Arturs Vaiders: Sasniegts ekvators

XXXI olimpiādes spēles gandrīz nemanāmi sasniegušas ekvatoru. Latvijas delegācijai bez lieliem priekiem, bet, ņemot vērā sacensību grafiku, tie arī netika gaidīti. Mazu prieciņu sagādāja Rebeka Koha, palielu vilšanos pludmales volejbolisti. Arī juceklis ap peldēšanas trenera akreditāciju prieku neradīja. Ekvatora otrajā pusē skats jau ir cerīgāks. Vajag saspringt! Kā nekā lietuviešiem jau divas un igauņiem viena medaļa.

Felpss kā valsts

Sestdien cīņas beigs peldētāji un visdrīzāk 23. zelta medaļu iegūs amerikānis Maikls Felpss. Skaitot visās spēlēs iegūtās medaļas valstu vērtējumā, viņam sanāktu 36.vieta. Apsteigta būtu Jamaika, Austrija un vēl vairāk nekā 150 valstis. Jā, Felpsu daba apdāvinājusi ar talantu – plaukstām un pēdām kā lāpstām, tomēr viņa unikalitāti pārspīlēt arī nevajag. Peldētājs vienās spēlēs var iegūt piecas medaļas un pat vairāk, bet svarcēlājs, kārtslēcējs vai burātājs vairāk par vienu nevar.

Olimpiskos startus beigusi mūsu burātāja Ketija Birzule – 24.vieta. Minimālā programma izpildīta – sacensības pabeidza un nepalika pēdējā. Te pa īstam varēja izbaudīt, cik atšķirīga burāšana ir Ķīšezerā un Gloria līcī, kur blakus kalni, kur ir paisums un bēgums, un spēcīgas straumes. Svarīgi, ka Latvija kā jūras valsts burāšanā bija pārstāvēta. Iepriekšējie olimpieši Ansis Dāle, Ilona Dzelme-Grīnberga, Vita Matīse, Žaklīna Litauniece joprojām ir burāšanā un dara visu, lai sporta veids dzīvotu.

 

Obrigada!

Kaut arī daudz tiek runāts, ka Brazīlijā ir krīze, cenas tā daudz nav ietekmējusi. Tās ir visai augstas. Arī degvielai, kaut Brazīlija ir liela naftas ieguvējvalsts. Dīzelis maksā, sākot no 90 eirocentiem uz augšu, bet benzīns nedaudz vairāk par eiro. Ir rajoni pie pludmalēm, kur cenas ir par kādu ceturtdaļu lielākas.

Taksometru biznesā ir kārtība. Visiem ir skaitītāji un tarifi nav sevišķi augsti. Ir gan mazas nianses – par pusstundas braucienu no lidostas uz pilsētu tev var paprasīt 130 reālus (37 eiro), bet uz lidostu vari aizbraukt par 60 reāliem. Ar "Uber", kas te esot populārs, vēl lētāk.

Piedzīvoju arī vienu neparasti patīkamu brīdi. Gaidu maršruta autobusu, lai tiktu līdz bīča stadionam un tālāk dotos uz preses centru. 455. aiztraucas neapstājies. Tā te gadās, jo šoferiem maksājot par maiņā izbraukto maršrutu skaitu. Lai gan kopumā sabiedriskais transports ir gana labā līmenī. Bez zaķiem un kontrolieriem. Autobusā iekāpšana tikai pa priekšējām durvīm. Kad esi norēķinājies, rotējošie vārtiņi pagriežas. Izkāpšana pa aizmugures durvīm, un netiku ievērojis, ka kāds pa tām arī censtos iešmaukt.

Tad lūk, 455. aizbrauca, bet pēc mirkļa pieturēja Preses autobuss, kam te pieturas nav, bet laikam ievēroja manu akreditāciju, un šoferis jautā: “Uz preses centru?” Un aicina iekšā! Nebijis gadījums! Obrigada (paldies - portugāļu val.)! Arī brauciena maršruts bija interesants, cauri ekskluzīviem rajoniem – laba ekskursija. Šajos autobusos ir gan internets, gan TV un varēja vienlaikus pavērot, kā brazīlietis Tomass Beluči cīnījās ar Rafaelu Nadalu. Kamēr braucu, Beluči dominēja, tomēr Rafa paliek Rafa un spēja lauzt spēli sev par labu un iekļuva pusfinālā.

Dzīvesprieks un izpalīdzība ir raksturīgas Rio īpašības. Taču netālu no tām stāv arī brutalitāte un laupīšanas kāre. Kā nekā Brazīlija ir kontrastu zeme. Pēc nacionālā kopprodukta tā ieņem 7.vietu pasaulē, pēc IKP uz vienu iedzīvotāju – 81. Tāpēc arī netālu no villām ir elektrības vadu un kabeļu ietītas favelas, kurās mīt katrs sestais Rio iedzīvotājs. Arī turieniešiem ir gan televizori, gan auto. Tomēr ir arī tādi nostūri, kuriem pat dienas laikā labāk netuvoties. Tur ir savi likumi un savi bosi.

Reizēm gadās arī neparastas tikšanās. Pie nozīmīšu mijējiem satiku… nē, tas nebija Jurijs Silovs, kas gan jau arī kaut kur ir. Tas bija viens amerikānis no Maiami, kas teicās esam Ernesta Gulbja labs paziņa. Varēja būt, jo zināja Ernesta māsu Lauru un Kārli Lejnieku.  Esot arī uzdzīvojuši…

 

Kopā ar Vladimiru Vladimiroviču

Gan sportistiem, gan žurnālistiem ir iespēja mitināties spēļu rīkotāju piedāvātajās vietās, gan arī izvēlēties savas.

ASV basketbola izlase dzīvo uz kruīza kuģa, daļa tenisistu nepaliek olimpiskajā ciematā. Tāpat arī daļa pludmales volejbolistu ir sameklējuši viesnīcu Kopakabanā. Šoreiz par žurnālistiem piedāvātājām visai pieticīgajām naktsmītnēm tika prasītas stipri pārspīlētas cenas.

Tāpēc arī izvēle krita uz apartamentu īri. Risks ir, jo reizēm tie var būt neērti no loģistikas viedokļa. Šoreiz risks attaisnojas. Kopā ar Vladimiru Vladimiroviču īrējam apartamentus uz Kopakabanas un Ipanemas robežas. Pludmale 200 m attālumā, bīča arēna pusstundas gājienā. Rajons gana drošs, jo favelas patālu, tomēr modrību zaudēt nedrīkst arī te. Daži, kā  beļģu džudists Dirks van Tihelts (šeit ieguva bronzu svarā līdz 73 kg), paši ir meklējuši piedzīvojumus, kas te tiek piedāvāti ik uz soļa, un pamatīgi norāvās. Ar džudo iemaņām vien nepietika.

Vladimirs Vladimirovičs gan nav tas, par ko dažs uzreiz iedomājas, bet profesionālākais sporta žurnālists Latvijas krieviskajos medijos Vladimirs Ivanovs.

Labā ziņa ir tā, ka nedēļas nogalē Rio kļūs arvien siltāks. Drīz būs +30. Pavasaris tuvojas… Bet no rīta joprojām ir dzestrs, tāpēc Jeļenai Prokopčukai tas vēl netraucēs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti