Pasaules kausa rīkošanas budžets Krievijā pārsniedzis 11 miljardus ASV dolāru. Čempionāta mači norisināsies 11 pilsētu 12 stadionos, turklāt deviņas no šīm arēnām tika uzbūvētas pilnībā no jauna. Gan atklāšanas spēle 14. jūnijā (Krievija – Saūda Arābija), gan arī finālmačs 15. jūlijā risināsies čempionāta lielākajā stadionā Maskavas “Lužņikos”, kur ir vietas 81 tūkstotim skatītāju. Mazākie turnīra stadioni ir Kaļiņingradā un Jekaterinburgā, kur mačus varēs vēros 35 tūkstoši līdzjutēju.
Starp citu, katra čempionāta izlase par piedalīšanos vien saņems astoņus miljonus ASV dolāru, savukārt jaunie čempioni savu budžetu papildinās par 38 miljoniem (kopējais čempionāta balvu fonds ir 400 miljoni dolāru). Te gan ir vērts atgādināt, ka par pagājušo Pasaules kausu Starptautiskā Futbola federācija (FIFA) nopelnīja 2,1 miljardu dolāru.
Pasaules čempionu statuss automātiski galveno favorītu lomā ieceļ Vācijas valstsvienību,
kur joprojām pie vadības pults ir treneris Joahims Lēvs, bet ierindā ir palikuši deviņi pasaules čempioni. Pirms gada vācieši jau triumfēja Krievijā, iegūstot Konfederāciju kausu, kā arī “Manšafte” bija vienīgā komanda, kas uzrādīja simtprocentīgu rezultātu Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, uzvarot visas desmit spēles. Ne velti četrkārtējie pasaules čempioni arī FIFA rangā ieņem pirmo pozīciju.
Tajā pašā laikā lielākās daļas bukmeikeru kantoru vērtējumā favorīti Nr.1 ir Brazīlijas izlase,
kas mērķē jau uz jau savu sesto pasaules titulu. Kad 2016. gada vasarā brazīlieši izgāzās “Copa America”, Brazīlijas futbola dzīves vadītāji ķērās pie ārkārtas mēriem, mainot trenerus – pasaules titulētākās futbola izlases vadību pārņēma ārpus Brazīlijas ne pārāk labi pazīstamais Tite. Uzreiz pēc tam futbola sambas zeme sāka uzvarēt visus pēc kārtas, apliecinot, ka brazīlieši ar pasaules dārgāko futbolistu Neimaru priekšgalā atkal ir pasaules futbola modes noteicēji.
Par to gan noteikti vēl pastrīdēsies 2010. gada pasaules čempionvienība Spānija – ne tik sen tieši spāņi tika uzskatīti par mūsdienu futbola karaļiem (pirms un pēc triumfa pasaules čempionātā Spānijas izlase arī pārliecinoši uzvarēja divos Eiropas čempionātos), taču tad sekoja lejupslīde. Tagad gan izskatās, ka spāņi ir atguvuši uzvaru garšu – pēc neveiksmīgā “Euro 2016” Spānijas izlase jaunā trenera Hulena Lopetegi vadībā jau gandrīz divus gadus nav izjutusi zaudējuma rūgtumu.
21. gadsimta izcilākā futbolista Lionela Mesi (lai man piedod Krištianu Ronaldu) klātesamība pagājušā Pasaules kausa finālistiem argentīniešiem ļauj cerēt šoreiz spert vēl vienu solīti tālāk. Galu galā, tikai iegūstot pasaules čempiona titulu, Mesi nostāsies vienā rindā ar visu laiku leģendu leģendām brazīlieti Pele vai savu tautieti Djego Maradonu.
Savukārt Eiropas čempionu tituls liek nopietni ar sevi rēķināties arī Ronaldu Portugālei,
taču grūti noticēt, ka portugāļiem pietiks trumpju, lai paveiktu vēl lielāku varoņdarbu nekā pirms diviem gadiem “Euro 2016” Francijā.
Favorītu pulkam tiek pieskaitītas arī talantīgās Francijas un Beļģijas izlases, par tumšo zirdziņu gribētos izvirzīt arī Horvātiju, tomēr tas būs liels pārsteigums, ja šīs komandas tiks līdz pašam galam. Līdz šim iepriekšējos 20 pasaules čempionātos uzvarētāju godā ir bijušas tikai Eiropas un Dienvidamerikas izlases, nav šaubu, ka nekas nemainīsies arī šogad, lai gan Āfrikas, Āzijas vai Ziemeļamerikas izlases var sagādāt kādu atsevišķu sensāciju.
Runājot par pretendentiem uz pasaules čempionu titulu,
ir dīvaini šajā kompānijā nepieminēt četrkārtējo Pasaules kausa ieguvēju Itāliju, kas pirmo reizi 60 gadu laikā nespēja kvalificēties finālturnīram.
No klasiskām Pasaules kausa komandām šoreiz darbībā neredzēsim arī trīskārtējo pasaules vicečempioni Nīderlandi, Dienvidamerikas čempioni Čīli, Āfrikas čempioni Kamerūnu, pēc 32 gadus pārtraukuma Pasaules kausā nepiedalīsies arī ASV. Jāpiebilst, ka šogad Krievijā spēlēs tikai divas pasaules čempionātu debitantes – Islande un Panama.
Par noteikumu ievērošanu Pasaules kausa maču laikā rūpēsies 35 tiesnešu brigādes, turklāt pirmo reizi vēsturē arbitriem laukumā palīdzēs arī videoatkārtojumu jeb VAR (Video Assistant Referees) sistēma. Zīmīgi, ka pirmo reizi 80 gadu laikā pasaules čempionātā nestrādās neviens futbola dzimtenes Anglijas tiesnesis.
Diemžēl šajā Pasaules kausā nevaram runāt tikai un vienīgi par futbolu,
jo uz čempionātu lielu ēnu met pēdējā laika Krievijas agresīvā politika, tāpēc, baudot futbolu, atcerēsimies arī Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un Krimas aneksiju. Simboliski, ka tieši pāris nedēļas pirms čempionāta starta starptautiskie izmeklētāji oficiāli paziņoja, ka Krievijas armija ir atbildīga par Malaizijas aviokompānijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu 2014. gadā. Tāpat arī vairāki desmiti ukraiņu politieslodzīto ar kinorežisoru Oļegu Sencovu priekšgalā (kurš jau ceturto nedēļu turpina badastreiku) čempionātu sagaidīs Krievijas cietumos.
Neatkarīgi no tā Pasaules kausa norises vieta netika nopietni apšaubīta, tāpēc viss noritēs pēc plāna, vienīgi vairāku valstu vadītāji jau paziņojuši, ka atturēsies no čempionāta apmeklēšanas. Atceroties krievu huligānu nežēlīgo ārdīšanos “Euro 2016” laikā Francijā, satraukumu rada arī ārvalstu fanu drošības jautājumi, taču nešaubos, ka policejiskā valsts ar savām īpašajām metodēm pratīs parūpēties par kārtību savās mājās.
