Kas ir šis Rīgas centrs? Tas ir pilsētas kodols, kas plašākā apziņā un pilsētplānošanas uztverē aizsniedzas pāri Vecrīgai vai Rīgas vēsturiskajam centram līdz Tallinas ielai.
Palūkojoties kartē, ļoti uzskatāmi iezīmējas Rīgas kodols, kas ietver visu dzelzceļa loku Daugavas labajā un kreisajā krastā.
Rīgas cents. Karte: www.kurtuesi.lv
Tas sakrīt arī ar Rīgas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, ko visi pašreizējie Rīgas domes deputāti ir faktiski vienbalsīgi apstiprinājuši kā loģisku un pieņemamu pilsētas attīstības virzienu.
Pats centrs tātad ir Daugava, bet tā pašreiz kā pilsētas ārtelpa ir ļoti vāji attīstīta, ja neskaita jau leģendāro peldošo Noasu un pāris izklaižu kuģīšus tūristiem un ballītēm. Realitātē - Daugava darbojas kā pilsētas vēdlogs, kas, atkarībā no vēja virziena, ienes dzestro ziemeli, kā gaidāms šajās dienās, vai reizēm arī siltākus dienvidu vējus.
Dzīves telpai atliek sauszeme, abi Daugavas krasti, ko savieno trīs tilti, no kuriem divi ir izteikti pilsētas kodola tilti – Vanšu un Akmens tilts. Neviens no tiem nav piemērots riteņbraucējiem abos virzienos atbilstoši drošas satiksmes organizēšanai īpaši mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – riteņbraucējiem un gājējiem. Sekojoša (neloģiska) veloinfrastruktūra ir tikai Vanšu tiltam, kas daļēji faktiski ir ietve, un arī neved uz visiem virzieniem, bet tikai Imantas mikrorajona virzienā. Atgādinu, ir 2016. gada jau pašas beigas.
Būtiski atzīmēt, ka pa Vanšu tiltu ved divi no trīs Latvijā esošajiem "EuroVelo" maršrutiem: ''EuroVelo10'' un ''EuroVelo13''. Tas nozīmē, ka
šo tiltu šķērso ne tikai izdzīvotspējīgie Rīgas iedzīvotāji uz saviem riteņiem, bet arī vairāki tūkstoši velotūristu, kas pēdējos gados aizvien kuplākā skaitā, īpaši jau vasarās, uz saviem ar velo somām nokrautajiem divriteņiem minas cauri Latvijai.
Gandrīz visiem viņiem ir jāšķērso Vanšu tilts, kurš, lai gan aprīkots ar zīmēm, kas rada ilūziju par veloinfrastruktūras klātesamību, realitātē ir automašīnu satiksmei paredzēta teritorija ar ietvi, uz kuras gājējiem virsū uzgrūzti riteņbraucēji. Manuprāt, ļoti slikta Rīgas vizītkarte 21. gadsimtā, īpaši, ja tā uzsver, cik tā draudzīga riteņbraucējiem un sevi labprāt dēvētu par Eiropas Ziemeļu metropoli. Realitāte ir skarbāka – iedzīvotāji Rīgu pamet, ja vien ir tāda iespēja.
Tie, kas tomēr izvēlējušies dzīvot Rīgā, ļoti krasi maina savus pārvietošanās paradumus, īpaši izceļot lielo riteņbraucēju skaita pieaugumu. Rīgā tas patiešām ir ļoti loģisks pārvietošanās līdzeklis.
Pilsētas centru jeb kodolu savienojošie tilti ir gana plati, izņemot Gaisa tiltu, lai uz tiem, samazinot maksimāli pieļaujamo braukšanas ātrumu līdz 50 km/h, būtu iespēja uz brauktuves izvietot arī 1,6 m platās velojoslas abos braukšanas virzienos,
jo gājējiem ietves uz riteņbraucēju rēķina taču nedrīkst atņemt. Esmu pārliecināts, ir jāsāk ar Vanšu tiltu! Tas ir pats centrālākais un ar riteņbraucējiem noslogotākais tilts. Ir jau zināms, vietas pietiek!
Ja atļautais braukšanas ātrums uz Vanšu tilta tiktu samazināts līdz 50 km/h (pašreizējo 70 km/h vietā, kas realitātē ir tuvu 90 km/h pašā pilsētas centrā!), tas pieļautu brauktuves abos virzienos no Slokas ielas Pārdaugavā līdz Nacionālajam teātrim centrā veidot Eiropas pilsētās tik pašsaprotamo risinājumu drošai un ātrai tiltu šķērsošanai arī riteņbraucējiem – ar uz brauktuvi atdalīto velojoslu abos virzienos. Automašīnu plūsmas ātrums samazinātos, bet gājējiem būtu atpakaļ sava ietve un riteņbraucēji - ne tikai no Latvijas - būtu laimīgi!