Rīgas centrā pie katra krustojuma stāvēja policisti un pat nezinātājam bija skaidrs, ka gaidāms kas īpašs. Pēc policistu izvietojuma varēja secināt, ka tas notiks valdības mājā. Zinātāji varēja apgaismot pārējos – ka Latvijā notiek Ziemeļu nākotnes forums, un premjers uz valdības mājas kāpnēm trešdienas vakarā sagaidīs dalībvalstu delegāciju vadītājus, tostarp kolēģi no Lielbritānijas Deividu Kameronu un citus. Skaisti, Latvija jau sen to bija pelnījusi. Nākamajā dienā valdību vadītāji un eksperti tepat Rīgā spriedīs par zaļo ekonomiku un digitālo plaisu.
Tai pašā laikā plašumā vērās kāda cita plaisa – starp satiksmes organizētājiem, paziņotājiem par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem un visiem tiem tūkstošiem rīdzinieku un pārējo, kuri trešdienas vakarā vēlējās kaut kur nokļūt. Lēna satiksme labākajā gadījumā, bezcerīga apstāšanās šaurā bezizejā, kur nav pat iespējas apgriezties, lai meklētu citu virzienu, ideālā gadījumā – uzticēšanās kādai tiešsaistes navigācijas sistēmai, ar kuru lēnām, bet var mēģināt apbraukt drūmākās vietas.
Bet daudz neapskaužamākā situācijā bija tie, kuri gaidīja sabiedrisko transportu. Jo paša mašīna jau tādas kā mazās mājas – silts, var paklausīties radio, galu galā – uzzināt, kādēļ esi iesprūdis tieši tajā vietā un mēģināt saprast, kad var cerēt uz tikšanu kaut kur. Tik vien, cik dārgā degviela izkūp gaisā. Simtiem, varbūt pat tūkstošiem cilvēku nesekmīgi gaidīja trolejbusus un autobusus tajās vietās, kur nekādi ierobežojumi pat nebija solīti. Protams, jā, katrs pats taču varēja izsecināt, ka lielākoties jau sabiedriskais transports ved caur centru, kuru, kā izrādījās, apbraukt nevar un kur kustības nav vispār. Un, kurš gan to var iedomāties, pat ja zina no galvas Ziemeļvalstu foruma dienaskārtību vai visu par Deivida Kamerona un Valda Dombrovska īpašo tikšanos ceturtdien.
Jā, nu protams, ka katram vajadzēja pašam likt lietā savu fantāziju, miksējot to kopā ar varbūt kādu pieredzes drumslu (Kamerons gan Latvijā pirmo reizi), kas īsti slēpjas Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas sagatavotajā paziņojumā zem vārdiem „nepieciešamības gadījumā tiks ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu un gājēju satiksme”. Tieši tā tika definēta skarbākā sadaļa satiksmes ierobežojumu uzskaitījumā. Trešdiena un augstie viesi ir pierādījuši, ka noteikti jārēķinās ar skarbāko variantu. Nevis - nepieciešamības gadījumā ierobežos, bet gan – obligāti, neatkarīgi no faktiskās vajadzības, satiksme tiks SLĒGTA!!! Un tad, ja nu tomēr neko nevajag slēgt, viens otrs būs priecīgi pārsteigts, ne otrādi. Drošības iestāžu darbu un vēlmi turēties pie, tā teikt, vērtībām „slēgt-aizliegt-neatļaut”, šajā reizē pat nemēģināšu apspriest. Jo vairāk gribu uzsvērt tieši šo neprasmi īstajā laikā proaktīvi paziņot to, kas ir zināms un gaidāms drīz, bet ko katrs pats vēl var mēģināt kaut nedaudz izmainīt ar savu rīcību.
Apskatījos, kā tad notika informēšana. Protams, kad haoss bija jau sācies un sociālajā tīklā twitter.com parādījās nelaimīgo „nekur-nevaru-tikt” un „kas-notiek” paziņojumi, turpat lasāma arī zibensziņa no Rīgas Domes Satiksmes departamenta (RDSC), ka tas, acīmredzot kaut kur paredzētajā kārtībā, ir visus informējis un ielikta saite uz Rīgas mājaslapu, sadaļu „satiksmes ierobežojumi’. RDSD ir „vadošā pilsētas iestāde satiksmes un transporta nozarē”, rūpējas par satiksmes organizāciju un drošinu – tā vismaz rakstīts viņu vizītkartē mājaslapā. Un reakcija ar taisnošanās elementiem ļauj spriest, ka laikam jau arī uzņēmies atbildību par plānoto izmaiņu izziņošanu.
Tā nu katrs autovadītājs var mēģināt sameklēt, kas čivināts pāris dienas iepriekš un iegūt apstiprinājumu – jā, patiešām, 25.februārī (divas dienas pirms foruma) ir izsūtīts paziņojums medijiem. Ar jau minēto tekstu, ka „nepieciešamības gadījumā….” (skatīt rindkopu augstāk). Bet laikmetā, kad ziņas noveco ne vairs pa dienām, bet stundām un minūtēm, tāds miglains paziņojums ar ielu un ierobežojumu uzskaitījumu patiesībā neko nenozīmē, jo tur nav pateikts galvenais - ko šis uzskaitījums nozīmē pa īstam. Droši vien pieredze taču ļauj secināt, ka pie šādas vizītes laikā Rīgas centrā, un šoreiz – arī Āgenskalna apkaimē, pārvietošanās ar transportu ir faktiski neiespējama.
Tā vietā tikai trešdienas pēcpusdienā, ap pulksten trijiem dienā parādās ieraksts „Satiksme centra virziena palēnināta Ziemeļu nākotnes foruma delegācijas kolonnas pārvietošanās dēļ”. Vēl pēc stundas RDSD paziņo, ka „Uz Akmens tilta ļoti lēna satiksme, izvēlaties citu maršrutu!” Bet vēl pēc stundas šis pats departaments, šķiet, jau pats gana izbrīnīts, atklāj, ka „Arī uz Vanšu tilta centra virzienā ļoti lēna satiksme!”. Pēc tam jau sākas taisnošanās par to, ka vispār jau paziņojums par izmaiņām satiksmes organizēšanā izsūtīts 25.februārī pa dienu. Tam seko vēl dīvaināks paziņojums, ka „RDSD satiksmi neapturēja. Delegācijas vajadzībām satiksmes organizācija bija Drošības policijas kompetencē”. Un ja nu satiksmi būtu jāaptur, piemēram dēļ ēkas, kas aiz vecuma sabrukusi pār Rīgas galveno ielu? Tad RDSD meklētu mājas īpašnieku un lūgtu tam izziņot kaut ko par faktisko un paredzamo satiksmes plūsmu pilsētā?
Tā kā 21.gadsimts ir atnācis ar sociālajiem tīkliem un iespēju avotam nepastarpināti nodot ziņas tās patērētājam (turklāt patērētāji labprāt šajās ziņās mēdz dalīties ar citiem), tad patiesībā pirmais jautājums ir – kāpēc trešdien jau pusdienlaikā RDSD pats vēlreiz neatgādināja par briestošajām nepatikšanām dažāda veida transporta lietotājiem?
Tai pašā tviterī RDSD ir gandrīz divi tūkstoši sekotāju, kas katrs pats, novērtējot ziņas svarīgumu, var pārsūtīt to vēl citiem. Tas nekas, ja prognoze būs mazliet pārspīlēta, un galu galā Drošības policija tikai ierobežos satiksmi, nevis to slēgs (pieredze gan rāda, ka parasti slēdz, it īpaši, ja atbrauc tāda līmeņa viesi kā šonedēļ). Toties katrs pats var izlemt – bāzt vai nebāzt degunu (un automašīnu) Rīgas centrā.
Un es neticu, ka gadījumā, ja trešdien RDSD būtu izsūtījis paziņojumu radiostacijām (ko autovadītāji patērē visai daudz) ar aicinājumu izvairīties no Rīgas centra un Āgenskalna, attiecīgi aprakstot potenciālo situāciju, nevis uzskaitot ielas, tās nebūtu šo paziņojumu ielikušas galvenajās ziņās jau laikus. Domāju, ka ziņotu. Turklāt laikus. Autovadītāju kā pastāvīgu klausītāju uzticība radio būtu svarīga un šādam paziņojumam vieta atrastos. Turklāt, ja tie, ar tām mašīnām brauktu apkārt, vairāk atrastos vieta sabiedriskajam transportam. Tas taču vēl nesen tepat Rīgā bija svarīgi. Jautājums, vai Rīgas domes un drošības struktūras ir vispār domājušas par iedzīvotāju uzticēšanos.
Sastrēgums autovadītāju neinformēšanas dēļ bija sen jau izgājis no aprakstā iekļauto ielu ietvara. Bet RDSD bija ievilcis ķeksīti, jo paziņojums izsūtīts, informācija mājas lapā ielikta un galu galā – pilsētā ieradās svarīgi viesi. Bija iemesls svētku sajūtai, vai ne? Un ir jēga ne tikai runāt, bet arī sarunāties.
