Uģis Lībietis: «Zapad 2017» - «nekas taču nenotika», bet kas varētu notikt tālāk?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Trešdien, 20.septembrī, Baltkrievijā un Krievijā noslēdzās abu valstu rīkotās stratēģiskās militārās mācības “Zapad 2017”. Šīs mācības savu apmēru un arī sākotnēji izvirzīto mērķu dēļ ir izsaukušas plašu starptautisko rezonansi, pastāvot gan bažām par iespējamā uzbrukuma Baltijas valstīm un Polijai izmēģināšanu, gan bažām par to, ka Krievija varētu atstāt daļu savu spēku Baltkrievijā. Taču šīs mācības ir izcēlušās arī ar nepieredzēti lielu atvērtību no Baltkrievijas puses, uzaicinot gan lielu skaitu starptautisko novērotāju, gan žurnālistu.

Ja jūs man prasīsiet, kādas bija šīs militārās mācības “Zapad 2017”, tad noteikti ne ar ko oriģinālu neizcelšos. Redzēju es no mācībām ļoti maz un man kā ne-militāristam noteikti ir grūti spriest par to, cik viss noticis profesionāli vai pareizi un cik augstas klases tehnoloģijas ir izmantotas. Ja novērotāji saka – bija profesionāli, tad tā droši vien arī ir. Ja tiks apgalvots, ka krievu un baltkrievu spēki ir izmantojuši augstākās un modernākās tehnoloģijas, tad acīmredzot pašiem militāristiem arī nāksies spriest, kā šo informāciju apstrādāt un ko ar to darīt tālāk.

Bet kas tad varētu notikt tālāk? Šeit jāskatās uz vairākām pusēm – gan uz austrumiem, gan uz rietumiem. Austrumos šajā gadījumā arī jāskatās divos virzienos – gan uz Baltkrieviju, gan uz Krieviju. Baltkrievijas gadījumā viss ir salīdzinoši vienkārši – prezidents Lukašenko, visticamāk, jau pavisam drīz nāks klajā ar slavas dziesmām baltkrievu armijai un tās vadības spējām un varēšanai, kas lieliski pierādītas nebijuša izmēra mācībās. Noteikti tiks norādīts, ka baltkrievi ir līdzvērtīgi cīnītāji krievu militārajai mašinērijai. Turklāt, un visai pamatoti, tiks uzsvērts, cik pretimnākoši un atvērti Rietumu kaimiņiem un daudzajām ne visai draudzīgajām ārvalstu organizācijām ir bijuši Rietumos par “pēdējo Eiropas diktatūru” dēvētās Baltkrievijas pārstāvji.

Ja skatāmies uz Krieviju, tad, manuprāt, arī Maskavas reakcija jau tagad ir skaidra. Suņi, tas ir - NATO, rej, bet karavāna iet tālāk.

Visticamāk, Krievijas līderi jau pavisam drīz ar smaidu uz lūpām apgalvos: jūs te fantazējat par kaut kādiem simtiem tūkstošiem manevru dalībnieku. Jūsu novērotāji te bija? Bija! Simtus tūkstošu redzēja? Neredzēja. Sak’, internetā visādas ziņas salasījāties par apšaudēm, cietušiem žurnālistiem vai milzīgiem, mācībām neatbilstošiem iepirkumiem vai pārlieku lielu bruņutehnikas skaitu? Tā visa ir propaganda ar mērķi Krieviju diskreditēt! Jo viss, ko dara Krievija, tagad ir slikts. Līdzīgi kā toreiz, kad mūsu vienīgais aviācijas bāzes kuģis ''Admirālis Kuzņecovs'' devās palīgā Sīrijai. Dūmot jau gan dūmoja, Rietumu kvekšķi kvekšķēja, bet mēs, redz, – pat no tādiem kuģiem varam veikt uzlidojumus. Un, ticiet mums, mēs varam vēl vairāk, un mums ir vēl vairāk, ko rādīt!

Bet patiesībā šie mani iepriekšējie minējumi vairāk ir saistīti tieši ar militāro pusi, jo tur, kā gribētos prognozēt, rietumvalstu novērotājiem tiešām nekādu milzīgu iebildumu nebūs. Un tieši šo faktoru gan baltkrievu, gan īpaši Krievijas puse arī turpinās uzsvērt – pēc papīriem mums viss bija un ir kārtībā! Punkts!

Taču uz mācībām “Zapad” nenoliedzami ir jāskatās arī no vairākām citām pusēm. Pirmkārt, jau no ģeopolitiskā skatpunkta. Pieļauju, ka aizsāktā ieroču žvadzināšana no Krievijas un NATO valstu puses joprojām turpināsies. Tāpat kā turpināsies abu pušu apgalvojumi par to, ka tā nav ieroču žvadzināšana, bet gan savu militāro spēju vairošana mainīgajos globālās drošības apstākļos, uz ko katrai no pusēm ir tiesības un kas, pilnīgi saprotami, nepatīk otrai pusei.

Zinot un saprotot rietumvalstu, tostarp arī Latvijas domāšanas veidu, gribētos cerēt, ka mūsu Aizsardzības ministrija, kā arī kolēģi citās NATO valstīs, pienācīgi izskaidros sabiedrībai, kas tieši ir noticis no viņu skatupunkta un vai ir pamats jebkādām bažām.

Pretējā gadījumā solītā atklātība un mācību caurskatāmība, īpaši no Baltkrievijas puses, būs izrādījusies veltīga un iedzīvotāju vidū joprojām valdīs satraukums.

Protams, patiesos šo mācību mērķus mēs droši vien tā arī neuzzināsim, tāpēc joprojām saglabāsies politiskais saspīlējums. Un, manuprāt, šādu saspīlējumu jau sāk izjust Lietuva, kuras prezidente Daļa Grībauskaite šonedēļ ANO Ģenerālajā asamblejā skaidri pauda savu viedokli par "Zapad" mācībām – tā ir bijusi iebrukuma Baltijas valstīs izmēģināšana. Atceroties, pie kā savulaik ir noveduši šādi skaļi Krievijas kaimiņvalstu līderu izteikumi, gan jau ka atkal varētu ciest siers, sviests vai gaļa.

Varbūt nedaudz malā palicis vai mazāk apspriests bija incidents tieši Lietuvas gaisa telpā, kad krievu lidmašīnas uz laiku pārkāpa Lietuvas gaisa telpu. It kā kļūdas pēc. Bet it kā iepriekš par to brīdinot. Kā norāda atsevišķi komentētāji, patiesībā taču notika NATO valsts gaisa telpas pārkāpšana. Un… nekāda sabiedroto spēku pretdarbība faktiski nesekoja. Vien politisks protests.

Līdzīgs incidents pirms kāda laika notika Turcijā, un tas beidzās ar krievu iznīcinātāja notriekšanu. Pamatots ir jautājums par to, vai šādas Krievijas provokācijas turpināsies? Un kāda būs turpmākā NATO spēku pretreakcija? Akceptēšana, protestēšana vai reāla militāra darbība? Arī šie jautājumi, manuprāt, ir apspriešanas un arī skaidrošanas vērti. Pretējā gadījumā mūsu austrumu kaimiņvalsts var ieslīgt pašapmierinātībā un izbaudīt nesodāmības sajūtu.

Un šī nesodāmības sajūta var izpausties ne jau pret Baltijas valstīm vai Poliju, bet gan Ukrainu. Tā vien liekas, ka no šīm mācībām vislielākā zaudētāja var izrādīties tieši Ukraina.

Tās līderi zvanīja trauksmes zvanus par iespējamo krievu spēku palikšanu Baltkrievijā ar mērķi izvērst potenciālu uzbrukumu pret Ukrainu arī no ziemeļiem.

To, vai visi Baltkrievijā ievestie Krievijas spēki tiks izvesti no valsts, mēs vēl redzēsim. Taču Ukrainas trauksmes celšana nav īsti attaisnojusies. Un tas agri vai vēlu var novest arī pie Krievijai lojālu spēku aktivizēšanās Ukrainas austrumu daļā. Jo galu galā, arī šeit starptautiskā sabiedrība īpaši neko ietekmēt nevar. Jo Krievijas spēku taču tur nav! Vai ne? Nu un kas, ka Ukrainas vadība un starptautiskā sabiedrība to apgalvo? Arī par “Zapad” daudzi kliedza un bļāva, bet nekas taču nenotika un nekas netika pierādīts! Un viss bija kārtībā, vai ne?

Protams, mācības “Zapad” tik drīz netiks aizmirstas, vismaz akadēmiskajās aprindās, kurām noteikti būs gana daudz vielas pārdomām, gan par mācību militāro, gan ģeopolitisko, gan politisko, gan informatīvo pusi. Nu, vismaz līdz laikam, kad mēs sāksim gatavoties jau nākamajām mācībām “Zapad”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti