Arturs Vaiders: Pirmais numurs ir Andris Vaņins

Gada pēdējie punkti uz i salikti. Kā jau to varēja paredzēt - par Latvijas labāko futbolistu 2015.gadā tika atzīts valsts izlases un Šveices kluba “Sion” vārtsargs Andris Vaņins. Taču viena būtiska piezīme - Vaņins ir no Ilūkstes.

Labākais uzbrucējs Virslīgā Dāvis Ikaunieks - no Kuldīgas, labākais Virslīgas aizsargs Mārcis Ošs - no Limbažiem, rezultatīvākais 1.līgā Verners Apiņš - no Smiltenes, labākais 1.līgas spēlētājs Niks Savaļnieks - no Valmieras, labākā spēļu organizācija Virslīgā -  "FK Liepāja", labākais Virslīgas treneris Viktors Dobrecovs -  no Liepājas, labākais tiesnesis - Andris Treimanis - no Kuldīgas, labākais tiesneša asistents Haralds Gudermanis - no Carnikavas. Ak jā - labākais Virslīgas spēlētājs Kristians Toress ir nevis no Paragvajas vai Bolderājas, bet no Liepājas priekšpilsētas Argentīnas. Arī te viss loģiski - galvaspilsētas pašvaldība (pus)profesionālajā futbolā neko negrib ieguldīt. Tikai saņemt... stadionu.

Tagad var nedaudz ieskatīties jau 2016.gada aprisēs. Vismaz valsts izlases griezumā. Jau ir skaidras Baltijas kausa izcīņas kontūras. Lielā mērā pēc Igaunijas Futbola federācijas prezidenta Aivara Pohlaka iniciatīvas tas iegūs civilizētākas aprises. Kā nekā Baltijas kauss ir Eiropā vecākais, un šī tradīcija, kas aizsākās 1928.gadā, ir rūpīgi jākopj. Somi tajā vairs nepiedalīsies. Turnīrs nenotiks vienā valstī un trijās dienās, kad divām komandām divās dienās bija divas spēles. Mūsdienu futbola līmenim tas tomēr ir par traku. Tagad pauze starp spēlēm būs pietiekama, lai futbolisti paspētu kvalitatīvi atjaunoties.

Šogad saimnieku lomā ir lietuvieši, un tieši ar viņu un igauņu maču Klaipēdā 29.maijā tiks atklāta Baltijas kausa izcīņa. Pēc tam 1.jūnijā, visdrīzāk Liepājā, tiksies Latvija un Lietuva.  Turnīrs noslēgsies 4.jūnijā ar Igaunijas - Latvijas spēli Pērnavā, kur top jauns futbola stadions. Šī turnīra ietvaros spēlēs arī U-21 izlases, kas mačus aizvadīs dienu iepriekš.

Šis turnīrs visām trijām izlasēm ir ļoti svarīgs. Pirmie Romā mēs laikam nekad nebūsim, tāpēc jo svarīgāk būt labākajiem vismaz ciemā. Jo katra, arī maza uzvara, vairo ticību saviem spēkiem un dod pārliecību. Īpaši tas svarīgi pirms kārtējā kvalifikācijas cikla - šoreiz uz 2018.gada pasaules čempionātu.  

Līdz šim Baltijas kausā 11 uzvaras ir Latvijai, 10 - Lietuvai un 3 - Igaunijai. Kausa oriģināls padomju okupācijas gados ir pazudis Maskavas kabinetos, un varbūt tas jau sen pārkausēts. Apsveicami, ka oriģināla vietā ir izgatavota kvalitatīva kopija, kas vēl vairāk stiprina vēsturisko saikni un vēl uzskatāmāk rāda, ka Baltijas kauss ir unikāls turnīrs ne tikai Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, bet visas Eiropas futbolam.

Ļoti iespējams, ka pirms "Euro 2016" finālturnīra kāda no 24 komandām par sparingpartneri izvēlēsies arī Latviju un maija beigās vai jūnija sākumā būs vēl kāda spēle. Bet, redzot mūsu izlases vietu FIFA reitingā, varbūt arī neizvēlēsies. Turklāt var pārklāties vēlamā spēle un Baltijas kausa termiņi. Šis laiks arī nebūtu tik aktuāls, jo ar spēlēm pret Lietuvu un Igauniju būtu gana. Toties augustā kāda spēku pārbaude gan būtu derīga... Un pavisam droši, ka būs septembrī, bet tad jau arī oficiālās spēles – septembrī ar Andoru, oktobrī ar Fēru salām un Ungāriju,  novembrī ar Portugāli. Eksperimentu laiks būs beidzies.

No šī aspekta interesanta solās būt 2016.gada pati pirmā pārbaudes spēle - marta beigās ar Gibraltāru. Vai tā būs lietderīga, redzēsim pēc tam. Taču ir pamats šaubām. Dažs eksperts priecājas, jo tādā veidā Latvija varēšot pārbaudīt un arī patrenēt spēli no pirmā numura pozīcijām.

Taču tad tikpat labi varēja uzspēlēt pret "Staiceles bebriem". Jo Gibraltāra izlase šobrīd ir tuvāk tiem nekā Andorai, par Fēru salām nerunājot. To apliecina arī šīs komandas veikums "Euro 2016" kvalifikācijas turnīrā - 10 spēlēs 10 zaudējumi; vārti 2-56. Salīdzinājumam: Andorai 10 spēlēs 10 zaudējumi, vārti 4-36 un Fēru salām 10 spēlēs divas uzvaras, astoņi zaudējumi, vārti 6-17 .

Jā, Andorai oficiālās spēlēs ir tikai viena uzvara, un arī tā ir sena (2014.gadā 1:0 pār Maķedoniju), kā arī 17 gadu laikā gūti tikai 23 vārti. Tomēr tās spēlētāju individuālā meistarība un komandas spēles līmenis ir augstākā plauktā nekā Gribraltāram. Šīs UEFA teritorijas izlases fails pagaidām nav garš un vēl mazāk dižs - 0:4 pret Gruziju un Horvātiju, 0:6 pret Skotiju, 0:7 pret Vāciju, 1:8 pret Poliju...

Komandas un katra atsevišķa spēlētāja līmeni vislabāk tomēr pārbaudīt pret daudzmaz līdzvērtīgiem pretiniekiem. Turklāt Latvijai, kas FIFA rangā ieņem vietu otrajā simtā, vispirms vairāk jādomā par sakarīgas spēles veidošanu, neatkarīgi - pirmā vai piektā numura lomā. Atsaukties uz neseno maču ar Kazahstānu, ko Latvija vāji nospēlējusi kā "pirmais numurs", ir vairāk nekā nekorekti, ja ņem vērā, ka šīs valsts klubs "Astana" spēlēja - un nemaz ne tik slikti - Čempionu līgas grupas turnīrā, ka tur futbolā apgrozās pavisam cita nauda nekā "Indriksona maciņā". Spēku samēri nebūt nav Latvijas labā, lai kā mums gribētos. To piefiksēja arī turnīra tabula.

Mūsējiem ir jāpilnveido piespēļu kultūra un kvalitāte, futbola pamatelementu izpildes ātrums, neatlaidība divcīņās. Ja tas būs redzams laukumā ne tikai pret Gibraltāru, bet arī Ungāriju un Šveici, tad varēsim teikt, ka Latvijas izlase ir tādā kvalitātē, ka ir spējīga iesaistīties cīņā par ceļazīmi uz Pasaules čempionāta finālturnīru.

Tas, ka šobrīd vairāki mūsējie spēlē gana labos (bet ne izcilos) klubos un čempionātos, vēl neko nenozīmē. No atsevišķiem ķieģelīšiem ir jāuzbūvē māja. Tad labs darbs būs izdarīts. Tad arī Marianam Paharam kā trenerim varēsim uzsist uz pleca un teikt "Malacis!". Pagaidām viņš ir perspektīvs treneris, kurš neveiksmes gadījumā vairs netiks saudzēts. Tas jāliek aiz auss viņam pašam un spēlētājiem, kuriem Marians Pahars devis priekšroku.

P.S. Bet varbūt visi punkti uz i vēl nav salikti? Lietuvas Futbola federācijā sācies skandāls. Par līdzekļu izsaimniekošanu. Vai kaut kas līdzīgs nav noticis arī Latvijas Futbola federācijā? Varbūt notiek šobrīd arī saistībā ar LFF stadiona celtniecību? Lietuvā valsts iestādes jau rosās. Pie mums gan klusums, kaut arī pie mums tuvojas LFF pārvēlēšanu kongress.  Un nepavisam nevar prognozēt, kāda būs UEFA sadarbība ar Latviju, kad tur nebūs Platinī. Toties arvien skaidrāk iezīmējas cita sadarbība - LFF un Rīgas dome. Ne velti futbola gada pasākums notika Rīgas domes īpašumā "Splendid Palace". LFF atkarība redzama arvien vairāk, un līgums par jaunā stadiona perspektīvām to tikai apliecina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti