Sevišķi būtisks notikušajā ir tiesnesis Antonijs Kenedijs, kurš Augstākajā tiesā (AT) ir bijis kopš 1998.gada, kad viņu amatam izvirzīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans. Tieši viņš bija tas, kurš 2003.gadā uzrakstīja vairākuma spriedumu par to, ka likumi pret geju seksu kā tādu ir nelikumīgi. Precīzi pirms diviem gadiem, tātad 2013.gada 26.jūnijā, Kenedijs bija autors vairākuma spriedumam, kas atcēla tā dēvēto Laulību aizsardzības likumu, kuram radniecisks brālēns ir mūsu valsts Satversmes labojums par laulību kā tikai starp vīrieti un sievieti iespējamu lietu. Amerikā šis jēdziens tika atcelts jau pirms diviem gadiem.
Spriedumā par laulību jautājumu, kuru kopā ar Kenediju parakstīja vēl četri no deviņiem AT tiesnešiem, viņš rakstīja, ka “neviena savienība nav būtiskāka par laulībām”, piebilstot, ka stāsti par tiem neskaitāmajiem viendzimuma pāriem, kuri kopš 2013.gada sprieduma un tam sekojošajiem zemāka līmeņa tiesu spriedumiem par viendzimuma laulību atļaušanu ir laulājušies vai centušies tā darīt, “apliecina, ka viņi nevēlas samazināt laulības nozīmīgumu, bet gan dzīvot savu dzīvi vai arī pieminēt viņu laulātos draugus”.
Noteikti lasītāji nebūs pārsteigti par to, ka es par AT lēmumu esmu vienkārši starā. Manā dzimtajā Ilinoisas štatā man būtu tiesības laulāties ar citu vīrieti jau pāris gadu garumā, jo tādu likumu apstiprināja štata likumdevējs. Taču tagad tādas pašas tiesības būs visā Amerikā, tajā skaitā štatos, kuros, iespējams, sabiedrības vairākumam joprojām šāda lieta nepatīk. Rakstu “iespējams” tāpēc, ka pēdējo gadu laikā sabiedrības viedokļa aptaujās atbalstītāju skaits ir pieaudzis krietni un nu jau labu laiciņu ir virs 50 procentiem. Katrā gadījumā Augstākās tiesas spriedums tagad šim jautājumam ir pielicis punktu.
Reakcija pret notikušo ir bijusi lielākoties sajūsmināta, vismaz tajā interneta daļā, kurā ganos es. Feisbukā Jānis Ķinēns rakstīja: “Lai slavēts Dievs, no kura plūst visa svētība. Paldies Augstākajai tiesai, kura izdarīja pareizo un tiesisko lietu. Dievs svētī manus dārgos LGBT brāļus un māsas visā pasaulē! Mana sirds pārplūst no pateicības.”
Piekrītu. Zinu, ka ļoti bieži aizspriedumu pret LGBT cilvēkiem pamatā ir pārliecība, ka Bībelē nekas labs par gejiem nav teikts, un “tikumība” prasa pret viņiem vērsties. No tā izriet, ka Dievs visas cilvēces garumā ir radījis grupu cilvēku, pret kuriem viņam pašam ir automātisks ienaids un noraidījums. Vai tiešām? Vai nav tā, ka Bībelē arī ir teikts, ka Dieva mīlestība ir visuresoša un visiem pieejama, bez zemsvītras atsauces, kurā teikts, ka tas neattiecas uz tādu grupu vai citu? Ir tā teikts.
Taču vēl vairāk te mēs redzam jurisprudences spēku. Amerikā šī nebūt nav pirmā reize, kad tiesas ir bijušas sabiedriskajam viedoklim pa priekšu. Redzamākais salīdzinājums ir ar daudzajiem Augstākās tiesas spriedumiem pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados un vēlāk, ar kuru palīdzību tika aizliegta diskriminācija pret tumšādainiem cilvēkiem. Tas notika laikā, kad ASV dienvidos rasisms sita ļoti augstu vilni, tajā skaitā reaģējot uz spriedumu pret skolu desegregāciju, toreizējais Alabamas štata gubernators stāvēja uz parlamenta nama kāpnēm un brēca “Segregācija šodien, segregācija uz mūžīgiem laikiem!” Kā zināms, tā tas nenotika vis, lai arī rasisms Amerikā joprojām ir problēma, kā tas bija redzams pagājušajā nedēļā, kad 21 gadu vecs balts vīrietis baznīcā (!) nošāva deviņus tumšādainus cilvēkus, kuri bija sapulcējušies, lai slavētu Dievu. Katrā gadījumā ar likuma spēku segregācija un diskriminācija pret tumšādainiem cilvēkiem Amerikā vairs nepastāv, un tā tas ir bijis sen, ja arī pēdējo gadu laikā Republikāņu partijas “konservatīvais” spārns ir centies knibināties ap aizlieguma malām, te cenšoties sarežģīt tumšādainu cilvēku iespējas piedalīties vēlēšanās, te cīnoties par ASV Pilsoņu kara zaudētājas puses karogu kā par “simbolu”, lai arī tas ļoti daudziem cilvēkiem ir aizvainojošs.
Arī jautājumā par LGBT cilvēku tiesībām varianti bijuši dažādi, te tiesības apstiprinot politiķiem, te tās apstiprinot referendumā, kā tas nesen bija Īrijā. Bet pietiekami bieži to arī ir darījušas tiesas, tā liekot saprast, ka aizspriedumi un tas, ko angļu valodā sauc par “bigotry”, tomēr neiet cauri sabiedrībā, kura sevi uzskata par demokrātisku esam. Katrā gadījumā Latvijā te ir pāris jautājumu mūsu Satversmes tiesai un Eiropas Cilvēktiesību tiesai Eiropā. Gan jau ar laiku arī tām būs savs sakāmais.
Taču galvenais ir tas, ka nekur pasaulē, kur ir notikušas geju laulības, nevienam citam tāpēc gabals nav nokritis. Nevienam laulātam heteroseksuālam pārim tas, ka kaimiņos ir apprecējies Ješka ar Pēci, nekādā veidā viņu laulību nav ne mainījis, ne bojājis, ne apkaitējis. Apgalvot citādāk ir vienkārši muļķīgi. Mīlestība divu pieaugušu cilvēku starpā taču ir skaista lieta, un tam ar attiecīgo cilvēku dzimumu nav nekāda sakara.
Svētdien Čikāgā notiks praids, un Augstākās tiesas sprieduma ietekmē tas noteikti būs liels un priecīgs rauts. Arī es tur būšu un priecāšos līdz. Un, kad atgriezīšos Latvijā, turpināšu runāt un rakstīt par LGBT cilvēku tiesībām arī tad, ja tāpēc atsevišķiem šī portāla lasītājiem tāpēc rodas vēdergraizes. Esmu pārliecināts, ka arī viņiem ar laiku nāks apgaismība, ka cilvēka tiesības tomēr nav kaut kas tāds, kas attiecas tikai uz man, tev, vai kādam citam patīkamiem un akceptējamiem ļautiņiem, tās ir universālas.
Šodien – priecīga diena. Nudien, nudien priecīga diena!
