Zane Peneze: Nekas nav nejauši

Kādēļ ir tas un kāpēc nav tā? Jautājumi birst. Kāpēc nepastāstījāt par katra novada brunču rakstiem un kāpēc man jāskatās uz dizaineru darbu, kam nav nekāda sakara ar tautastērpu?

Mieru, tikai mieru. Nevienā “Uzvelc tautastērpu” sērijā nav nejaušu lietu, jo mēs gribam aicināt padomāt arī par to, ko nevar atrast bibliotēkas grāmatu plauktā. Galu galā, ne 26, ne 52 TV formāta minūtēs mēs nevaram parādīt ne visus brunču rakstus (to ir tūkstošiem!), ne visus vainagu veidus (simtiem), nedz arī piegrieztņu pamācības. Un tas arī nav vajadzīgs. Katram medijam ir citi pienākumi un iespējas, un izšuvumu smalkumus un rakstu dažādību vislabāk varēs saprast vienatnē pētot grāmatas, piegrieztnes un muzeju krājumus.

“Uzvelc tautastērpu” gaitā mēs gribam, pirmkārt, iepazīstināt ar cilvēkiem, kas tautastērpu darina ar vislielāko kaisli un aizrautību. Daina Rīgā, kuras enerģija dzen uz priekšu darbu uzņēmumā, kur šuj kolektīvu tērpus, baltinaviete Iveta, kas rūpīgi pēta, kas glabājas latgaliešu mājās un atdarina tērpus tā, lai tas ir līdz diedziņam precīzs kā toreiz, cēsniece Dagnija, kas katru brunču auduma gabalu noglāsta ar mīļumu, par to stāstot, Inita un Vitauts Siguldā, kurus nevar nepamanīt - ar saktas tetovējumu un Bārtas brunču un ādas jakas savienojumu, Māra Alūksnē, kura ar inženieres skatu iemanījusies darināt zīļu vainagus un tagad šīs zināšanas nodod ne tikai savai meitai, bet arī citām jaunajām alūksnietēm.

Otrkārt, gribam norādīt uz sakarībām, kas uzreiz nav redzamas, bet ir savelkamas ar smalkiem diedziņiem lielākā kontekstā. Tā kā mēs pirmajā raidījuma sezonā esam akcentējuši etnogrāfisko tērpu, tad te nekādi neizbēgt no citu tautu ietekmēm, savukārt mūsdienās mēs paši nesam ārpus robežām to, ko citur pasaulē sauc par latvisku.

Piemērs nr. 1.

“Kāpēc rādāt MAREUNROL's tērpus, ja viņi saka, ka tiem nav saistība ar tautastērpu?”

Ja “Uzvelc tautastērpu” pirmajā sērijā parādījām, kas muzejā glabājas no 19. un 18. gadsimta, tad ne mazāk būtiski ir parādīt, kas tur nokļūst šodien - un MAREUNROL's tērpi jau tagad apskatāmi muzejā (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā). MAREUNROL's nes latviešu dizainu pasaulē, to vedot uz Parīzes modes šoviem. Kādreiz, pagājušā gadsimta sākumā mākslinieks un, kā tagad viņu sauktu, dizainers Ansis Cīrulis regulāri brauca uz Parīzi, lai saprastu, kas ir pasaules elpa. Arī tagad mākslinieki no visas pasaules turp dodas un šajā pasaules garšā saņem gabaliņu Latvijas ar MAREUNROL's darbiem.

Piemērs nr. 2.

“Kā jūs varat taisīt tautastērpu raidījumu, ja Dīvs pats nezina ko grib?”

Jautājums domāts par sēriju, kurā Dīvs meklē savu īsto Ziemeļlatgales mēteli, bet nevar atrast tā ziemas variantu, jo tas nav saglabājies. Tā ir dzīve - savu tautastērpu nevar atrast dažās nedēļās un to nevar darināt bez kļūdu pieļaušanas un labošanas, bez maldīšanās. Aizkadrā šis apjukums ir vēl pamatīgāks, ar radošās komandas strīdiem un daudziem zvaniem tautastērpa pētniekiem. Jautājums arvien nav atbildēts, iespējams, pēc atbildes būs jābrauc uz Igauniju.

“Uzvelc tautastērpu” veidošanas laikā mēs esam sapratuši vienu lietu - arī tautastērpu zinātājiem - gan ar akadēmisko, gan ar meistara stāžu - katram ir sava patiesība un “pareizās” atbildes te nav un nebūs. Būs detektīvstāsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt