Sadaļas Sadaļas

Ieva Kubliņa: Uzvara, kas neko vēl negarantē

Notika gandrīz tieši tas, ko iepriekš rakstīju. Šis patiešām ir neprognozējamais sieviešu basketbols. Latvija labi iesāka spēli pret Krieviju, izvirzījās vadībā un spēlēja no sirds. Statistika rāda, ka abām komandām bija vienāds un visai mazs kļūdu skaits un vienādi izcīnītas arī bumbas zem groziem. Latvijai izdevās uzspiest savu spēles stilu - ātrāku, nevis pretiniecēm patīkamo lēno. 

Daudz tika izmantoti caurgājieni uz grozu, kur īpaši labi darbojās Gunta Baško-Melnbārde. Pēdējā ceturtdaļā viņa sameta 12 punktus. Šoreiz jau punktus guva ne tikai divas - gana rezultatīva bija arī Aija Putniņa. Atšķirībā no pirmajām spēlēm treneris ļoti maz uzticējās otrajam sastāvam. Pirmais spēlēja gandrīz bez maiņām, bet pilnībā attaisnoja uz sevi liktās cerības. Lai vai kā - prieks, ka izdevās pārspēt spēcīgo Krievijas izlasi, kas jau kuro reizi spiesta ņemt palīgā naturalizētās amerikānietes. Latvijas komanda parādīja gan raksturu, gan sīkstumu un izturību.

Tā pat nav likteņa ironija. Rēķinājām, ka arī ar vienu uzvaru var pietikt, lai iekļūtu nākamajā kārtā, bet tagad nākas konstatēt, ka arī arī diviem panākumiem var nepietikt. Un esam turpat, kur bijām - mūsu likteni izšķirs citas izlases. Un tas galīgi nav labākais risinājums.

Mums vislabvēlīgākais variants - ja Serbija uzvar Krieviju. Taču šī spēle notiks pēc Horvātijas Lielbritānijas mača. Ja Lielbritānija uzvarēs, tad Latvija būs nākamajā kārtā. Ja uzvarēs Horvātija, atliks gaidīt grupas pēdējo spēli un cerēt, ka Serbija gūs piekto uzvaru. Tad trijām komandām būs pa divām uzvarām (Latvijai, Krievijai un Horvātijai). Bet rezultāti savstarpējās spēlēs aiz borta atstās Horvātiju. Jā, Serbija šobrīd izskatās vispārliecinošāk, taču sieviešu basketbolā viss var gadīties, ko apliecināja arī mačs ar Krieviju. Tai zaudējums Latvijai ir gaužām nepatīkams un, ļoti iespējams, pret Serbiju būs nikna komanda, kurai pirms tam ir pārbraucis treneru kolektīva asfalta rullis.

Vai tāda bija šī turnīra stratēģija  24 stundas pēc savas pēdējās spēles būt neziņā un līdz pat pēdējam brīdim "grauzt nagus"? Diez vai ir tas labākais  -atstāt savu likteni izšķirt citiem. Man tuvāks gan ir variants vispirms paļauties pašai uz sevi un tikai tad cerēt uz citu labvēlību. Man nav pieņemama liela rēķināšana pirms turnīra. Pie kā tā noved, tagad labi redzam.

Tagad atliek vien konstatēt - ko būsim pelnījušas, to arī saņemsim. Tāpēc vēlēšu, lai šis čempionāts nebeidzas ar ceturto spēli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt