsim, ir ļoti, ļoti neliela. Taču ir jāpatur prātā, ka tieši ziemā ir jāatturas no līšanas smilšakmens alās, kas ir īpaši raksturīgas Gaujas Nacionālajam parkam, jo tur ziemo sikspārņi. Pietiek cilvēkam tur ieiet, un alas temperatūra mainās, un sikspārni var uzmodināt. Mūsu sikspārņi pārtiek no kukaiņiem, ziemā kukaiņu nav, sikspārnis var aiziet bojā," skaidroja Balandiņa.
Savukārt pavasarī un vasarā labāk tomēr būtu staigāt pa taciņām un laipiņām, jo pavasarī dabā visapkārt ir bērnistaba.
Tur, kur ir izveidotas takas, apkārtējie iemītnieki jau ir pieraduši pie cilvēka klātbūtnes.
"Viņi zina, ka cilvēku pārvietošanās pārsvarā notiek pa noteiktu maršrutu, un viņi jau ir savu dzīvi pielāgojuši cilvēku plūsmai. Vistrakākais, kas var notikt, ka viņus pārsteidz nesagatavotus ārpus takām. Tas ir pēkšņs traucējums, un ir dažas sugas, kas ir īpaši jutīgas pret tādiem," atklāja Balandiņa.
Kā palīdzēt dabai?
Dodoties dabā, varam ne tikai kustēties, sportot un baudīt mieru, bet arī tai palīdzēt.
"Individuāli, ja jūs ejat dabā vienatnē vai ar ģimenēm, jūs varat savākt aiz kāda, kas kaut kur atkritumus atstājis. Otrs, ja jūs tiešām vēlaties izdarīt kaut ko labu dabai, tad ir tāda iniciatīva, kas saucas "Daru labu dabai", kas ir dabas talku kustība Latvijā un piedāvā iespēju lielākam vai mazākam cilvēku pulkam – vai tas būtu darba kolektīvs, vai tā būtu ģimene vai ģimenes kopā – veikt dažāda veida biotopu atjaunošanas un uzturēšanas pasākumus, sākot no siena talkām vasarā līdz upju straujteču posmu atbrīvošanai ziemā, nocirsto krūmu savākšanai un dedzināšanai," informēja Jansons.
Atliek vien pieteikties mājaslapā darudabai.lv, kur atrast sev tuvāko talkošanas vietu.
"Vides fakti" jaunajā gadā novēl vairāk kustēties, lai telefoni un viedpulksteņi skaita soļus un pašiem prieks par noietajiem kilometriem. Lēnas pastaigas dabā ir veselīgs un nebeidzami daudzveidīgs ceļojums, kurā katrā gadalaikā un pat laikapstākļos varēs redzēt kaut ko pavisam citu.
