Rudīte Spakovska: «Komēta» atmosfērā neizčākstēja

Svētdienas rītā, dodoties meklēt brokastis un nolikt teltis, pašiem nemanot, ar visiem sastaptajiem sveicināmies. Nevienu nepazīstam, bet pēc vairākām dienām kopā "Komētā" liekas, ka esam, ja ne draugi, tad vismaz ļoti labi kaimiņi.

Šī mazā aina man vislabāk raksturo aizvadītās nedēļas nogales festivālu "Komēta" Daugavgrīvas cietoksnī. Tur no ceturtdienas līdz pat svētdienai "Komēta" sevi pieteica kā interesants papildinājums vasaras festivālu sarakstā.

"Komētu" izceļ gan vieta – Daugavgrīvas cietoksnis, kas daudziem apmeklētajiem bija atklājums, gan mūziķu saraksts – lielākoties pasaules mūzika un grupas, kas daudziem lika pēc tam papildināt klausāmos "Spotify" dziesmu sarakstus, gan dažādās lekcijas un darbnīcas, kuru dēļ bija vērts kauties ar odiem, kas no saulainās dienas patvērumu meklēja ķieģeļvelvētajās kazemātu telpās. 

"Komētas" muzikālajā piedāvājumā katrs atrada kaut ko sev – vai tas bija "Grammy" nominētā Ganas mūziķa Rokija Davuni (Rocky Dawuni) regejs, kas pat rāmo latviešu publiku iekurināja uz dziedāšanu un dejošanu līdzi, vai pasaules mūzikas kvartets no Kijevas - "DakhaBrakha", kuru cepures iespaidīgumā pārspēja četrotnes radītā mūzika un līdz zosādai spēcīgās balsis, gan uzburot rītu pļavā ar putnu dziesmām, gan noslēdzot uzstāšanos ar lielāko kvarteta hitu "Baby". Tieši ukraiņu mūziķi, ko Latvijas publika jau iemīlējusi pasaules mūzikas festivālā "Porta", kļuva par festivāla muzikālo naglu un pulcēja visvairāk ļaužu Daugavgrīvas cietoksnī līdz pat pusčetriem no rīta. Nez vai paši mūziķi kādreiz bija spēlējuši koncertu, gaismai austot?

Pirmajā festivāla dienā programmā gan aktīvi piedalījās cita nagla, kas, iespiedusies elektrības vadā, pāris reižu atstāja bez elektrības visu festivālu, izņemot vienu no bāriem, kuru darbināja saules baterijas. Kā joko festivālā, nagla aiz laimes izkusa, bet "Yemen Blues" no Izraēlas turpināja koncertu akustiski tumsā un nezaudēja ne kripatu no muzikālā pievilkšanās spēka. 

Vilšanās noteikti bija atceltā Omāra Suleimana uzstāšanās. Mūziķis vienkārši netika lidmašīnā no Turcijas uz Rīgu, bet ''Komētas'' apmeklētāji palika, Sīrijas kāzu muzikantu nedzirdējuši. 

Bet pati lielākā zvaigzne “Komētā” noteikti bija pats Daugavgrīvas cietoksnis. Iestidzis piederības elles priekštelpā – Privatizācijas aģentūrā, lai gan privatizācijai netiks nodots, cietoksnis beidzot ir ieguvis cilvēkus, kam interesē un rūp cietokšņa attīstība, nevis iespējas izgriezt un pārdot metāla konstrukcijas no cietokšņa ēkām.

"Bolderājas grupas" un brīvprātīgo paveiktais, gatavojoties festivālam, ir iespaidīgs – izvākti būvgruži no daļas kazemātu, attīrīta no krūmiem un izpļauta krietna daļa no 22 hektāriem cietokšņa teritorijas, izveidotas taciņas, kas ļauj apskatīt Bolderāju un Daugavgrīvu no cietokšņa vaļņiem. Festivāla programmā neierakstītā daļa noteikti ir gan iespēja pētīt torpēdu remontēšanas telpas un zviedru laika kazemātus, gan lasīt sienā ieskrāpētos karavīru grafiti pat no 1898. gada, gan, aplūkojot pusspridzināto 17.gadsimta pulvertorni, iedomāties, kā tas bija, kad padomju laikā torni spridzināja – puse Bolderājas palika bez logiem, bet tornis - tiesa, bez jumta - stāv kā stāvējis. 

Jāizceļ arī svētdiena – tā teikt, atvērto durvju diena, kad visi varēja doties uz "Komētu" un izbaudīt tur notiekošo bez maksas. Tas gan nemazināja piedāvājuma interesantumu – bija gan lekcijas par kuģniecības vēsturi Rīgā, gan pašmāju grupu "Tautumeitas" un "Bezgalībieši" koncerti. “Mixmaster AG” projekts "Bezgalībieši" ar saviem senatnes iedvesmotajiem skaņdarbiem mūsdienu mērcē, piemēram, "Bebru regeju", būtu iederējušies arī festivāla lielās skatuves vakara programmā. 

Bezmaksas ieeja nozīmēja, ka svētdien festivālu piepildīja pilnīgi savādāka publika – ziņkārīgi vietējie, kas nāca skatīties, kas te viņiem vairākas dienas pamalē ducinājis un krāšņi gaismu zibsnījis, gan ģimenes, kas izmantoja iespēju bērniem parādīt Daugavgrīvas cietoksni, gan tie, kuriem nesanāca tikt uz festivāla pārējām dienām, bet tomēr gribējās paskatīties, kas tad tajā “Komētā” notiek, lai pēc tam varētu teikt - “Es biju tajā, pirmajā gadā!”

"Komēta" tika pieteikta kā nekomerciāls festivāls – un to varēja just. Protams, bizness ir bizness, un alu par velti neviens nedeva, bet nebija arī tā, ka par katru nošķaudīšanos – auto atstāšanu, telts vietu vai pat dušām (starp citu, pašu rokām sanaglotām virs pašu attīrīta aizgājušo laiku dziļurbuma) būtu arī jāmaksā. Tas, kopā ar milzonīgu apmeklētāju pūļu iztrūkumu, pirmajai "Komētai" deva tādu “savējo” garšu. Redzēs, kāds ir festivāla organizētāju kopsavilkums, bet apmeklētāju vidū secinājums bija praktiski vienbalsīgs – jācer, ka būs "Komēta 2017". 

Bet pirms tam – Daugavgrīvas cietoksnis sestdienās un svētdienās ir atvērts apmeklētājiem. "Komētai" izpļautie celiņi un laukumi tik ātri neaizaugs, un mums visiem ir vieta interesantai nedēļas nogales pastaigai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt