Rūdolfs Budze: Pieci.lv un jaunā padome

11. maijā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) telpās izskanēja šāds apgalvojums: "Latviešu mūzikas stacijas mums nav nevienas!" Autors - jaunievēlētās padomes loceklis Patriks Grīva. Tikai pēc LTV žurnālistes jautājuma, vai LR2 jau nav latviešu mūzikas raidstacija, Grīvas kungs steidza precizēt savu izteikumu, ka neesot nevienas latviešu mūzikas radio stacijas jauniešiem. Un šādi aizsākās jauns posms padomes un Pieci.lv attiecībās.

Kopš 2015. gada 8. novembra esmu Pieci.lv mūzikas redaktors. Un nākamajās rindās lieku reizi iepazīstināšu ar ievērības cienīgiem jauno NEPLP locekļu Patrika Grīvas un Ivara Āboliņa publiskajiem izteikumiem, kā arī mēģināšu sniegt objektīvus komentārus tiem.

Ivars Āboliņš: "[..]Šobrīd ir izšķiroši stiprināt latviešu valodu un Latvijas kultūru. [..] Valsts atrodas hibrīdkara apstākļos, un mums ir jādara viss, lai šī kultūra tiktu stiprināta. [..]Jāmaina sabiedriskais pasūtījums, un (Pieci.lv) jānodefinē kā latviešu mūzikas kanāls. Tādējādi mēs saglabāsim, aizsargāsim un stiprināsim latviešu valodu, kultūras vērtības, turklāt mēs radīsim spēcīgu un ļoti labu Latvijas mūzikas kanālu”.

Pilnībā piekrītu Āboliņa kunga idejai par valodas un kultūras stiprināšanu. Tikai rodas jautājums, kādēļ tam izmantot tikai Pieci.lv?

Piedāvāju skatīties plašāk. Pirmkārt, elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraugus aicinu cīnīties ar Kremļa propagandu Latvijas raidviļņos, lai to maksimāli izskaustu. Šajā kontekstā der atgādināt, ka frekvences pieder Latvijas valstij. Otrkārt, ja par virsuzdevumu pieņemam latviešu valodas stiprināšanu,

aicinu ieviest kvotas mūzikai latviešu valodā visām stacijām.

Grīva bieži piemin sevis kūrēto "Latviešu radio", kas raidīja no 2009. līdz 2012. gadam, un tieši šo radio min kā nākotnes modeli Pieci.lv. Šī radio stacija sasniedza pēc TNS datiem savus augstākos reitingus 2011. gada pavasarī - 112 000 "reach". Bet, ja papētām smalkāk, tad aina ir visai interesanta. Vecuma grupā no 12 līdz 17 gadiem "Latviešu radio" klausījās vidēji 6750 jauniešu. Šī radio pastāvēšanas laikā auditorijas lielums vecuma grupā "12-24" ne reizi nebija lielāks kā vecuma grupā "25-34". Ja salīdzina vecuma grupas "45-54" un "12-17", tad pat šajā rādītājā vecākā klausītāju grupa vienmēr bijusi lielāka šai radio stacijai.

Secinājums - tā nebija radiostacija jauniešiem. Kā arī nevar neņemt vērā, ka "Latviešu radio" apraide ar 12 frekvencēm pa visu Latviju bija objektīvi spēcīgāka nekā Pieci.lv, kam ir uz pusi mazāk. Tāpat

Pieci.lv ir bijušas ļoti maza mēroga reklāmas kampaņas, kamēr "Latviešu radio" bija spēcīgā "EHR grupas" "aizmugure". Tas tikai nozīmē, ka auditoriju esam piesaistījusi paši saviem spēkiem un kļuvuši par nopietnu spēku digitālo zīmolu vidē, pateicoties mūsu lieliskajai komandai.

Ivars Āboliņš arī izteicies šādi: "Ar šo pāreju uz mūziku latviešu valodā mēs arī stiprināsim kultūras mantojuma saglabāšanu, jo viens no maniem redzējumiem, kas ir noteikti jāparedz sabiedriskajā pasūtījumā, ka Latvijas Radio 5 ir jāatskaņo un jāsaglabā arī nišas produkti - kantrī, alternatīvā mūzika, blūzs, džezs, kurš šobrīd neparādās nekur un netiek saglabāts nekur.” Ir muļķīgi kantrī mūziku Latvijā saukt par nišas produktu, un Pieci.lv jau atskaņo alternatīvo mūziku.

Pat runājot par džezu - Pieci.lv rotācijā ir bijuši Daumanta Kalniņa, Rūtas Dūdumas, Agneses Rakovskas / Raimonda Paula un citu "populārā džeza" pārstāvju izpildījumi, kaut vai piemēram. Pieci.lv vairākkārt sadarbojies ar jauno talantu konkursu "Riga Jazz Stage" veidojot par to rubrikas un pat īpaši konkursam veltītu "pop-up" interneta kanālu savā platformā. Kas vēl ir bijis? Dažādu jaunajai mūzikai veltīto rubriku ietvaros Pieci.lv ir devis ekspozīciju vairāk nekā 80 vietējiem izpildītājiem.

Latviešu mākslinieku skaits, kuru dziesma kaut reizi ir izskanējusi Pieci.lv ēterā, ir 462. Kanālam "Pieci latvieši" šis skaitlis ir 545.

Sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades biroju tika veidots projekts "Pilnīgs simts", kas kļuva par rubriku ēterā un "pop-up" interneta kanālu, kam saturu izvēlējās mūzikas redakcija kopā ar klausītājiem. Kopš šī gada 31. marta mums ir jauna rubrika "Tramplīns", kurā piecas reizes dienā stāstām par kādu jauno Latvijas izpildītāju un atskaņojam viņa jaunāko veikumu, kam, protams, līdzi nāk atbalsts Pieci.lv mājaslapā un sociālajos tīklos.

Jāatzīmē, ka abi šī raksta galvenie varoņi izmanto terminus "Latvijā radītā mūzika" un "mūzika latviešu valodā" ļoti nekonsekventi. Pie tam vēl atļaujas apvainot savu ideju kritiķus par "fake news" izplatīšanu. Runājot par iepriekšminētjiem skaitļiem - vai ar šo resursu var raidīt tikai "latviešu mūziku" (lai arī ko tas nozīmētu šajā kontekstā)? Protams. Jautājums, kas jāuzdod - vai tas ir tiešām nepieciešams sabiedrības daļai, kas ir mūsu mērķauditorija? Diez vai.

Vēl viens Āboliņa kunga citāts: "Latvijas Radio 5 ir jābūt latviešu mūzikas kanālam, jo par valsts naudu nav jāfinansē UK TOP 40”. Vai Pieci.lv atskaņo tikai "UK TOP 40"? Uz raksta tapšanas brīdi 28 dziesmas no Lielbritānijas singlu hitparādes ir arī Pieci.lv rotācijā.

Negribu atklāt "komercnoslēpumu" par mūsu mūzikas programmēšanu, tik vien iezīmēšu, ka 28 dziesmas veido  visai niecīgu daļu no kopējās šī brīža rotācijas. Pieci.lv mūzikas formāts sastāv no "Top 40", "specialist" un lokāli radītā materiāla.

Šobrīd jau tā mēs atskaņojam 35% mūzikas latviešu valodā, pārējiem pašmāju māksliniekiem, kas dzied svešvalodās, atlicinot aptuveni 15% rotācijas. Pieci.lv mūzikas redakcija pilda "filtra" funkcijas, jo vai tad tāda nav primārā sabiedriskā medija funkcija? Pēc labākās sirdsapziņas un profesionalitātes standartiem filtrēt saturu, lai ēterā nenonāk "fake news" un rotācijā zemas kvalitātes skaņdarbi. Šajā kontekstā man ir jautājums dažiem mūzikas industrijas pārstāvjiem, kuri kvēli aizstāv jauno NEPLP locekļu pozīciju. Pārstāvjus vārdos nesaukšu, jo oficiāli šis atbalsts nav pausts, bet jūs zināt, kas jūs esat. Klau, ko tieši jūs ar savu darbību un mākslinieciskajām izpausmēm spējat piedāvāt jauniešiem vai garā jauniem cilvēkiem, kuri klausās Kendrick Lamar, alt-J, Drake, Glass Animals, Bon Iver, Rae Sremmurd, Logic, Childish Gambino, Dillon Francis, utt.? Sarakstu ar līdzīgiem māksliniekiem, kurus bailēs par saviem reitingiem neiekļauj neviena vadošā komercstacija, es varētu turpināt ļoti ilgi.

Iespējams, abiem jaunajiem NEPLP locekļiem nav bijis pietiekoši daudz laika iedziļināties mūsu mūzikas izvēles filozofijā un papētīt līdzšinējās pūles nacionālo vērtību un jaunās pašmāju mūzikas stiprināšanā un attīstīšanā. Ja tiek izteiktas šādas frāzes, tad to grūti neuztvert kā pārmetumu par to, ka mēs par maz pievēršam uzmanību rakstā minētajām vērtībām.

Mēs esam sabiedriskais medijs un nedarbojamies pēc komercstacijas principiem, tādēļ par vienīgo mērauklu ņemt TNS reitingus kaut kā šķiet neadekvāti. Es būtu priecīgs, ja padome un politiķi vienkārši ļautu mums turpināt strādāt un neraustītu Pieci.lv katru reizi ap reitingu publicēšanas datumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti