Nav šaubu par to, ka Sudrabas kundzei patīk kustības un nepatīk sēdēt malā, bet kas īsti ir viņas kustība? Piemēram, ar Žanu Klodu van Dammi viss ir skaidrs – viņa kustība parasti ir ar kāju pa pretinieka ķermeņa augšdaļu. Nikolaja Kabanova kustība ir lēciens no otrā stāva loga. Arī Džārviss Kokers ir slavens ar savām kustībām, kuras es pat nevaru aprakstīt, bet jebkurš, kurš zina viņu, zina, par ko es runāju. Šerloka (Holmsa) slavenākā kustība ir mēteļa apkaklītes uzlocīšana. Kāda ir Ingunas Sudrabas kroņa kustība? To es vēl nezinu.
Jāatzīst, ka pompozais paziņojums par kustības veidošanu, bet nevēlēšanos uzņemties kaut kādu līderību bija mazliet jocīgs. „Ļaudīm jādarbojas, lai kaut ko panāktu, tāpēc - lai viņi paši darbojas. Kāpēc es sasaucu preses konferenci? Lai pateiktu, ka ļaudīm jādarbojas.” Tikpat labi es varētu izsludināt preses konferenci, lai paziņotu, ka tas nu gan ir skaisti, ka dienas kļūst garākas. Tad es no sajūsmas paģībtu, un vēlāk man zvanītu TV3 žurnālists Jānis Zvērs, lai pārliecinātos par to, ka man viss kārtībā (viņa rūpes būtu pamatotas).
Divu mēnešu laikā Sudrabas kustības nosaukums mainījies no „Latvija – manas mājas” uz „No sirds Latvijai”. Kāpēc? Vai Latvija vairs nav viņas mājas? Vai tagad kustībai var pievienoties arī tie ļaudis, kuru mājas nav Latvija?
Varbūt Sudrabas kundze mājas nomainījusi pret sirdi, jo viņa vēlas atdzīvināt Latvijas Radio raidījumu „Sirdslietu aģentūra”? Bet ja nu šī sirds tiek salauzta (ar sievietēm tā notiek)? Vai kustībai „No sirds Latvijai” ir kāds sakars ar Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT), kuras moto ir „Tava televīzija no sirds”? Vai tā ir tikai sagadīšanās? Un nevajag man te stāstīt, ka tas tāpēc, ka šis ir oficiālais Latvijas sirds veselības gads, jo, ja tā būtu, tad mēs sirdsmiera labad nepiedalītos Eirovīzijā.
Nav iespējams noslēpt, ka Sudraba ir atvēzējusies, un tas ir labi. Mans pamatskolas biedrs panks Gunča reiz mācīja, ka kautiņā ir svarīgi pieskriet pie naidnieka tik tuvu, lai viņš nevarētu atvēzēties sitienam. Acīmredzot Gunča to nav iemācījis Sudrabas pretiniekiem, tāpēc viņai ir izdevies atvēzēties tik ļoti, ka viņa paziņojusi par partijas veidošanu.
Inguna Sudraba gadiem ilgi bijusi ne tikai melno ikru reklāmas seja, bet arī godīguma simbols. Novembrī, paziņojot par „Latvija – manas mājas” dzimšanu, viņa arī teikusi, ka politisku partiju neveidošot (labi, ka neviens to neņēma par pilnu). Divus mēnešus vēlāk tiek dibināta „No sirds Latvijai”, kā arī tiek paziņots, ka partija būs (un to visi jau sen zināja). Bet vai tiešām godīguma simbols būtu apzināti melojis? Domāju, ka ne.
Neilgi pēc leģendārās novembra preses konferences Inguna Sudraba ieturējusi pusdienas kopā ar dakteri Šleseru. Es nezinu, par ko viņi runāja, jo mani viņi nebija uzaicinājuši, bet es neturu ļaunu prātu – kādreiz uztaisīšu kaut ko garšīgu un uzaicināšu abus ciemos, lai sajūtas vainīgi.
Kaut arī manis nebija klāt, varu izteikt minējumu, kas īsti tika pārrunāts šajās pusdienās. Iespējams, Buldozera kungs pārspriedis savu atgriešanos politikā.
Es apzināti izvairos rakstīt, ka viņš to pārspriedis ar Sudrabu, jo, visticamāk, tas bijis monologs kā jebkas cits, ko viņš mēdz sacīt vai darīt. Sudrabas kundze to noklausījusies un sapratusi, ka tā vis to nevar atstāt, jo Šlesers taču nekam neder, ko viegli varēja izsecināt pēc viņas atzīšanās raidījumam „Aizliegtais paņēmiens”. Tātad Sudraba nemeloja, viņa vienkārši pārdomāja, jo ir jāglābj valsts no Šlesera kārtējiem krāniem, kas strādās lidostā un ostā.
Kas man visvairāk patīk Ingunā Sudrabā? Ikri? Kostīmi? Izbrīns? Frizūra? Nē, tie visi ir sīkumi. Viņa ir pirmais cilvēks pēdējo 3 gadsimtu laikā, kas ne tikai pragmatiski kalkulē, bet arī seko sirdsbalsij. Tas nav viegli, un to zina jebkurš, kas kaut reizi ir piedzīvojis, kā sirds konfliktē ar prātu (tātad ikviens, kas sasniedzis 5 gadu vecumu). Beidzot kāds ir sācis runāt par sirds nozīmi lēmumu pieņemšanā. Tāpēc iesaku partiju nosaukt par „Ceļā uz Latvijas sirdi”, jo tas ir tik pazīstami kā slavenā rokgrupa „Latvijas ceļš”, bet sirsnīgāk. Vai šai sirdij obligāti jābūt tīrai kā dimanta oliņai? Nē, galvenais, lai ir dārga.
