Zane Valeniece: Latvija te un tagad

Projekts “Latvijas kods. Latvija šodien” jau tiek organizēts ceturto gadu. Tāpat kā līdz šim, arī šogad projekta mērķis ir radīt kinematogrāfiskus darbus, kas caur autoru vēstījumu veidotu dziļāku izpratni par to, kas šobrīd notiek Latvijas sabiedrībā. Kādu Latvijas kodu šogad piedāvā režisori?

Šogad, kā saka projekta konsultante Rita Ruduša, “katrs no režisoriem atradis pārsteidzošu skatu punktu – “Latviju var izstāstīt caur valodu (“Runātāji”, rež. Dainis Kļava), personisko vēsturi (“Vectēva tēvs”, rež.Kārlis Lesiņš), brīvības salu nebrīvē (“Bez viņiem”, rež.Dāvis Kaņepe), ikdienas estētiku (“Lai smuki!”, rež.Lāsma Ābele) un publisku vientulību (“Deniss”, rež.Armands Začs).”  Filmas stāsta par Latviju šodien, te un tagad.

Kodēt Latviju nozīmē skatīties un izprast, kas šobrīd ir jau noticis, kas šobrīd notiek, un kas šobrīd vēl tikai notiks. Tā nav tā pati Latvija, kas bija iepriekšējā gadā, un tā nebūs tā pati Latvija, kas būs nākamajā gadā.

Pirmizrāde!

Otrdien, 8.novembrī, kinoteātrī „Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos dokumentālo īsfilmu cikla „Latvijas kods. Latvija šodien” šā gada filmas. LTV ēterā filmas sāks izrādīt no trešdienas 9.novembra.

Atrastie kodi te un tagad

Rosināt filmu veidotājus meklēt un saskatīt to unikālo un aktuālo Latvijā šodien - jāpiekrīt, tas ir sarežģīts uzdevums, kas jebkuram režisoram ir un būs liels izaicinājums. Savukārt Latvijas Televīzijas (LTV) izaicinājums ir atlasīt projektus un būtiski ir ne tikai izvēlēties individuāli oriģinālus projektus, bet ņemt vērā, kā izskatās atlasītie projekti kopā, kas rezultātā realizējas vizuālu liecību kopumā – Latvijas portretējumā. Tas ir gluži kā veidot mozaīku, atrast tos pareizos kauliņus, kas kopā veido vienu. Kopainas salikšanas process gan filmu veidotājiem, gan LTV nebūt nav tik vienkāršs.

Šogad tika izvēlēti pieci projekti, kuriem ir izdevies atrast to meklēto, oriģinālo skatījumu uz šodienas Latviju. Kopā tika iesniegti 33 projekti, un, manuprāt, trūkst mūsdienīgu, laikmetīgu ideju par aktuālām problēmām. Vai arī – ir ideja, bet nav skaidrs, kāds varētu izskatīties vizuālais risinājums. Gan saturiskais, gan mākslinieciskais faktors ir vienlīdz svarīgs. Kā saka LTV Filmu iepirkšanas nodaļas vadītāja Šarlote Līduma (kas ir arī viena no žūrijas pārstāvēm Latvijas koda projektu izvērtēšanā): “No iepriekšējo gadu projekta vērtēšanas pieredzes gribētu uzsvērt, ka nav tādas tematiskās veiksmes formulas, pateicoties kurai projekts tiks virzītas tālāk tikai tādēļ, ka tēma ir sabiedrībai aktuāla. Ir jābūt tomēr redzējumam, kā to iznest. Tas, kas pārliecina projekta vērtētājus, viennozīmīgi ir labi pārdomāts, izstrādāts pieteikums ar skaidru vēstījumu un izpratni, kā to sasniegt. Un šāds projekts noteikti iemantos cieņu arī skatītāju acīs.”

Projektu realizēšanas laiks, kas tiek dots no pavasara līdz rudenim, uzliek disciplinētu rāmi, kā mērķis ir izveidot 26 minūšu filmu. Svarīgi, ka

pie projektiem piesaistīti divi ārzemju konsultanti, ar kuriem izveidojusies veiksmīga sadarbība arī iepriekšējos „Latvijas kods” projekta ietvaros.

Viens no tiem ir Mikaels Opstrups, kurš ir pieredzējis dokumentālā kino eksperts. Mikaels pārstāv EDN - Eiropā un pasaulē plaši pazīstamo dokumentālistu profesionālo organizāciju ''European Documentary Network''. Otrs konsultants ir Iikka Vehkalahti, kurš strādājis par dokumentālo filmu redaktoru Somijas sabiedriskās televīzijas 2. kanālā (YLE TV2) no 1998. – 2014. gadam. Ikka ir valdes loceklis starptautiskajās organizācijās ''Steps International'', ''Steps India'', kā arī IDFA – starptautiskajā Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā. Savukārt no Latvijas kā konsultante projektam ir piesaistīta Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša. Konsultanti piedalās "Latvijas koda" projektu scenārija un montāžas izveides procesā, tiekoties ar projektiem individuāli divas reizes klātienē Rīgā, kā rezultātā projekts “Latvijas kods” veiksmīgi sevi ir pierādījis kā profesionālu un atpazīstamu zīmolu Latvijas dokumentālā kino jomā.

Valoda te un tagad

Kādi ir Latvijas kodi šogad? Kā tos atkodēt un nolasīt? Mēs tik dažādi operējam ar vārdu “kods” dažādos kontekstos, ka brīžiem kodu atkodēšana ir prātam automātiski pieņemts process. Viens no kodiem, ko var pamanīt visās filmās, ir valoda, ar kuras palīdzību tiek izstāstīti stāsti par cilvēkiem, kuru individualitāte palīdz atsegt šim laikmetam raksturīgas tendences dažādās dzīves jomās. Valodas kods ir sistēma, kura atkodēšanas process ir lasīšana, klausīšanās un vērojums.

Valoda kā spēcīgs mūsu identitātes kods, kas izstaro valodas krāšņumu, tāds tas ir filmā “Runātāji”, kas kodē latviešu valodas trīs dialektus. Vai kāds spēj aptvert, ka latviešiem ir ap pieci simti izlokšņu?

Filmā “Bez viņiem” valoda ir kā dvēseles patvērums. CAIN puiši parāda, ka hiphops ir veids, kā viņi var runāt par smagām tēmām sev un citiem daudz saprotamākā veidā. Valoda kā izaicinājums, tāda tā ir filmā “Deniss”, kas stāsta par krievvalodīgu jaunieti, kurš ikdienā strādā ātrās ēdināšanas restorānā un mitinās drūmā vienistabas dzīvoklī, taču reizi nedēļā viņš pārtop par ''stand up'' komiķi, kura joku pamatā ir viņa paša “neinteresantā” biogrāfija. Savukārt filma “Lai smuki” pievēršas vizuālās valodas kodiem. Valoda kā izteiksmes līdzeklis, kā krāsu palete. Filmā “Vectēva tēvs” uz valodu varam skatīties kā uz vēstures laikmeta iezīmi, kur satiekas divas paaudzes, kas satuvinās - filmas režisors Kārlis Lesiņš kopā ar vectēvu Andri. Abi dodas ceļā uz Krievijas Tālajiem Ziemeļiem, lai vectēvs atrastu sava izsūtītā tēva kapa vietu. 

Vizualizācija te un tagad

Tikpat cik dažāda ir mūsdienu Latvija, tikpat vizuāli dažādi ir izstāstīti šodienas stāsti, kas līdz šim “Latvijas kodā” tik vizuāli dažādi ir pirmo reizi, jo arī dokumentālajā kino var eksperimentēt ar formu. Filma “Vectēva tēvs” veidota round trip stilistikā, skatītājos radot klātbūtnes efektu filmas ceļojuma laikā. Filmā “Runātāji” notiek attēla un skaņas atdalīšana un savienošana vienlaicīgi, kas rada nepierastas sajūtas, kā skatoties uz kustīgām fotogrāfijām ar aizkadra tekstu, kas prasa lielu uzmanību. Tāpat melnbaltā stilistikā veidotā filma “Bez viņiem”, rada vizuāli niansētu skatījumu uz galvenajiem varoņiem. Filma “Lai smuki” ir veidota ar paralēlās montāžas paņēmienu, kas tādējādi attīsta filmā vairākus stāstus vienlaicīgi, turklāt filmā “Deniss” dinamiska un palēlinājuma (slow montion) montāžas nepārtrauktā saspēle notiek visas filmas garumā. Šīs ir tikai dažas no iezīmēm, kas vizuāli demonstrē dokumentālā kino plašās iespējas te un tagad.

Arī nākamgad plānojam turpināt konkursu, tāpēc aicinu sekot līdzi informācijai un jau laicīgi domāt par projektu pieteikumiem.

Tāda ir Latvija te un tagad 2016.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti