Arturs Vaiders: No rozā brillēm līdz slieksnim pie bezcerības

Pasaules pludmales volejbola sezona pusē un galvenie mači jau aizvadīti. Ne bez pārsteigumiem - pasaules čempionātā 16 labāko pāru konkurencē desmit bija no Amerikas. Ne tikai ASV un Brazīlijas, bet arī Kanādas, Kubas, Venecuēlas, Meksikas. Un tikai četri no Eiropas, no kuriem viens (holandieši Numerdors/ Vārenhorsts) iekļuva finālā, kur zaudēja dramatiskā mačā Alisonam/Bruno (Brazīlijai no sešām medaļām - piecas, arī abi zelti!). Tas nozīmē, ka būs ļoti sīva cīņa par ceļazīmēm uz Rio ne tikai FIVB reitinga punktu vērtējumā, bet arī Kontinentālā kausa izcīņā. 

Izskatās, ka divas vietas no Eiropas varētu būt teju vai tikai holandiešiem... Gan jau vēl sasparosies itālieši, spāņi, poļi, vācieši... Šajā kontekstā Latvijas izredzes vairs nav tik rožainas, kā likās pirms diviem gadiem, kad Aleksandrs Samoilovs/Jānis Šmēdiņš slaidi vinnēja turnīrus, krāja punktus un sezonu beidza ranga pirmajā vietā.

Šajā sezonā bīčā mums bijuši tikai trīs priecīgi brīži.

Mārtiņš Pļaviņš/Haralds Regža uzvarēja pirmajās Eiropas spēlēs. Taču taisnības labad, der piebilst, ka labākie bīčisti Baku nespēlēja un neviens no viņiem nekvalificējās pasaules čempionāta 1/16 finālam. Tomēr uzvara ir un paliek uzvara un deva impulsu pārdomām, kurām gan laikam nebūs lemts realizēties - respektīvi, lai šis duets vismaz kādā turnīrā uzspēlētu vēlreiz.

Pats patīkamākais sezonas brīdis bija maija beigās Jūrmalā, kur tika sarīkots pirmais CEV Masters turnīrs.

Četri mūsu pāri iekļuva astoņniekā, taču finālā neviens. Samoilovs ar Šmēdiņu ieguva bronzu. Tomēr šajā reizē daudz vairāk priecēja atzinīgie vārdi, ko CEV un FIVB amatpersonas veltīja turnīra organizācijai un Rīgas jūras līča pludmales smiltīm. Visi bija sajūsmā un Jūrmala jau lolo cerības 2017.gadā sarīkot Eiropas čempionātu. Šī iemesla dēļ gan arī nākamgad būtu jāorganizē šis pats "Masters", nevis FIVB Open, kas ļautu vaigā un laukumā skatīt arī brazīliešus, amerikāņus, kubiešus un ķīniešus...

Ar to prieki arī beidzās. Savainojumā iedzīvojās Jānis Šmēdiņš, kam bija nepieciešama meniska operācija un laukumā viņš varēs atgriezties tikai jūlijā, kaut klusībā cerēja būt uz strīpas jau uz pasaules čempionātu. Līdz ar to pārim olimpiskā bagāža pagaidām patukša un to visvairāk varēja papildināt tieši pasaules čempionātā. Taču vismaz pagaidām viņi var būt droši par līdzdalību Pasaules kausa turnīru pamatsacensībās.

Pasaules čempionātā Samoilovs spēlēja kopā ar seno pārinieku Pļaviņu, ar kuru pirms desmit gadiem triumfēja pasaules junioru čempionātā. Grupu turnīru mūsējie aizvadīja gana labi un parādīja raksturu arī sarežģītās galotnēs. Tāpat iesāka arī sešpadsmitdaļfināla maču pret kanādiešiem Šēferu/Binstoku. Taču tad sākās Pļaviņa melnā sērija un ne tikai uzbrukumā vien. Drošas uzvaras vietā sāpīgs zaudējums trijos setos, trešajā ar 17:19.

Parasti Pļaviņš tik kļūdu salaiž trijos mačos, bet šoreiz tas gadījās divos setos. Vai nepārtrauktos ideālā partnera meklējumos pašam zudusi pārliecība? Nevarēja taču cerēt, ka Jānis Pēda vai Hermans Egleskalns uzreiz nolauzīs pasaules bīča eliti.

Vai to nezināja arī treneris Aigars Birzulis? Pērn Pļaviņš spēlēja kopā ar Soloveju. Cerīgi, taču arī ne tā, kā gribētos trenerim. Pietrūka pacietības, tāpēc šajā sezonā jauni meklējumi, taču olimpiskais vilciens jau gabalā. Vai izdosies ielēkt kaut pēdējā vagonā? Un ar ko? Vai tagad to maz jūt arī Birzulis? Mārtiņš trenerim joprojām uzticoties. Tikai rezultātu joprojām nav. Kaut duets ar jauno pārinieku - Hermanu Egleskalnu brīžiem izskatās cerīgi. Taču līdz pamatturnīriem tikuši tikai reizi. Nācies apstāties gan kvalifikācijā, gan piekāpties valstu kvalifikācijas kvotas izspēlē Ruslanam Sorokinam/Aleksandram Solovejam. Tāpēc reitinga punktu ir pamaz. To nav arī Sorokinam/Solovejam, kas pēdējā laikā spamanās  zaudēt pat Latvijas līgas spēlēs.

Vēl jau pēdējo vārdu nav teikuši arī Haralds Regža/Armands Āboliņš. Tajā pašā laikā nupat Eiropas zonālās asociācijas (EEVZA) posmā Viļņā triumfēja Rihards Finsters/Edgars Točs, Pļaviņu/Egleskalnu atstājot trešajā, Sorokinu/Soloveju - ceturtajā un Regžu/Āboliņu - piektajā vietā. Viens otram viņi "rīklē kožas" teicami, taču no tā tiek tikai skopi reitinga punkti.

Būt pirmajam čalim ciemā ir labi, taču šoreiz ir sapnis par Romu. Vai precīzāk - Riodežanero. Diemžēl no šībrīža pozīcijām Rio ceļazīme mūsu otrā ešelona izpildījumā jau būtu kā citplanētiešu ierašanās. Bet reizēm arī uz zemes mēdzot nolaisties lidojošie šķīvīši...

Aktīvākas kļuvušas arī mūsu dāmas, tomēr viņu izpildījumā nopietnākas cerības var lolot tikai pēc četriem gadiem. Varbūt jau 2017.gadā, ja vien Jūrmalai tiks uzticēts Eiropas čempionāts. Ja izdosies savākt naudu. Ja izdosies iekrāt pieredzi un reitinga punktus. Ja īsto pārinieci izdosies atrast talantīgajai Tīnai Graudiņai. Ja arī te neiejauksies blakus apstākļi.

Lai vai kā - turnīri notiks arī jūlijā, augustā un arī vēlāk līdz pat gada beigām. Tajos būs iespējas krāt punktus. Pludmales volejbols joprojām ir viens no Latvijas sporta karaļiem, tāpēc cerams, ka melnā josla drīz beigsies (jau ir beigusies?) un bezcerības slieksnis tā arī paliks nepārkāpts. Jo ātrāk uz zaļa zara atgriezīsies Samoilovs/Šmēdiņš, jo lielākas cerības, ka dziļāku otro elpu iegūs kāds no viņu sekotājiem. Nu vairs pat nav svarīgi, kādā variācijā. Piemēram, šonedēļ Gštādē līdzās Samoilovam/Šmēdiņam un Pļaviņam/Egleskalnam plāno spēlēt arī Solovejs, tikai kopā ar savu pirmo pārinieku Finsteru. Varbūt reiz iemēģinātais atgriezīsies jaunā kvalitātē?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti